Cīņā par uzvarām šogad “Mercedes” ieguvuši nopietnus konkurentus, tomēr peletona vidusdaļā kaujas par pēdējiem punktiem ir ne mazāk aizraujošas un pavērsieniem bagātas. Vislabāk šai burzmā pagaidām gājis “Force India” komandai, kam stabilu punktu ražu pieved ne tikai Serhio Peress, bet arī 20 gadus vecais Estebans Okons. Piedāvājam Formula1.com interviju ar talantīgo francūzi par sezonas pirmo daļu, bērnības grūtībām un izmantoto izdevību.

Esteban, daudziem tu esi šīs sezonas lielākais atklājums – gūti 45 punkti, kas dod 8. vietu kopvērtējumā. Vai tu pirms sezonas spēji iedomāties tik sekmīgu sezonas pirmo pusi?
Tiešām esmu astotais? Oho! Realitāte gan ir skarbāka – panākumus nav iespējams ieplānot. Mūsu mērķis sezonas sākumā bija gūt punktus katrā posmā, un tas arī ir tas, uz ko šobrīd koncentrējos.

Tad jau tev ir laba pārliecība par savām spējām, nokļūstot komandā, kas uzreiz gaida rezultātus. Pilnīgi atšķirīga situācija no “Manor”.
Man ir jāstrādā ļoti smagi. Man nav tik daudz pieredzes kā Serhio, tādēļ jācenšas izsekot līdzi visam, ko viņš veic nedomājot. Gan pirms, gan pēc katra posma pārsvarā esmu rūpnīcā, sēžot pie simulatora stūres. Tās ir lielākās atšķirības.

Cik daudz vairāk darba tu šai jomā veic nekā tavs komandas biedrs?
Precīzu skaitli grūti nosaukt. Teiksim tā – daudz vairāk.

11 posmu laikā 10 reizes esi finišējis punktos – neizdevās tikai Monako. Kuri mirkļi no šiem posmiem visspilgtāk palikuši atmiņā?
Mans mīļākais Grand Prix bija Kanādā. Tur es jutos vislabāk. Arī no Barselonas ir patīkamas atmiņas. Sajūtas ir ļoti īpašas, kad cilvēki uzkāpuši žogā sajūsmā radīja troksni. Todien finišs 4. un 5. vietā komandai bija kā dubultuzvara.

Mēs joprojām atceramies sacīkstes Baku, kur tu saskrējies ar komandas biedru Serhio Peresu. Viņš vēlāk teica, ka būtu varējis izcīnīt uzvaru, tā vietā pārtrūka viņa 15 finišu punktos sērija. Cik sakāpinātas bija sarunas pēc posma?
Mums pārtrūka 15 secīgu punktu sērija! MUMS! Es uzreiz devos pie komandas un teicu, ka tas bija sacīkšu incidents. Mēs abi bijām pieļāvuši kļūdas. Tam nevajadzētu tā notikt, tomēr šai trasē sacīkstes vienmēr ir uz trauksmes robežas. Mums teica, ka turpmāk jābūt uzmanīgākiem, jo tā nebija tikai mana vai tikai Serhio vaina. Tas arī viss.

Vai tev liekas, ka esi pārsteidzis viņu?
Es ceru! Neesmu šeit, lai brauktu aiz Peresa. Vēlos cīkstēties pēc pilnas programmas.

Atskatoties uz tavas karjeras sākumu, jāteic, ka, kas vienam prieki, tas citam bēdas. Pērn uz sacīkstēm Spa “Manor” rindās nomainīji Rio Harjanto viņa finansiālo problēmu dēļ. Kā vēl tava karjera F1 varēja sākties, ja tas nenotiktu?
Ja godīgi, tad par to nekad neesmu aizdomājies. Nekad! Visticamāk, noslēgtu sezonu DTM un censtos tikt pie debijas 2017. gadā. Šaubos, ka tas varētu notikt ar “Force India”. Es domāju, ka būtu bijis grūti atrast sev vietu pie stūres, zinot, ka “Manor” pārtrauca savu darbību. Ak dievs, es par to visu pat nevēlos domāt!

Vai esi runājies ar Rio?
Nē, es viņu īpaši nepazīstu.

Tomēr viņa neveiksmes pavēra tev ceļu…
Nekad nav labi par to visu domāt šādā gaismā.

Tomēr savu iespēju izmantoji un tas padara lietas daudz vieglākas.
Paldies par komplimentu. Jā, ceru, ka savu iespēju izmantoju labi.

F1 pasaules šogad iepazinusi vēl vienu jauno talantu – Lensu Strolu. Jūs abus gaida spoža nākotne F1, tomēr ceļš līdz virsotnei ir ļoti atšķirīgs. Viņu atbalstīja turīgais tēvs, kamēr tu ar savu ģimeni vairākus gadus dzīvoji treilerī, jo vecāki pārdeva māju, lai apmaksātu tavu karjeru. Vai redzēsim ko līdzīgu Hamiltona – Rosberga stāstam? Kurš no jums ir izsalkušāks pēc panākumiem un savstarpējās cīņas?
Būšu godīgs – es uz to ceru! Lenss ir lielisks čalis, un novēlu viņam panākumus nākotnē… braucot aiz manis. [Smejas – aut. piez.]. Bet bez panākumiem autosacīkstēs, ja viss nesaliktos, kā cerēts, visticamāk, šobrīd strādātu par mehāniķi vai kādu citu vienkāršu darbu. “McDonalds” piemērs bija tikai joks, kas guva plašu ievērību, tomēr kļūšana par mehāniķi būtu reālākā opcija. Protams, esmu izsalcis – zinu no kurienes nāku un apzinos, kas maniem vecākiem bija jāupurē, lai dotu iespēju man izveidot karjeru autosportā. Šai ziņā esmu pat ļoti līdzīgs Luisam.

Tu esi strādājis ļoti smagi no ļoti agras bērnības un apzinājies, ka, ja kādā brīdī nespēsi demonstrēt vēlamo sniegumu, visa ģimene nonāks grūtībās. Atskatoties uz šo laiku, kā tev izdevās tikt galā ar tik pamatīgu atbildības nastu uz saviem pleciem?
Viss, ko varu teikt, ir tas, ka, ja man neizdotos, tas būtu patiesi briesmīgi. Man nudien bija pamatīgs spiediens no agras bērnības. Es nebiju normāls bērns. Man nebija bērnības! Var pat teikt, ka pārlecu no zīdaiņa vecuma uz pieauguša cilvēka dzīvi. Protams, te es mazliet pārspīlēju, tomēr augot tā vismaz likās. Daudz ko savā dzīvē sapratu ļoti ātri. Tas bija smagi, toties tagad varu izbaudīt darba augļus.

Skatoties uz tevi, ir grūti noticēt, ka tik kalsns cilvēks varētu braukt ar 2017. gada F1 mašīnām, jo tās ir pamatīgs izaicinājums un prasa daudz fizisku pūļu. Vai tas viss ir gribasspēks?
Nē, visam apakšā, ticiet vai nē, tomēr ir pamatīgi fiziski treniņi. Ja mani noliktu blakus kādam, kas ir divreiz lielāks par mani, varu garantēt, ka viņš nebūs stiprāks. labprāt vēlētos, lai visu izšķir gribasspēks – tad visu laiku startētu no pirmās rindas un kāptu uz goda pjedestāla katrā posmā!

Ja skatāmies uz aizvadītajām sacīkstēm, Budapeštas posms iezīmēja vienu pilnu sezonu kopš startē F1. Tas droši vien padarīja vēlmi pēc laba snieguma vēl kvēlāku…
Zini, ko mans tētis man teica pirms lidoju uz Budapeštu? Viņš neteica neko par vienu pilnu sezonu. Kā reiz ko pilnīgi citu: “Esi uzmanīgs svētdien, jo visi gribēs demonstrēt savas spējas pirms vasaras pauzes. Šis posms cilvēku galvās paliks uz ilgu laiku.” Es piekritu. [Okons Ungārijā finišēja devītais – aut. piez.]