Ceļš uz F1

Dāņu braucēja uzvārds F1 līdzjutējiem nav svešs. 2014. gadā Kevins Magnusens debitēja “McLaren” komandas rindās, kas bija pirmā komanda arī viņa tēvam Janam, kurš vēl arvien aktīvi nodarbojas ar autosportu.

Lai gan F1 sasniegumi Janam nebija diez ko spoži, savam dēlam Kevinam viņš spēja nodot nepieciešamās zināšanas, kas palīdzēja veikt ļoti veiksmīgu pāreju no kartinga uz junioru kategorijām, 2008. gadā dominējot Dānijas Formula Ford čempionātā, kā arī gūstot pieredzi vairākos starptautiska līmeņa čempionātos.

Karjera gandrīz tika strauji aprauta līdzekļu trūkuma dēļ un uz īsu brīdi Magnusens pat piestrādāja rūpnīcā par metinātāju. Saņēmis nepieciešamo atbalstu, Kevins atgriezās vēl spēcīgāks, izcīnot uzvaras Formula Renault 2.0 Ziemeļeiropas čempionātā, kā arī vairākos reģionālos F3 čempionātos pirms pārejas uz Formula Renault 3.5 Series, kas tobrīd bija vismaz tikpat augsta līmeņa čempionāts kā GP2.

Gada debitanta tituls, veiksmīgi “McLaren” jauno braucēju testi un pāreja uz spēcīgo “DAMS” komandu ļāva Magnusenu pirms sezonas uzskatīt par favorītu cīņā par titulu. Tas gan nenāca viegli, tomēr veiksmīga sezonas otrā puse ļāva pārspēt citu “McLaren” sistēmas jauno talantu Stofelu Vandūrnu.

Foto: Haas F1 team

Motorsporta elitē

Kevins Magnusens F1 ieradās ar lieliskiem rezultātiem pirmssezonas treniņos, tomēr 2014. gada sezonas pirmais posms bija solis nezināmajā visiem braucējiem pēc revolūcijas tehniskajos noteikumos. Jau savā pirmajā startā Kevins kvalificējās ceturtais, bet dienu vēlāk kļuva par pirmo braucēju pēc Luisa Hamiltona, kurš kāpis uz goda pjedestāla debijas sacīkstēs, turklāt pēc Daniela Rikjardo diskvalifikācijas Magnusens pakāpās pat uz otro vietu.

Zīmīgi, ka jau savā pirmajā startā Kevinam bija izdevies pārspēt spožākos tēva sasniegumus un kļūt par pirmo dāni uz goda pjedestāla. Tas gan tā arī palicis viņa vienīgais finišs labāko trijniekā. Arī “McLaren” komandai pēc tam vairs nekad tas nav izdevies. Atlikušo sezonas daļu Magnusenam bija jāsamierinās ne tikai ar mašīnas konkurētspējas trūkumu, bet arī regulāru piekāpšanos titulētajam komandas biedram Džensonam Batonam.

Pēc gada rezerves braucēja lomā Magnusens palīdzēja “Renault” komandai tās atgriešanās gadā. Regulāra Palmera pārspēšana palīdzēja Magnusenam nonākt citā salīdzinoši jaunā komandā – “Haas”, kur 2017. gadā Kevins ieguva sliktā zēna reputāciju, regulāri veicot agresīvus manevrus un vairākkārt iesaistoties vārdu kaujās ar konkurentiem. Nākamajā gadā Pjērs Gazlī pat nosauca Magnusenu par bīstamāko braucēju, ar kuru viņš jebkad sacenties, pēc tam kad abi sadūrās Azerbaidžānā.

2018. gads iesākās cerīgi – “Haas” bija iespēja tikt Top 5 ar abām formulām, tomēr boksos netika kārtīgi pieskrūvēti riteņi, liekot abām formulām izstāties. Komandas vadītāja Guntera Steinera dusmu izvirdums vēlāk kalpoja kā lielisks avots “Drive to Survive” dokumentālā raidījuma popularizēšanai. Skarbi vārdi no Steinera puses sekoja arī nākotnē. 2019. gadā Magnusens pat sadauzīja Steinera ofisa durvis, kad viņš nolamāja abus savus braucējus pēc savstarpējās sadursmes.

2018. gadā Magnusenam pat izdevās aizsniegties līdz devītajai vietai kopvērtējumā – “Haas” visu laiku labākajam rezultātam. Tomēr tas nebija atspēriena punkts progresam nākotnē. Kevins bija stabilāks un ātrāks par komandas biedru Romēnu Grožānu, tomēr komanda bija pamatīgi atkarīga no “Ferrari”. Itāļu vienības lejupslīdē cieta arī “Haas”. 2020. gadā gan Magnusens, gan Grožāns punktos spēja iebraukt tikai vienu reizi. Komanda spēra kardinālus soļus un nolēma sezonas beigās atvadīties no abiem braucējiem.

Samierinājies ar faktu, ka viņa F1 karjera ir galā, Magnusens devās pāri okeānam un pievērsās izturības sacīkstēm. Vasarā viņš piepildīja savu sapni, startēdams Lemānas 24 stundu sacīkstēs vienā ekipāžā ar tēvu. Pāris mēnešus iepriekš Magnusens apostīja gaisu arī IndyCar čempionātā.

Uz 2022. gadu Magnusens vienojās ar “Peugeot” par startēšanu WEC čempionātā, taču pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā “Haas” komanda pārrāva saites ar Ņikitu Mazepinu un piedāvāja Magnusenam atgriezties. Dāņu sportists vēlāk atzina, ka F1 atgriezās ar pilnīgi citu domāšanu, jo vairs nebaidījās no dzīves bez F1, pieņēma faktu, ka visas ambīcijas neizdosies īstenot, turklāt pats bija kļuvis par tēvu un autosacīkstes vairs nebija viņa prioritāšu galvgalī.

Ar nosvērto un pragmātisko pieeju viņam izdevās pārliecinoši pieveikt saslavēto komandas biedru Miku Šūmaheru un izcelt “Haas” komandu no bezcerīgās bedres, kurā tā bija iekritusi iepriekšējā sezonā.

Par sezonas spožāko mirkli noteikti kļuva pārsteidzošā pole position Sanpaulu GP. Lietainajos apstākļos Magnusens tika Q3, kur savā pirmajā mēģinājumā bija mazliet ātrāks par konkurentiem. Visi bija pārliecināti, ka otrajā mēģinājumā rezultāti strauji uzlabosies, taču Džordžs Rasels piedzīvoja avāriju, sesija tika apturēta, bet, tai atsākoties, lietus pieņēmās spēkā un magnusena rezultātu neviens nespēja apdraudēt. Sprintā Magnusens atkrita līdz 8. vietai, bet sacīkstē avarēja jau pirmajā aplī, līdz ar to viņa meistarstiķis tika atalgots tikai ar 1 punktu.

Ar punktu krāšanu 2023. gadā klājās krietni grūtāk. “Haas” bija atpakaļ peletona beigās, jo riepu straujais nodilums bieži lika vilties pēc ambicioza sākuma nedēļas nogalei. Tā, piemēram, Maiami Magnusens finišēja desmitais, startēdams no ceturtās pozīcijas, bet Singapūrā tas pats tika sasniegts no 6. starta vietas. Kad kvalifikācijā negaja tikk labi, par punktiem faktiski varēja aizmirst, tomēr labāks sniegums attiecībā pret komandas biedru Niko Hilkenbergu gan lieti noderētu.