Ceļš uz F1

Salonautomobiļu čempionāta zvaigznei Fredrikam Ekblomam piederošajā kartinga trasē tobrīd vēl tikai 9 gadus vecais Markuss Ēriksons pirmo reizi piesēdās pie kartinga stūres un jau pirmajos mēģinājumos gandrīz laboja trases rekordu. Pārsteigts par Markusa paveikto, Ekbloms pārliecināja Ēriksona tēvu iegādāties kartingu, tomēr domas par profesionālas karjeras veidošanu motorsportā nebija līdzekļu trūkuma dēļ.

2006. gadā Ēriksona talantu pamanīja Amerikā panākumus guvušais Kenijs Braks, kurš nolēma palīdzēt jaunietim iespraukties motorsporta pasaulē, pārdomātā braukšanas stila ziņā salīdzinot Ēriksonu ar četrkārtējo F1 čempionu Alenu Prostu.

Pēc veiksmīgi aizvadītām divām sezonām Lielbritānijas Formula BMW un F3 čempionātos tika nolemts doties uz Japānu, kur vietējā F3 čempionātā izdevās iegūt titulu, kas pavēra ceļu uz GP2 Āzijas sērijām un jauno braucēju testiem F1 vadošās komandas “Brawn GP” rindās.

Savā pirmajā sezonā GP2 čempionātā nonāca “Super Nova” komandas rindās, kas ja neskaita vienu uzvaru Valensijā, nespēja izrādīt nopietnu konkurenci. Tam sekoja divi gadi “iSport International” rindās, piekāpjoties Semam Bērdam un pārspējot Džolionu Palmeru, bet neraugoties uz 3 sezonu pieredzi, Ēriksona uzvārds reti bija vērojams tabulas galvgalī un cīņa par titulu šķita iespējama tikai 2013. gadā, kad zviedrs nonāca čempionu “DAMS” rindās. Katastrofāla sezonas pirmā puse gan lika samierināties ar tikai 6. vietu kopvērtējumā.

Foto: Marcus Ericsson / Twitter

Motorsporta elitē

Markuss Ēriksons F1 startē jau kopš 2014. gada, taču visu šo laiku vienīgā Zviedrijas F1 pārstāvja uzvārds allaž atrodams rezultātu tabulas lejas galā. Debijas sezonā ar “Caterham” Ēriksonam gan vairākkārt izdevās apliecināt sevi, demonstrējot līdzīgu sniegumu savam komandas biedram Kamui Kobajaši. Lielā iespēja gūt punktus Monako tika palaista garām, ļaujot tos izcīnīt galvenajiem konkurentiem “Marussia”.

Lai gan raugoties tīri pēc rezultātiem pāreja uz “Sauber” bija veiksmīga – punkti jau pirmajā posmā un sezona noslēgta ar pieciem finišiem punktos, tomēr to kopējā raža bija trīs reizes mazāka kā komandas biedram debitantam Felipem Nasram, kurš pārspēja Ēriksonu arī gadu vēlāk.

Pēc tik blāva snieguma, bet uzticīgiem investoriem, Ēriksonam bija paredzēta pārliecinoša otrā pilota loma 2017. gadā. Paskāla Verleina atgriešanās pēc savainojuma negāja tik gludi kā cerēts un “Mercedes” protežē vairākkārt palika aiz Ēriksona, tomēr mērķis tikt komandā, kas regulāri cīnās par punktiem, izskatās arvien nesasniedzamāks.