Ceļš uz F1
Panākumi ar kartingu ļāva Strolam nokļūt “Ferrari” jauno braucēju akadēmijā vien 11 gadu vecumā. Pārsēšanās pie formulas stūres sekoja tikai četrus gadus vēlāk. Jau savā pirmajā sezonā šai pusē okeānam Lenss Strols pamanījās tikt pie Itālijas F4 titula, tam pievienojot uzvaru Toyota Racing Series titulu 2015. gada ziemā.
Eiropas F3 čempionātā jau pirmajā sezonā Strols nonāca vadošajā “Prema” komandā, kur cīņā par titulu ar komandas biedriem iesaistīties neizdevās, bet gada debitanta balva tika Šarlam Leklerkam. Sezonas beigās sekoja sadarbības pārtraukšana ar “Ferrari”, bet bez F1 komandas atbalsta viņam nenācās palikt, jo talantu Strolā saredzēja “Williams”, kas paņēma viņu savā apgādībā.
Komandai jau bija viens rezerves braucējs – Alekss Linss, tomēr, kad Felipe Masa paziņoja par karjeras beigšanu, šķietami, loģiskākajai izvēlei Linsam īsti nebija trumpji, ko likt pret Strolu, kurš sezonas otrajā daļā uzvaras krāja vienu pēc otras. Tika izteiktas aizdomas, ka Strola mašīnai, pateicoties “Williams” tehnoloģijām bijusi ievērojama priekšrocība ne tikai pret konkurentiem, bet arī komandas biedriem, tomēr līdz reāliem pierādījumiem neviens netika, turklāt Strols savas izdevības izmantoja godam.
Motorsporta elitē
Neraugoties uz Eiropas F3 čempiona titulu, ekspertu piesardzīgās prognozes atbilda patiesībai – kamēr Felipe Masa krāja punktu pēc punkta, Lenss Strols uz savu mājas posmu ieradās joprojām esot ‘sausā. Lai gan Hamiltonam tika zaudēts vairāk kā aplis, tomēr, izmantojis konkurentu neveiksmes Strols savus pirmos punktus guva mājās.
Uz to, kas sekoja, necerēja pat optimistiskākie Strola fani – Azerbaidžānas GP savstarpējas nesaskaņas trasē, tehniskas ķibeles un izslīdēšanas izbojāja sacīkstes vairākiem vadošajiem braucējiem. Lenss nebija starp viņiem un piepeši nonāca otrajā pozīcijā. Lai gan pēdējos metros nācās piekāpties Valteri Botasam, piepeši 18 gadus vecais miljardiera dēls bija nonācis visas preses uzmanības centrā.
Guvis pārliecību pār savām spējām Strols arvien biežāk bija meklējams rezultātu tabulas pirmajā desmitniekā un vēl divus posmus pirms sezonas beigām kopvērtējumā atradās priekšā Masam. 2018. gadā Strols jau kļuvis par komandas pieredzējušāko braucēju, jo par viņa komandas biedru kļuva debitants Sergejs Sirotkins. Par nelaimi “Williams” bija pārvērtusies par pārliecinoši vājāko komandu un Strols regulāri bija atrodams peletona beigās.
Sezonas vidū finansiālu problēmu nomākto “Force India” vienību iegādājās Lensa tēvs Lorenss Strols, paverot iespēju dēlām 2019. gadā startēt ievērojami ātrākā formulā. Haotiskajā Vācijas posmā Strols pat nonāca vadībā un finišēja 4. vietā, taču tas vairāk saistāms ar pareizā brīdī veiktu pitstopu un šķipsniņu veiksmes, nevis paša Strola prasmēm. Komandas biedrs Peress pārliecinoši guva virsroku.
Pandēmijas aizēnotā 2020. gada sezona sākās ar pavisam citādāku Strolu, kādu skatītāji bija pieraduši redzēt. Kanādietis bija daudz nosvērtāks un ātrāks, nereti izrādot konkurenci komandas biedram Peresam. Ungārijā un Spānijā Strols piekāpās vienīgi abiem “Mercedes” braucējiem un Verstapenam, bet Moncā Strolam pat izdevās uzkāpt uz goda pjedestāla, pateicoties drosmīgai stratēģijai, kas atmaksājās, pateicoties sacensību apturēšanai pēc Šarla Leklēra avārijas. Nomainījis apļus sarkanā karoga fāzes laikā, Strols pat atradās visizdevīgākajā pozīcijā cīņā par uzvaru, taču izbraukšana no trases ar neuzsildītām riepām maksāja vairākas pozīcijas un finiša līniju Strols šķērsoja trešais.
Piepeši daudz kritizētais bagātnieks Strols nonāca kopvērtējuma 4. pozīcijā kā labākais aiz ‘lielā trijnieka’. Septembrī viss sagriezās kājām gaisā. Pēc izstāšanās Mudžello un Sočos Lenss inficējās ar Covid-19 vīrusu, izlaida Vācijas posmu un palika bez punktiem arī Portimao un Imolā. Šķita, ka viņa sezonas pirmās puses lieliskā forma ir izčabējusi, taču uz slidenā Stambulas asfalta Strols vēlreiz pārsteidza autosporta pasauli, izcīnot pole position. Sacīkšu pirmajā pusē “Racing Point” mašīnas pārliecinoši diktēja tempu, taču pēc pitstopa Lenss Strols tā arī nespēja uzsildīt riepas līdz nepieciešamajai temperatūrai un atkrita līdz devītajai vietai. Mierinājumu sniedza trešā vieta notikumiem bagātajā Sakiras GP, tomēr pat ar to nebija pietiekami, lai kopvērtējumā saglabātu vietu desmitniekā.
Uz 2021. gada sezonu komanda tika pārdēvēta par “Aston Martin”. Leģendārais zīmols gan neglāba komandu no ļoti viduvējas mašīnas izveides. Strola jaunais komandas biedrs Sebastians Fetels iemirdzējās Azerbaidžānā un Ungārijā, kamēr Lenss pie pjedestāliem netika. Absolūtā izteiksmē neizdevās sasiegt pat pusi no iepriekšējā gada punktiem, kaut gan kalendārs bija par pieciem posmiem garāks. Tomēr sezonas noslēgumā palikt tikai 9 punktus aiz četrkārtēja pasaules čempiona identiskā mašīnā nav peļami.
Uzņemto inerci noturēt gan neizdevās un 2022. gadā Fetels tomēr bija izteikts komandas līderis. Ja neskaita sesto vietu Singapūrā un astoto Abū Dabī liela pamata optimismam nebija. Komandu gan gaidīja nopietnas pārmaiņas, jo Fetels paziņoja par karjeras beigšanu, līdz ar to par Strola komandas biedru kļuva cits čempions Fernando Alonso.
Neilgi pirms sezonas sākuma Lenss piedzīvoja smagu avāriju ar velosipēdu, kā rezultātā savainoja plaukstas locītavas abām rokām un izlaida pirmssezonas testu ciklu. Komanda uz sezonas atklāšanas posmu bija gatava meklēt rezervistu, taču Strols varonīgi atgriezās un izcīnīja sesto vietu.
Mašīna bija ievērojami ātrāka, taču kanādieša optimismu ātri vien apdzēsa Alonso pārliecinošā dominance komandas iekšienē. Kamēr Fernando uz pjedestāla kāpa astoņas reizes, Lensa labākais rezultāts bija 4. vieta priekšlaicīgi apturētajā Austrālijas GP, kas noslēdzās ar vairāku formulu sadursmēm. Sezonas kopvērtējumā Strols noslēdza labāko desmitnieku, kamēr Alonso ierindojās ceturtajā vietā.
