2011.gada sezona iespējams daudziem likās garlaicīga, tomēr daudzās jomās tā bija satriecoša – kaut vai paskaitiet, cik daudz rekordu tika gāzti šī gada laikā.

Bijušais BBC F1 komentētājs Džeimss Alens, kurš pēc F1 translāciju tiesību revolūcijas Lielbritānijā ļoti iespējams nākamajā gadā varētu atgriezties ēterā, savā blogā ir apkopojis zīmīgākos 2011.gada sezonā uzstādītos rekordus.

322 GP posmi. Rubenss Barikello turpina pārrakstīt rekordu grāmatas un attālinās no iepriekš šķietami nepārspējamā Rikardo Patrēzes rekorda (255), kuru tagad pārspējis arī Mihaels Šūmahers (286). Protams, jāņem vērā, ka mūsdienās sezonā posmu paliek vairāk un nevajadzētu brīnīties, ja tuvākajos gados vēl kāds (Jarno Trulli (252), Dženons Batons (208)) pārspēs Patrēzes ciparu. Savukārt Barikello maratona karjera ļoti iespējams varētu turpināties arī 2012.gadā – pats brazīlietis ir atgriezies dzimetenē un tagad gaidot labas ziņas no “Williams”.

Jaunākais divkārtējais čempions, visvairāk pirmās starta pozīcijas sezonā, visvairāk apļi vadībā, visvairāk goda pjedestāli un lielākais pārvars kopvērtējumā – tāds ir Sebastiana Fetela 2011.gada sezonas rekordu saraksts. Savu otro titulu Fetels izcīnīja 24 gadu un 98 dienu vecumā, bet Brazīlijā viņš guva savu 15-to pole sezonā un kopā pavadīja 739 apļus vadībā, tādejādi pārspējot Naidžela Mansela panākumus 1992.gada sezonā, kurā gan bija par 3 sacīkstēm mazāk. Fetels 122 punktu pārsvars pār otro vietu (Džensons Batons) ir jaus rekords, bet arī šeit jāņem vērā jaunā punktu skaitīšanas sistēma.

Visvairāk apdzīšanas maneveri sacīkstē – 126. Pateicoties DRS sistēmai un “Pirelli” riepām Turcijas GP šogad bija īsts apdzīšanu festivāls, kuram līdz neturēja pat Kanādas slapjā sacīkste, kas savukārt iegāja vēsturē kā garākā sacīkste ar visvairāk drošības mašīnas periodiem (6). Džensons Batons, kurš uzvarēja Kanādā, sezonas laikā veica 74 apdzīšanas manevrus un 26 no tiem vienā pašā Kanādas sacīkstē.

Vismazākais pilotu skaits uz pjedestāla sezonā – 7. Taisnības labad jāsaka, ka arī 1992., 2000. un 2002.gadā uz pjedestāla sezonas gaitā nekāpa vairāk par 7 pilotiem. Salīdzinājumam 2009.gadā tādu bija 13, bet 2008.gadā pat 14. Visu laiku rekords šajā rādītājā uzstādīts 1982.gadā, kad šampanieti sezonas gaitā nogaršoja 18 piloti. Turklāt šis gads varēja būt vēl pārliecinošāks, jo pirmajos posmos pa pjedestālam izcīnīja abi “Renault” piloti Petrovs un Haidfelds. Kopš Malaizijas 48 goda pjedestālus ir sadalījuši tikai 5 piloti – Fetels, Vēbers, Alonso Batons un Hamiltons.

Visvairāk sacīkstes vadībā vienam pilotam – Mihaels Šūmahers. Japānas GP laikā 42 gadus vecais vācu veterāns pabija vadībā 3 apļus un līdz ar to viņš savā karjerā 142 sacīkstēs vismaz vienu apli ir pavadījis vadībā, kas ir šī rādītāja rekords. Kā nesen varēja pārliecināties no “Mercedes” piedāvātās statistikas krājuma, tad Šūmaheram pieder arī apdzīšanu rekords šajā sezonā – 116.

Visvairāk mašīnas, kas sasniegusas finišu – 24. Valensijas posmā, kas paradoksālā kārtā skaitās ielu trase ar paaugstinātu avāriju iespējamību, finišu sasniedza visas 24 startējušās mašīnas. Tā bija ceturtā reizes F1 vēsturē, kad līdz finišam tiek visas formulas, taču nekad iepriekš finišējo skaits nebija tik liels.

1 KOMENTĀRS

  2. Šis pēdējais rekords ar visām finišējušajām mašīnām nav nekas pozitīvs. Tas tikai pasvītro mūsdienu bēdīgo tendenci, ka viss ir pārāk standartizēts, modernizēts un mākslīgi nonivelēts. Kādreiz, kad vienas sacīkstes laikā dzinēju varēja “izlietot līdz galam”, intriga saglabājās līdz pēdējam aplim. Tagad izstāšanās tehnisku problēmu dēļ jau uzskatāma par ārkārtēju notikumu.