Formula 1 jaunie tehniskie noteikumi galvenokārt izmainīs sacīkšu mašīnu aerodinamikas īpašības un riepu jomu, taču tas nesīs līdz pamatīgas izmaiņas arī citās tehniskajās jomās.

Viens no procesiem, kas tiks būtiski ietekmēts, ir bremzēšana un konkrēti – bremžu ieejas griezes moments, kas palielināsies par 25% salīdzinājumā ar 2016.gada sezonu. Tā rezultātā palielināsies arī bremžu diska biezums no 28mm līdz 32mm.

“F1LV

Turklāt lielāks saķeres laukums, pateicoties platākām riepām, ļaus ar lielāku spēku spiest uz bremzēm un tajā pašā laikā nenobloķēt riteņu rotācijas kustību. Tā visa rezultātā mainīsies ne tikai trašu sadalījums pēc bremžēšanas intensitātes, bet tiks ietekmēti arī citi procesi, kas bija atkarīgi no bremzēšanas sistēmas: riepu temperatūras menedžments un aerodinamikas efektivitāte, kas saistīti ar bremžu dzesēšanas sistēmu.

To, ka formulas šajā sezonā būs vidējji 3-5 sekundes aplī ātrākas, jau esam dzirdējuši. Tomēr ātruma ieguvums būs uz līkumu rēķina (lielāks piespiedējspēks un mehāniskā saķere), kamēr taisnēs tas dos pretefektu – mašīnas kļūs lēnākas. Loģiski domājot, šādos apstākļos bremžu sistēmai slodze samazinās, jo starpība starp ātrumu līkumos un taisnēs ir mazāka, taču sacīkšu automašīnas dinamika ir sarežģīta. Pateicoties lielākai saķerei, bemzēšanas ceļš kļūs īsāks un bremzēšanā pieliktais spēks lielāks – “Brembo” bremžu ražotāji prognozē 25% lēcienu. Vairāki ātrie pagriezieni šajā sezonā pārtapts par ‘taisnēm’ – tajos netiks izmantotas bremzes un tas nozīmē, ka atsevišķās līkumu sasaistēs, kur pēdējais no pagriezieniem ir lēns, ievērojami palielināsies bremzēšanas enerģija, jo mašīnas šim lēnajam līkumam tuvosies ar lielāku ātrumu nekā pagājušā gadā. Kopumā tendence būs tāda, ka samzināsies bremzēšanas vietu skaits trasē, bet palielināsies bremzēšanai nepieciešamais spēks katrā no bremzēšanas punktiem. Līdz ar to, ja palielinās bremžu enerģija īsākā laika posmā, tad bremžu disks uzkarst ievērojami ātrāk pat, ja tiek izmantots mazāk reizes viena apļa ietvaros. Tieši tāpēc šogad ir palielinājies ar bremžu diska biezums un līdz ar to dzesēšanas urbumu skaits no 1200 uz 1500 dzesēšanas urbumiem “Brembo” diskiem.

Var teikt, ka mainīsies bremzēšanas paradumi – pilotiem būs no jauna jāmācās bremzēšanas punkti.

Papildus iepriekš aprakstītās izmaiņas bremzēšanas paradumos varētu ietekmēt arī apdzīšanas iepsējas 2017.gadā. Teorētiski mazāk bremzēšanas punkti kombinācijā ar jutīgāku aerodinamiku samazinās pilotu iespējas veikt apdzīšanas. Taču viss nemaz nav tik slikti, jo tas viss novedīs pie tā, ka atsevišķos gadījumos bremzēšanas ceļš būs garāks, jo piloti iepriekš nebūs bremzējuši un tuvosies lēnajiem līkumiem ar lielāku ātrumu nekā iepriekš. Var teikt, ka mainīsies bremzēšanas paradumi – pilotiem būs no jauna jāmācās bremzēšanas punkti.

Arī komandas pagaidām nav vienotas attiecībā uz bremžu disku biezumu, jo dažas vienības apsver iespēju palikt pie 28mm biezuma bremžu diskiem, jo tas ļauj ietaupīt svarā – 150g. Turklāt nevar aizmirst par 2014.gadā ieviesto ‘brake-by-wire’ sistēmu, kas ļāva ievērojami samazināt slodzi uz aizmugurējās riteņu ass bremzēm un līdz ar to arī samazināt bremžu disku izmērus.

Pērn “Mercedes” komanda brīvajos treniņos ļoti daudz eksperimentēja ar bremžu disku izmēriem un biezumu.

Jau 2016.gada izskaņā “Mercedes” komanda brīvajos treniņos ļoti daudz eksperimentēja ar bremžu disku izmēriem un biezumu, prognozējot dillemu pirms šīs sezonas. Turklāt “Mercedes” gadījumā tas is svarīgi arī domājot par bremzēšanas laikā iegūtā siltuma izmantošanu riepu uzsildīšanai. Turklāt komandas, kuras izvēlēsies izmantot 32mm biezuma bremžu diskus jebkurā brīdī varēs atgriezties pie 28mm disku izmantošanas, taču pretējā virzienā iet būs krietni sarežģītāk, jo jāmaina arī bremžu cilindri. Šobrīd komandas sadalījušās 60/40 ar nelielu pārsvaru 28mm bremžu disku izmēra pusē, tomēr jau pirmā testu sesija Barselonas trasē varētu veikt izmaiņas šajā sadalījumā.

Galvenais noteicošais faktors šajā gadījumā būs pilots, jo viņš nedomā par bremžu spiediena parametriem vai bremžu ieejas griezes momentu, bet gan salīdzina mašīnas bremzēšanas intensitāti ar pedāļa pozīciju un saķeres parametriem. Līdz ar to izšķirošais lēmums piederēs pilotiem un viņi vadīsies pēc savām izjūtām.