“Red Bull” komanda šobrīd par talantu trūkumu nevar sūdzēties – Daniels Rikjardo un Makss Verstapens apliecina savas spējas cīnoties par vadošajām pozīcijām, kamēr Karloss Saincs “Toro Rosso” sastāvā spējis sezonas pirmo daļu noslēgt vadošo desmitniekā čempionāta kopvērtējumā. Ceļš gan nav bijis tik viegls. Piedāvājam ielūkoties Sainca šī gada gaitās Formula1.com intervijā ar spāņu talantu.

Karlos, tu nokļuvi ziņu pirmajās lapās pēc vairākiem komentāriem par karjeras turpināšanu “Toro Rosso” sastāvā. Tas lika iesaistīties arī Helmutam Marko. Vai tas nebija bīstami, vai tie tomēr bija pārdomāti komentāri? [Saincs teica, ka nākamgad “Toro Rosso” vairs nebrauks – aut. piez.]

Tas bija apdomāts risks. Man ir savs viedoklis un nebaidījos to izteikt skaļi. Varbūt varēju to pārfrāzēt jaukāk, jo nav patīkami, ka Marko un Horners nostājās pret mani, bet tā dzīvē gadās. Lai nu kā, šī lapa manā karjerā ir pāršķirta.

Tātad esat tam tikuši pāri?
Jā, tā šķiet.

Tev būtu jābūt arī B plānam, vai drīzāk savam individuālajam A plānam. Vai vari ar to padalīties?
Jā, man ir savs plāns A – atbraukt uz sacīkstēm un paveikt darbu, cik labi vien tas ir iespējams. Tas vienmēr ir A plāns.

Visi, kas vēroja tavu situāciju ar Helmutu Marko nodomāja: “Viņam gan ir iekšas, vai arī gudrs plāns kurp doties tālāk…”
Pilnībā varu saprast šādu viedokli, taču no manas puses tas ir nekas cits kā ambīcijas, tādēļ mirkļa karstumā to vadītam var nākties pateikt jebko. Bet tāds es esmu. Man ir savs redzējums un mērķi.

Tu esi tas, kurš pienes komandai visvairāk punktu. Vai tev šķiet, ka tam beidzot ir laiks atmaksāties ar vietu konkurētspējīgākā komandā?
Tikt “Red Bull” komandā šobrīd ir mans vienīgais mērķis. Tas ir tas, ko vēlos, un vienmēr esmu to teicis.

Fani mīl cīņas komandas iekšienē, šobrīd tu un Daņila sniedzat lielisku šovu. Taču komanda to, visticamāk, redz citādāk – kas notiek aiz durvīm komandas iekšienē?
Komanda dara savu darbu, stāstot mums, ka tā nav apmierināta ar savstarpējām cīņām trasē, un cenšas pārliecināties, ka mēs neatkārtojam savu sadursmi. Tomēr tādas situācijas gadās reizi mūžā. Cerēšu, ka Silverstounā bija mana vienīgā reize.

Kā tagad skaties uz Silverstounu? Izstāties pirmajā aplī pēc sadursmes ar komandas biedru nav gluži sezonas spožākais punkts.
Viss sākās ar problēmām kvalifikācijā, tādēļ sacīkstēs vēlējos sasniegt maksimumu. Protams, izstāties pirmajā aplī nekontrolējamu iemeslu dēļ nav tas kā vēlējos noslēgt nedēļu.

Kā incidents ietekmēja tavas attiecības ar Daņilu?
Konkrētajā mirklī tas, protams, bija grāvējs, bet laiks dziedē visas brūces. Pēc nedēļas vai divām šī lapa ir pāršķirta un es par to vairs nedomāju. Vismaz tā tam vajadzētu strādāt! Mēs abi esam pietiekoši nobrieduši, lai spētu tikt tam pāri. Mēs viens otru pazīstam jau vairākus gadus un esam bijuši līdzīgās situācijās arī junioru kategorijās. Tas mūs neaptur.

Budapeštā par galveno sarunu tematu kļuva ‘halo’ kokpita aizsardzība. Kāds ir tavs viedoklis par šo sistēmu?
Esmu pārliecināts, ka katram braucējam ir savs viedoklis, tomēr man tas nepatīk, lai gan tas ir nepieciešams. Pie tā ir nepieciešams pierast, vai arī FIA jātiekas ar komandām, lai padarītu to vizuāli pievilcīgāku. Pērn to izmēģināju Spa trasē. Man nebija problēmas ar redzamību, tomēr sāku raizēties par to, cik viegli un ātri ir iespējams iekāpt formulā un tikt no tās ārā. Par to arī ziņoju FIA, lai redzētu, vai šai jomā var ko darīt. FIA centās uzzināt viedokli no katra braucēja un, šķiet, mēs visi iesniedzām nelielu ziņojumu.