F1 sabiedrība pamazām sāk pierast pie jaunās vadības, kamēr Bernijam Eklstonam pienācis laiks izbaudīt savas dzīves spožākā darba nestos augļus. Tajā gājis visādi – nācies izkarot savu vietu cauri visdažādākajām sfērām, kā arī piedzīvoti straujas attīstības laiki, ietērpjot čempionātu esošajā veidolā.

Bernijs savu varu bija nostiprinājis pirmajā komandu asociācijas un starptautiskās automobiļu federācijas karā, tomēr, kad pienāca laiks otrajam pirms nepilniem 10 gadiem, sāka šķist, ka pienācis beigu sākums, jo F1 nākotne kļuva miglā tīta.

Starptautiskās finanšu krīzes seku dēļ FIA prezidents Makss Moslijs nāca klajā ar piedāvājumu radīt 30 miljonu EUR budžeta griestus ar lielāku tehnisko brīvību komandām, kas tajā iekļaujas. Komandas šādam priekšlikumam nepiekrita un sāka apsvērt ideju veidot pašas savu čempionātu. Pēc ilgstošām abu nesamierinošo pušu debatēm un Eklstona prasmēm rast kopīgu risinājumu tika panākts kompromiss, bet abi lielie vaļi – Eklstons un Moslijs palika savos amatos. Tika piesaistītas arī vairākas jaunas komandas, tomēr lielo koncernu “BMW”, “Toyota” un “Honda” aiziešana lielu optimismu faniem nesniedza.

Vispārējā sabiedrības neapmierinātība pret Eklstonu tikai auga. Kalendārs vairāk tiecās pēc bagātajām austrumu zemēm nevis autosportu mīlošām un tradīcijām bagātām zemēm, kamēr pats Bernijs nonāca tiesas priekšā par kukuļdošanu 2005. gadā, kad čempionāts nonāca “CVC Capital Partners” rokās. Miljardieris šo problēmu risināja ar sev zināmiem trikiem – atpirkšanos. Tā gan ne tuvu viņam nesita par maciņu kā šķiršanās no sievas Slavikas, kurai prāva palīdzēja kļūt par miljardieri.

Tomēr ne jau tikai biznesa darījumi padarījuši Eklstonu par tāda līmeņa personību, kāds viņš ir šodien. Striktā pieeja, Putina un Trampa ideju atbalstīšana, citāti par to, ka Hitlers prata idejas novest līdz rezultātam, kā arī izteicieni par to, ka demokrātija nedarbojas nevienā dzīves jomā radījuši vairākkārtēju sabiedrības sašutumu.

Īpaši nosodoša reakcija sekoja, kad, vaicāts par IndyCar zvaigznes Danikas Patrikas iespējām startēt F1, Bernijs bija pesimistisks, norādot, ka sievietēm vajadzētu ģērbties baltā krāsā kā citām mājas iekārtām. Lieki piebilst, ka viņam vēlāk nācās atvainoties. Divreiz.

Paralēli savām darbībām autosportā 2007. gadā Eklstons kopā ar “Renault” komandas vadītāju Flavio Briatori kļuva par futbola kluba “QPR” īpašniekiem. Komanda turpināja balansēt uz premjerlīgas un 1. līgas robežas. Pēc četriem gadiem F1 boss, kura pārziņā nu jau bija arī Briatores sākotnējās daļas, nolēma klubu pārdot. Par jauno īpašnieku kļuva cita F1 seja – “Caterham” īpašnieks Tonijs Fernandess.

Ne vienmēr iecietīgs pret presi, ne vienmēr gatavs ieklausīties citos, ne vienmēr politiski korekts, mahinators, shēmotājs un stūrgalvis, tai pašā laikā pārrunu guru, kurš spējīgs piesaistīt visu, kas vien nepieciešams, lielu sapņu piepildīšanai. Īstens diktators. Viņa metodes var mīlēt vai nīst, bet nevar noliegt – F1 čempionāts pirms un pēc Eklstona ēras ir divas pilnībā atšķirīgas pasaules. Visu laiku ietekmīgākais vīrs autosportā savas pilnvaras ir nolicis. Ko nesīs jaunā vadība? Tas jau ir cits stāsts…