Jau pavisam drīz 18. martā notiks 2012. gada pirmās F1 sacīkstes. Šī būs unikāla sezona, uz starta stāsies 6 čempioni, kuri kopumā ir izcīnījuši 14 titulus un desmitiem uzvaru posmos.

“F1LV

Visi čempioni noteikti ir pelnījuši savus titulus, turklāt trīs no šiem pilotiem ir izcīnījuši vismaz divus titulus. Šoreiz piedāvājam nelielu statistisku saldzinājumu par to, kāds ceļš bija jānoiet Mihaelam Šumaheram, Fernando Alonso un Sebastianam Fetelam līdz saviem otrajiem tituliem.

Šis nebūs vērtējums par to, kurš ir labākais, jo labākos nosaka fani. Īstenam kāda pilota pielūdzējam nav svarīgi tas cik viņam ir tituli vai uzvaras, šis pilots ir un paliks viņa favorīts. Pilotu salīdzināšanai var izmantot desmitiem dažādus statistiskas datus. Salīdzinot 2012. sezonā braucošos divkārtējos čempionus izmantosim – sezonas, kuras viņiem bija nepieciešamas, lai izcīnītu divus titulus, šo sezonu laikā veiktos startus, finišus punktos, pjedestālus un uzvaras.

Kopumā lai izcīnītu divus titulus, šiem pilotiem bija nepieciešamas tikai piecas sezonas F1, turklāt Šumahers un Fetels pirmajā sezonā veica mazāk nekā pusi no sacensībām. Kopīgais visiem ir arī tas, ka abi tituli ir izcīnīti pēc kārtas, un pirmais tituls ir izcīnīts viņu ceturtajā sezonā Formulā 1.  Arī savu pirmo uzvaru viņi ir guvuši savā otrajā sezonā F1.

Lai izcīnītu divus čempiona titulus Šumaheram bija jāveic 69 sacīkstes, Alonso 88, bet Fetelam 80 sacīkstes. Jāņem vēra ir fakts, ka 1994. gada čempionātā Šumahers izlaida divas sacīkstes, jo viņam bija jāizcieš sods par nepakļaušanos sacīkšu tiesnešu lēmumam un vēl divās viņš tika diskvalificēts. Ar bezkompromisu cīņu Mihaels Šumahers izcēlās kā savas karjeras sākumā, tā karjeras beigu posmā, kas ir novedis pie ne viena vien soda no sacīkšu tiesnešu puses.

Šo sacīkšu laikā visvairāk punktos ir finišējis Sebastians Fetels kopumā 56 reizes, vidēji katrās 1,4 sacīkstēs iegūstot punktus. Alonoso to ir paveicis 55 reizes punktus izcīnot vidēji 1,6 sacīkstēs, savukārt Šumahers 45 reizes ir finišējis punktos jeb 1,5 sacensībās izcīnot punktus. Tikai pavisam nedaudz priekšā šajā rādītājā ir Fetels.

Čempioni ir šajā laikā ir izcīnījuši vairāk nekā 100 pjedestālus. Visvairāk no visiem 38 pjedestālus ir izcīnījis Mihaels Šumahers, viņš kāpis uz goda pjedestāla katrās otrajās sacensībās. Alonso un Fetels tajā pašā laikā ir kāpuši uz pjedestāla katrs pa 36 reizēm, jeb attiecīgi katrās 2,5 un katrās 2,2 sacīkstēs. Lai nu kā šāds pjedestālu birums piecu sezonu laikā ir fantastisks. Mihaels Šumahers šajā rādītājā ir nedaudz priekšā, ko varētu skaidrot ar viņa asajām cīņām par katru pozīciju un jo īpaši par uzvarām un pjedestāliem. Šumahers 85% no finišiem punktos ir kāpis uz goda pjedestāla, bet Alonso un Fetelam šis rādītājs sastāda 65% no finišiem punktos.

Visbeidzot uzvaras – absolūtajā vērtējumā visiem priekšā ir Fetels izcīnot 21 uzvaru, tālāk seko Šumahers un Alonso ar attiecīgi 19 un 16 uzvarām. Bet,  ja šo rādītāju salīdzina ar dalību sacensībās tad Fetels ir izcīnījis uzvaru katrā 3,8 posmā, Alonso katrā 5,5 posmā, bet Šumahers 3,6 posmā. Alonso šis rādītājs ir krietni sliktāks, tomēr salīdzinot Alonso statistiku ar citiem pilotiem būtu jāņem vērā, ka viņa pirmā F1 sezona tika pavadīta “Minardi” komandā, kura nekad nav bijusi konkurētspējīga. Tāpēc salīdzināsim uzvaru skaitu ar pjedestāliem. Alonso finišējot uz pjedestāla uzvaru ir sasniedzis 45% gadījumu, Šumahers to ir izdarījis pusē no gadījumiem, tad Fetels gandrīz 60% savu izcīnīto pjedestālu ir kāpis uz augstākā pakāpiena, kas ir fantastisks sasniegums.

Kopumā ņemot  izvērtējot visus salīdzinājumā iekļautos statistikas rādītājus, nedaudz labāks, bet tomēr labāks ir Sebastians Fetels, kurš ir izcīnījis 21 uzvaru un 56 reizes finišējis punktos. Tomēr absolūtu un nenoliedzamu secinājumu nav, salīdzināšanai pakļaujas skaitļi un dati, bet ne personības.  Tomēr mūsdienās pilotu personību labās un sliktās īpašības ir novērtēt krietni grūtāk nekā 1990. gados.

Pilotu sasniegumi līdz otrajam titulam.

Sezona
Sacensību skaits
Finiši punktos
Uzvaras
Pjedestāli
Vieta kopvērtējumā
Mihaels Šumahers – Jordan, Benetton
1991. 6 3 0 0 14
1992. 16 11 1 8 3
1993. 16 9 1 9 4
1994. 14 10 8 10 1
1995. 17 12 9 11 1
Fernando Alonso – Minardi, Renault
2001. 17 0 0 0 23
2003. 16 11 1 3 6
2004. 18 12 0 4 4
2005. 19 16 8 15 1
2006. 18 16 7 14 1
Sebastians Fetels – BMW Sauber, Toro Rosso, Red Bull
2007. 7 2 0 0 14
2008. 18 9 1 1 8
2009. 17 12 4 4 2
2010. 19 15 5 10 1
2011. 19 18 11 17 1

1 KOMENTĀRS

  1. Būsim godīgi, bet šī rindiņa iespārda:D
    “Šo sacīkšu laikā visvairāk punktos ir finišējis Sebastians Fetels kopumā 56 reizes, vidēji katrās 1,4 sacīkstēs iegūstot punktus. Alonoso to ir paveicis 55 reizes punktus izcīnot vidēji 1,6 sacīkstēs, savukārt Šumahers 45 reizes ir finišējis punktos jeb 1,5 sacensībās izcīnot punktus. Tikai pavisam nedaudz priekšā šajā rādītājā ir Fetels.”

    ja no 80 sacīkstēm ir 56 guvis ptus, tad tas ir nevis vidēji katrās 1.4 sacīkstēs pti, bet 70% sacīkstēs gūvis ptus vai 7 no 10 sacīkstēm ptus, BET NE JAU 1.4 SACĪKSTĒS VIDĒJI GUVIS PTUS!

    BĀC!

  2. Jā, šie skaitļi ir tikai skaitļi. Man gan uzreiz prātā ienāca pavisam kas cits – vide un apstākļi, kādos gūti attiecīgie sasniegumi. Nekad neesmu bijis Šūmahera fans (drīzāk viņa nīdējs), tomēr džeks izpelnās respektu – viņš, ejot uz šiem diviem pirmajiem tituliem, ir cīnījies ar tādām leģendām kā Senna, Prosts, Mansels, Pikē, bet kopumā toreiz katrā posmā piedalījās vairāk nekā 30 piloti. Ar ko cīnījušies Alonso un Fetels? Nu, tikai ar to pašu Šūmaheru nepilnā starta laukumā… 🙂

  3. nu jā, dažāds posmu skaits, dažādas punktu dalīšanas sistēmas. viena lieta gan iekrīt acīs – visiem tituli ceturtajā un piektajā sezonā. un laikam vispār maz divkārtējo, kam nav divos gados pēc kārtas, vismaz modernajā F1.

  4. Toreiz, kad Alonso izcīnīja otro titulu, viņam Šūmahers sēdēja uz astes katrā sacīkstē. Spiediens bija nenormāls. Viņš viens pats cīnījās ar abiem Ferrari. Salīdzinoši Fettelam otrais tituls nāca daudz vieglāk, tā īsti neviens pat nekonkurēja ar viņu.