Viena no pēdējo gadu spožākajām autosporta zvaigznēm Marks Vēbers šīs sezonas izskaņā liks punktu savai braucēja karjerai. 40 gadus vecais austrālietis F1 čempionātā izcīnīja 9 uzvaras un 2010., 2011. un 2013. gada kopvērtējumā ieņēma trešo vietu, bet pēdējos gadus startē “Porsche” sastāvā pasaules izturības sacīkšu čempionātā (WEC), kur pērn triumfēja sezonas kopvērtējumā, bet šogad kopā ar Timo Bernardu un Brendonu Hārtliju guvis uzvaras pēdējos trīs posmos. Lemānas 24 stundu sacīkstēs Vēbera labākais sasniegums ir pērn iegūtā 2. vieta. Pagaidām nav zināms, kurš ieņems Vēbera vietu “Porsche” nākamgad.

Šajā nedēļā Barselonā tiek izmēģinātas nākamā gada riepas, kuru galvenā izmaiņa būs uzskatāma izmēru maiņa – tās būs par aptuveni 25 procentiem platākas. Vakar tās izmēģināja “Mercedes” komandas braucējs Niko Rosbergs, kamēr šodien trasē bija jādodas Luisam Hamiltonam. Trīskārtējais pasaules čempions formulā nesēdās, jo sastiepis pēdu un nolēma ziedot šo testu dienu, lai pilnībā rehabilitētos līdz nākamnedēļ notiekošajām sacīkstēm Ostinā. Viņa vietu ieņēma “Mercedes” rezerves braucējs Paskāls Verleins. Riepu testos gūtā informācija ie pieejama visām komandām, tādēļ “Mercedes” nevajadzētu iegūt nekādas priekšrocības uz šo testu rēķina.

“Force India” necentīsies apturēt savu pamatsastāva braucēju Niko Hilkenbergu, ja viņš izlems pievienoties “Renault” komandai, neraugoties uz to, ka Hilkenbergam joprojām ir vienošanās ar komandu arī uz 2017. gada sezonu. Lai gan ne “Renault”, ne Hilkenbergs sīkāku situācijas izklāstu nav snieguši, tiek ziņots, ka abas puses panākušas sākotnēju vienošanos. Kā zināms, “Renault” atgriezās šajā sezonā, pārņemot “Lotus” komandu. Nopietnai attīstībai 29 gadus vecā Hilkenberga pieredze būtu vērtīga, kamēr pašam vācietim “Renault”, visticamāk, ir pēdējā iespēja sasniegt cerētās autosporta virsotnes.

24 KOMENTĀRI

  1. Par platajām riepām runājot – tā arī nekad neesmu sapratis, kāpēc 24 (!!!) gadus 1.formula bija spiesta izskatīties pēc F3 ar liela radiusa riteņiem. Kas tad ir mainījies, ka tas pats nīkulīgais rūķis Bernijs pēc ceturtdaļgadsimta atkal ļaus F1 mašīnām atjaunot to cienīgo izskatu? Beidzot nākusi apgaismība, ka ne jau riepu platums sacīkstes padara interesantas / neinteresantas? Ja atmiņa mani neviļ, tad galvenais arguments riepu platuma samazināšanai pirms ’93.g. sezonas bija apšaubāma teorija, ka šaurākas mašīnas atvieglos apdzīšanu un padarīs sacīkstes aizraujošākas. Bet ideja izgāzās, jo nekas jau nemainījās…
    Taču tagad, kad mākslīgo apdzīšanu nodrošina tikpat mākslīgais un mejestātiskais DRS, principā vairs nav būtiska ne braucēju meistarība, ne riepu platums. Tāpēc – nav problēmu – parādījusies iespēja atkal uzaudzēt 1.formulai bicepsus.
    Atklāts paliek tikai viens jautājums – kāpēc mums 24 gadus bija jāskatās šis nožēlojamais šaurriteņu sviests? Tūkstošiem fanu pa šo laiku jau ir atdevuši galus, tā arī nesagaidot atpakaļ 1.formulu, kas izskatās pēc 1.formulas…

  2. pilnībā pievienojos Pro teiktajam…. ir gan vēl kāds aspekts, ar ko platenes krasi atšķiras no šaurenēm… platās riepas būtiski atšķiras ar saķeres līmeni (lielāks saķeres laukums) ,kas pie mūsdienu ātrumiem vēl būtiskāk vieš izmaiņas gan aerodinamikā, gan visā saķeres līmeņa procesā…

      • tieši tā Ivar – process…jeb viss kopējais mehānisms, kas sastāv gan no aerodinamiskajiem aspektiem (sākot ar antispārnu , citiem aerodinamikas elementiem, formulas grīdas , formulas balansējumu, kas viss veido visu lielo ķēdi, kas būtiski ietekmē ARĪ riepu darbību un darbaspēju..tieši tāpēc tas ir process) …studjenti… riepu darbība ir krasi atkarīga arī no citiem formulas darbības principiem, tāpēc to visu kopumā sauc par procesu jeb mehānismu…

  3. ..mehāniskais piespiedējs + visi kopējie aerodinamiskie procesi un risinājumi , kuri mijiedarbībā veido un ietekmē gan formulas ātruma īpašības , gan formulas stabilitātes īpašības…. kopējais mehānisma, jeb process…Labrīt Vermin…..
    Tev labi sanāk izlikties, ka ne vella nesaprati …bet nu – ne mana problēma… 😉

    • Austin – jums čaļiem pirmā dzirdēšana par diviem atšķirīgiem (krasi atšķirīgiem) jēdzieniem… – ,,saķeres līmenis,, ,un ,,saķeres līmeņa process (jeb kas to veido) ,, …. (pirmais nozīmē faktisko piespiedējspēku un mehānisko saķeri, otrais – visu aerodinamisko un tehnisko risinājumu kopumu, kas vispār veido un no kā ir atkarīgs piespiedējspēks un mehāniskā saķere) …tieši šis process nosaka to, kā kura komanda ,,ēd riepas,, , kāds ir konkrētās formulas piespiedējspēks, cik labi riepas veic savu darbību pie dažādiem regulējumiem un kādu ceļu ir jāiet, lai nodrošinātu šīm riepām vajadzīgos formulas tehniskos risinājumus, lai no šīm riepām spētu izvilkt maksimumu…. testos tieši tas ir pats interesējošākais jautājums , savādāk šādi testi vispār nebūtu nepieciešami…. veči – kārtējo reizi nākas jūsos vilties…visā nopietnībā……

      • Mums arī nākas vilties. Gribējām vēl dzirdēt par saķeres līmeņa procesa ietekmi uz riepu rites trokšņa emisiju līmeni, bet Tu ne vārda….skumji, Vutnān, pavisam skumji…..

      • Tāli , nezinu, varbūt Tu vēl gribētu zināt kautko par zemeslodes ekvatora grādu izmaiņām pret sauli katrā gadalaikā atkarībā no kādas konkrētas atrašanās vietas, vai par pensiju otrā līmeņa plāna uzkrājuma izmaiņām turpmākajos gados, bet nu katrā ziņā saķeres līmeņa procesa ietekme uz riepu rites trokšņa emisiju līmeni nekādā ziņā neatsauktos uz ātrumu trasē, tāpēc šoreiz to pieminēt nebūtu pa tēmai 😀 ….un otrkārt – nu ļoti šaubos, ka Tu to gribētu dzirdēt tieši no manis….. ;D ..
        ja nopietni – varbūt tomēr par tēmu , nevis aiz katra stūra izmantot daiļrunīgus saukļus un frāzes…???

      • khe.. – Tāli – tas saucās tā, ka man nu būtu jācenšas jums izpatikt par katru cenu atbildot pēc jūsu prasības uz katru jūsu vārdu saraustījumu??? likās ka padzīvojušam, dzīves pieredzējušam cilvēkam kā Tev neienāks prātā pielietot šādu pieeju ,kuru izmanto parasti saniķojušies bērni , bet nu – Tu pierādi pretējo….
        ..bišku par bērnišķīgu padzīvojušam cilvēkam…

      • Nu pats interesantākais jau ir tas, kāpēc tikai Vucānam, no interesēšanās par Formulu 1, galvas saspiedes līmeņa process attīstās tik strauji? 😀

  4. “Nedos priekšrocības” – Šis laikam lielākais joks par šiem testiem 😀 Jā, jā, platākas riepas noteikti neko nemaina formulas šasijā un balstiekārtā. Jā, noteikti nemaina to, kā dzinēja “kārtēšanai” jādarbojās. Noteikti nemaina to, cik daudz mikrokustību pilotam ar stūri/gāzi jāveic (un brauc taču Mercedes piloti, nevis kāds testpilots, kurš nespētu “izstāstīt”, ko jūt)… Oktobrī pat 1 lieka nedēļa ir priekšrocība jaunajai šasijai…/neliels svētdienas atslodzes joks, elektronikas laikmetā pilota nozīme formulas attīstībā ir 10-20 reizes mazāka kā pirms 20 gadiem)