“FIA Institute” turpina pētījumus, lai motoru sportu padarītu aizvien drošāku pilotiem.

Sadarbībā ar “Lotus”, FIA pētīja jaunu drošības stīpas risinājumu, kas aizsargātu kokpitu un pilota galvu frontāla trieciena gadījumā. Šajā gadījumā drošības stienis tiek izvietots kokpita priekšā.

Kā parāda eksperiments (skatīties video), šāds risinājums bez problēmām iztur 20 kg smagas riepas triecienu pie ātruma 225 km/h.

Skaidrs, ka no izturības viedokļa šeit viss būtu kārtībā, tomēr pastāv arī citi aspekti. Pirmkārt, tas zināmā mērā ierobežotu pilota redzamību, jo savulaik FIA pati aizliedza “Arrows” komandai Monako posmā izmantot mazu antispārnu, kas atradās uz mašīnas purngala. Otrs aspekts noteikti ir estētiskais, kas manuprāt ir pat pats svarīgākais. Ja domājat, ka ‘lauztie deguni’ nav skaisti, tad ko teiksiet par stieņu karkasu uz mašīnas purngala?

Nevar aizmirst, ka FIA pērn veica līdzīgus eksperimentus, testējot slēgto kokpitu, izmantoja iznīcinātājlidmašīnu tehnoloģijas. Par laimi tie pagaidām ir tikai eksperimenti un FIA vāc datus par šādiem risinājumiem – šobrīd nav plānoti reāli soļi, lai risinājumus ieviestu dzīvē.

Taisnības labas arī jāatgādina šie trīs pēdējo gadu incidenti, kas ir pamudinājuši FIA sākt pētījumus konkpita drošības uzlabošanas jomā. Pirms diviem gadiem Formula 2 sacīkstē Brendshečā gāja bojā Henrijs Sērtiss – bijušā F1 čempiona dēls. Henrijam pa galvu trāpija ritenis no avarējušās formulas. 2009.gadā atspere no “Brawn GP” formulas trāpija pa galvu Felipem Masam un tikai veiksme un prasmīgi ārsti glāba brazīlieti no invaliditātes. Bet 2010.gadā Šūmahers Abu Dabī par mata tiesu izvairījās no Vitantonio Liuci “Force India” formulas, kas pārlidoja pāri “Mercedes” kokpitam.

“Šajā stadijā, tas ir zinātnisks pētījums, kurā mēs vēlamies izprast spēkus, kas darbojas tamlīdzīga trieciena gadījumā,” paskaidroja FIA Institūta tehniskais padomdevējs Endijs Mellers. “Mēs vēl ne tuvu neesam tikuši līdz galējam risinājumam.”

Šeit rodas jautājums vai kāds risinājums vispār būtu nepieciešams, jo autosports ir bīstams (šobrīd krieni mazākā līmenī) un manuprāt šādi soļi ir nevajadzīgas galejības.

1 KOMENTĀRS

  1. cmon, tas jau paliek par marazmu…
    F1 ir augstākais motosporta līmenis, par drošību ir jādomā, bet ne jau šādi, maitājot skatu utt.

    Jebkurā gadījumā, F1 pilti apzinās un tiem ir jāapzinās, ka ātrums un pārspēki ir milzīgi, risks ir un būs un tāpēc arī viņi saņem attiecīgas algas.
    Ja krāniņš raustās, lai iet strādāt par ofisa žurku, nevis mēģina pilotēt F1 un sūdzēties par drošību!!!

    • Viņi to apzinās, bet vai tas ir godīgi pret sportistu kurš dara to kas viņam patīk pakļaujot sevi riskam tikai lai skatītājiem un faniem izpatiktu, šeit drīzāk būtu jāuzlabo riteņu stieņu izturība un mašīnu purni( kas jau tiek darīts) nevis vnk kaut kādas uzlikas uz kokpita, jo tad tā vairs nebūs formula jo būs slēgta tipa mašīna.
      Protams risks būs vienēmr, bet neviens negrib atgriezties pie tā kā bija agrāk kad nezināja vai pēc GP vēl redzēs pilotu dzīvu vai ne. Un tā bija normāli

      • Tieši tā – dara to, kas patīk un saņem nenormālo naudu, ne jau lai izpatiktu faniem.
        Nav jau spiesta lieta piedalīties un riskēt!

        Domāju, ka jebkurš būtu gatavs ~15x gadā kaut ko riskantu darīt un saņemt nMiljonus $ par to.

    • Kādam der pastīties BBC Forum pārraides no pagājušā gada kur E.Džordans un D.Kulthārds runā un kur piloti runā un prasa – kādēļ viņiem būtu jāriskē ja citiem sportistiem tomēr tas nav jādara tik daudz, izņemot retus sporta veidus, tādēļ arī viņi grib lai drošība ir visaugstākajā iespējamā līmenī, bet aarī nepārspīlējot, tieši fanu dēļ. Ja būtu vārds pilotiem viņi noteikti izvēlētos sēdēt superdrošās mašīnās kur viņus pat aizskart nevar

  2. Atbalstu drošību un tādas, lietas, ko vajag, to vajag, BET..

    Manuprāt, mazliet pazūd tas adrenalīns un asums pašiem pilotiem. Brīžiem šķeit, ka viņi var atļauties pārāk daudz riskēt(neprofesionāli), bet kādreiz, iespējams, piloti bija profesionālāki un apzinājās ar ko viņi riskē – tāpat nepārstājot braukt. tagad jau sāk izskatīties tā, ka pēc gadiem 5 jau varēs viens otram likt pakaļā un nekā nebūs.

  3. Vispār jau atbilde uz te iepriekš pieminēto pilotu jautājumu “kādēļ viņiem būtu jāriskē, ja citiem sportistiem tas nav jādara tik daudz?” ir pavisam vienkārša – autosportists tomēr nav parasts sportists, jo autosports nav parasts sporta veids šī jēdziena klasiskajā izpratnē. Tas tagad visi šie piloti kačājas svaru zālēs, skrien krosiņus un pozicionē sevi kā baigie atlēti, lai gan vēsturiski autobraucēji drīzāk bija krietni tuvāk gladiatoriem, nekā sportistiem. Viņus no pelēkās masas atšķīra drosme, risks, adrenalīns, uzdrīkstēšanās, nevis kā tagad – miljoni $ un glamūrīgo sporta zvaigžņu statuss.
    Bet no morāles viedokļa situācija kļuvusi pavisam smieklīga. Mūsdienās braukt F1 ir kļuvis bezmaz drošāk nekā mums visiem pārvietoties pa šosejām ar ielas mašīnām. Kāpēc man ikdienā jābraukā pa ceļu, kur pretī nāk citi autiņi, bet gar malām ir koki, kamēr tie zēniņi vizinās kartinga cienīgās trasēs un ne ar ko neriskē? Vai tas ir normāli? Domāju, ka nē, jo es tomēr vēlos redzēt, par ko šie džeki saņem ļimonus.

  4. Viens no slavenākajiem F1 pilotiem teica, ka es braucu, tad autosports bija bīstams un sekss bija drošs – tagad autosports ir drošs un sekss ir bīstams. Pagājušā gada nelaime IndyCar Las Vegasas ovālā jau daudz ko nemaina ar uzlaboto drošību un sakropļoto izskatu mašīnām, arī F1: jo visi labi atcerās, kas ir noticis ar 2viem brazīliešiem: nesen ar Felipi Massu un tālajā 1994 gadā ar Airtonu Sennu. 🙁 Lidojoši priekšmeti pa gaisu, kas vienkārši trāpija ne tajā laikā un netajā vietā. 🙁 Open wheel mašīnām tāda nelaimes iespēja būs vienmēr, lai arī 5000:1, bet būs.