Pīters Getins, Formula 1 pilots, kurš iegāja vēsturē ar uzvaru 1971.gada Itālijas GP izcīņā, 71 gada vecumā ir aizgājis aizsaulē.
Pīters bija savulaik ļoti slavena žokeja Kena Getina dēls, tomēr viņš nolēma piedalīties cita veida sacīkstēs ar nedaudz veirāk zirgspēkiem. Savu karjeru viņš sāka 1962.gadā ar “Lotus Seven”, bet vēlāk sāka gūt panākumus salonauto sacīkstēs ar “Lotus 23” modeli. 1965.gadā viņš pārgāja uz F3, kur kļuva par Pīrsa Karidža komandas biedru. Tālāk karjerā sekoja starti Eiropas F2 čempionātā ar “Brabham”, bet pirms debijas F1 Getins paguva uzspīdēt jaunizveidotajā F5000 čempionātā, kur pārstāvēja “McLaren” komandu.
1970.gadā testos “CanAm” bojā gāja “McLaren” komandas boss Brūss Maklārens, bet otrs pilots Denijs Hulme jau bija traumēts, Pīters Getins tika pie savas debijas Formulā 1. Tomēr pirmajā sezonā, kur brits piedalījās tikai pāris posmos, jo paralēli turpināja startus F5000 un “CanAm”, rezultāti nebija spoži.
Neskatoties uz to 1971.gadā Getins palika “McLaren” sastāvā un pilnībā koncentrējās uz F1. Ja neskaita otro vietu ārpus čempionāta sacīkstē Autlonpakra trasē Lielbritānijā, tad rezultāti bija vāji – līdz septītajam čempionāta posma nebija izcīnīts ne punkts un viņš pameta vienību, lai pievienotos BRM.
Jau otrajā sacīkstē BRM sastāvā Monca trasē Getins izcīnīja uzvaru, kas ierakstīja viņa vārdu F1 vēstures un statistikas grāmatās. Getins pēdējā apļa pēdējā “Parabolica” līkumā apmānīja līderi Roniju Petersonu un uz finiša līnijas bija priekšā sāncensim ar niecīgu pārvsaru. Visus vadošos piecus pilotus uz finiša līnijas šķīra 0,6 sekundes.
Tās pašas sezonas izskaņā Getins izcīnīja vēl vienu uzvaru, tomēr sacīksti Brandshečā noteikti nevēlējās atcerēties, jo tā tika pārtraukta pēc Getina komandas biedra Džo Šiferta bojāejas.
Nākamajā sezonā atkārtot panākumus ar BRM neizdevās un Getins pamazām atgriezās pie karjeras zemākajās klasēs: F2 un F5000, kur guva uzvaras. Pēc braucēja karjeras beigām 1977.gadā, Getins kļuva par F2 komandas menedžeri un strādāja par pilotu treneri.
