Attēls: Ekrānšāviņš

Intervija ar nu jau bijušo Formula 1 galveno ārstu un Sida Votkinsa sekotāju Gariju Harsteinu.

43 minūšu filmā Garijs Hartsteins, kurš savulaik kļuva par leģendārā Profesora Sida Votkinsa sekotāju galvenā Formula 1 ārsta amatā, stāsta par savu pieredzi un pirmssākumiem: iepazīšanos ar Votkinsu, darba specifiku F1 galvenā ārsta amatā un, protams, arī neizskaidrojamo atlaišanu no šī amata un domstarpībām FIA un Berniju Eklstonu. Lieliska intervija, kas dod neatsveramu ieskatu Formula 1 aizkulisēs no pilnīgi cita skatu punkta – šie cilvēki sacīkšu startu vēro no aizmugures.

1 KOMENTĀRS

  1. Paldies par interviju! Viņš ļoti labi stāsta. Kārtējo reizi apstiprinās tas, ko mēs visi jau zinām – FIA ir korumpēts kaktu kantoris un labas lietas notiek nevis pateicoties FIA, bet par spīti FIA. Līdzīgi, kā ar Latvijas valdību.

  2. ļoti laba intervija, it īpaši beigās kur sākas tas viss ar priekšlikumu ignorēšanu un beidzas ar ”f1 fana” jaunā Doktora pieņemšanu kurš pirms tam nav dežurējis NEVIENĀ sacīkstē. Patiesībā es gaidīju ka viš pieminēs arī dopingkontroli un variantus ar visādu ārstniecības preperātu un ”vitamīnu” lietošanu, piem. gadījumu kā klasificēt Tomaša Enges epopeju un gan jau tas nav vienīgais gadījums

  3. īsti nesaklausīju nekā par domstarpībām ar berniju.. cik tik uziet ir kultūras ‘clash’ ar sprancūžu mentalitāti, bet par berniju neko daudz nav manāms.

    kurā minūtē/sekundē jāklausās??

    • es ar’ par Berniju neko sliktu nedzirdēju, par francūžiem gan tur ir cik uziet, patiesībā ne ik daudz par francūžiem, bet esošajiem funkcionāriem zem francūžu virsvadības. Laikam francūži nav lielos draugos ar beļģiem…

  4. Beidzot noskatījos – reāli interesanta intervija (monologs) 😀
    Taču galvenais, kas patika – džeks lieliski noformulē patiesos iemeslus, kāpēc mūsdienu autosports atrodas šajā nožēlojamajā stāvoklī, kad, slēpjoties aiz drošības lozunga, ir sabojātas trases, mašīnas un visa sacīkšu koncepcija kopumā. Un tik tiešām – pagrieziena punkts bija 70-to gadu beigas, kad “iemirdzējās” tādas zvaigznes, kā Eklstons & Co, kuri apzinājās lielās peļņas iespējas, ko dod autosacīkšu popularizēšana caur televīziju. Rezultātā 1.formulu bez tiem dažiem tūkstošiem trako (kā veikli apzīmēja Hartsteins) sāka skatīties arī miljoniem tirliņu, kuriem normālos apstākļos gar autosportu nebūtu nekādas darīšanas. Ieskaitot psihiski nenoturīgus bērnus un mājsaimnieces. Ieskaitot visus tos, kuriem, redzot avārijas, sākas nervu sabrukums. Un ne jau Hartsteins pirmais, kurš ieskicē drūmās situācijas cēloņus. To nesen atradu arī grāmatā “60 Years of the Formula One Championship”. Izrādās, piemēram, 94.g. Sanmarīno sacīkstes laikā BBC neilgi pēc Sennas avārijas esot pārtraukuši pārraidi, jo, apzinoties situācijas nopietnību, nav vēlējušies, lai viņu TV auditorija tiešraidē redz, kā mirst F1 stārs. Tagad F1 varasvīri ar pompu deklarē, cik ļoti kopš tā laika tiek domāts par pilotu drošību, taču kā rāda skaudrā realitāte un arī pateikts šajā intervijā – personālijas nevienu neinteresē! Galvenais, lai traģiski atgadījumi nav redzami TV tiešraidē, jo tas var radīt emocionālu spriedzi un kaitēt biznesam. Viss pārējais ir pupu mizas – viens pilots vairāk vai mazāk, kuru tas interesē. Tāpat rindā stāv simtiem citu, gatavi ieņemt aizgājēja vietu.
    Labi, ka šajā kontekstā zināmas autosporta vērtības vēl notur amerikāņi. Par laimi viņu aktivitātes nediktē FIA un arī sabiedrība šķiet ir elastīgāka – pavaimanā, pavaimanā, bet pie asinīm tomēr ir pieraduši. Protams, IRL un NASCAR it kā publiku baro ar drošības jaunievedumiem, tomēr lielie ovāli no dienaskārtības nekur nav pazuduši un smagu avāriju risks tur ir nemainīgi augsts.
    Jā, tāda nu diemžēl ir tā pasaule, kurā dzīvojam. Vai drīzāk, kuru vērojam TV un datoru ekrānos. Dažādās sadzīves katastrofās un karos ik dienas mirst simtiem cilvēku, bet par to neviens nedomā, jo tas nav redzams zem maģiskā uzraksta LIVE. Tur neviens neriskē zaudēt reitingus tikai tāpēc, ka kāds reizi 5 gados miljonu auditorijas priekšā ir ‘atdevis galus’.