Ceļš uz F1

Serhio Peress kartingam pievērsās 6 gadu vecumā, jau pirmajos gados regulāri pārspējot pāris gadus vecākus un pieredzējušākus puišus. Pēc pirmās pieredzes ar formulām Amerikā, 2005. gadā tobrīd 15 gadus vecais Serhio pārcēlās uz Eiropu, startējot Vācijas Formula BMW čempionātā, bet četrus mēnešus nakšņojot menedžerim piederošajā restorānā.

Vācijā gan viegli Peresam negāja un kā nākamo motorsporta zvaigzni viņš sevi pieteica tikai 2007. gadā, dominējot Lielbritānijas F3 čempionātā un nopelnot vietu GP2 čempionātā. “Telmex” atbalsts palīdzēja un pēc divām uzvarām GP2 Āzijas čempionātā ar “Campos”, bet tam sekojošai blāvai sezonai “Arden” rindās Peress atrada vietu “Barwa” rindās.

Tika pārliecinoši pārspēts komandas biedrs Gido van der Garde, izcīnītas piecas uzvaras, nopelnīts vicečempiona tituls un, pateicoties nonākšanai “Ferrari” jauno braucēju akadēmijā, atrasta vieta arī pie F1 stūres.

Foto: Red Bull Racing

Motorsporta elitē

Guvis labus panākumus GP2 čempionātā un uzsācis sadarbību ar Meksikas telekomunikāciju gigantu “Telmex”, Peress ar “Ferrari” atbalstu uz 2011. gada sezonu iekārtojās “Sauber” komandas rindās. Jau savā pirmajā startā Peress visus pārsteidza ar savām fantastiskajām riepu taupīšanas spējām, kas ļāva sacīkstes noslēgt 7. vietā. No tās gan nācās šķirties mašīnas neatbilstības tehniskajiem noteikumiem dēļ. Sezonas otrā puse nelika vilties un “Sauber” pagarināja līgumu ar meksikāni.

Par izlaušanās sezonu gan kļuva 2012. gads. Mainīgos laikapstākļos Malaizijā Peress pārsteidza visus ar lielisko sniegumu. Sacīkšu pēdējos apļos viņš sāka tuvoties Alonso un savai pirmajai uzvarai, tomēr kļūda un saslīdēšana lika samierināties ar otro vietu. Spējas sataupīt riepas un nekļūdīties ne reizes ļāva Peresam kāpt uz goda pjedestāla arī Kanādā un Itālijā no attiecīgi 15. un 12. starta pozīcijas.

Peresa talantu lieliski saredzēja “McLaren” noslēdzot līgumu ar sportistu uz 2013. gada sezonu, tādā veidā pārtraucot arī viņa sadarbību ar “Ferrari”. Neraugoties uz vēsturiskajiem sasniegumiem, “‘McLaren” sezona izvērtās par absolūtu katastrofu – ne Batons, ne Peress nespēja tikt uz goda pjedestāla, bet Peresa agresīvais braukšanas stils radīja problēmas gan komandas iekšienē, gan attiecībās ar konkurentiem. Sadarbībai nebija lemts turpināties vēl vienu gadu.

Pievienošanās “Force India” izvērtās ļoti veiksmīgi, jo Serhio Peress sevi lieliski pierādīja uz Niko Hulkenberga fona un vairākkārt spēja aizvest Vīdžeja Maljas komandu līdz finišam ne tikai punktos, bet arī vietas trijniekā. 2016. un 2017. gadā pat izdevās kopvērtējumā izcīnīt septīto vietu.

Peress nonāca “Ferrari” redzeslokā, tomēr par Raikonena aizvietotāju tā arī nekļuva. Nesaskaņas trasē un ārpus tās ar jauno komandas biedru Okonu situāciju neatviegloja. 2018. gadā “Force India” uzsāka maksātnespējas procesu. Serhio Peress aktīvi centās saglabāt komandu pie dzīvības. Kad to pārņēma Lorenss Strols, meksikāņa lojalitāte tika atalgota. Tieši viņam, nevis Okonam, tika uzticēta iespēja palikt komandā.

2019. gada sezonas sākums bija smags. Finansiālās problēmas atstāja paliekošu iespaidu un sezonas pirmajā pusē Peress ļoti reti tika punktos. Sezonas otrajā pusē situācija sāka uzlaboties. Tomēr uz nākamo gadu “Racing Point” spēra radikāli atšķirīgu soli. Tā vietā, lai pašu spēkiem radītu pēc iespējas ātrāku formulu, viņi rūpīgi un skrupulozi nošpikoja “Mercedes” risinājumus.

Tas deva rezultātus. Covid-19 dēļ Serhio nācās izlaist divus posmus, tomēr skandalozā mašīna bija pietiekami ātra, lai “Racing Point” regulāri atrastos turpat aiz “Mercedes” un “Red Bull”. Kamēr konkurenti cīnījās ar saķeres problēmām, Peress un Strols meistarīgi izrādījās līmeni pāraki kvalifikācijā, bet sacīkstēs Peress finišēja otrajā vietā. Tas bija viņa pirmais pjedestāls vairāk nekā divu gadu laikā. Līdz nākamajam nevajadzēja tik ilgi gaidīt.

Divus posmus vēlāk Bahreinā Peress iekļuva pirmā apļa sadursmē ar Šarlu Leklēru un Maksu Verstapenu. Atsācis cīņu no pēdējās vietas, Peress demonstrēja satriecošu sniegumu. Viņš aizsteidzās garām visiem saviem konkurentiem un izmantoja “Mercedes” nedienas boksos, lai pēc 190 Grand Prix garas karjeras beidzot izcīnītu savu pirmo uzvaru. Ceturtā vieta kopvērtējumā ar otrā ešalona formulu un fantastiskā uzvara atstāja fanus ar mainīgam emocijām – vienam no spožākajiem braucējiem nebija līguma uz nākamo sezonu. Nevienam Peress nebija vajadzīgs…

Savu izdevību Serhio tomēr sagaidīja. “Red Bull” nolēma vairs neeksperimentēt ar savas sistēmas jaunekļiem. Lai cīnītos ar visvareno Hamiltonu, viņiem vajadzeja nopietnu palīgu Verstapenam. Ja neskaita Azerbaidžanas GP, kur ar šķipsniņu veiksmes tika izcīnīta uzvara, Peresa sezonas sākums nebija diez ko spožs. Turpinājumā viņš gan prata pielāgoties ‘sarkanajam bullim’ un sezonas otrajā pusē spēlēja arvien lielāku lomu titula cīņā. Peresam izdevās pietiekami aizkavēt Hamiltonu sezonas noslēgumā Abū Dabī, kas vēlāk ļāva Verstapenam piekopt atšķirīgu stratēģiju un kļūt par čempionu. Serhio Peress sezonu noslēdza ceturtajā vietā aiz Valteri Botasa, līdz ar to pie konstruktoru kausa “Red Bull” netika.

Sekmīgs sezonas sākums, kas vainagojās ar katra braucēja sapni – uzvaru Monako Grand Prix izcīņā mainīgos laikapstākļos, ļāva Peresam pagarināt līgumu uz vēl vienu gadu. Tomēr sezonas gaitā arvien vairāk izpaudās komandas biedra Verstapena pārākums. Abu savstarpējās attiecības sašūpojās Brazīlijā, kad Verstapens ignorēja komandas norādījumus atdot pozīciju Peresam. Makss savu rīcību vēlāk īpaši neizskaidroja, vien piebilstot, ka viņam ir savi iemesli, kas tiks izrunāti komandas iekšienē, radot virkni sazvērestības teoriju.

Sākoties 2023. gada sezonai, šķita, ka abu komandas biedru attiecības ir sakārtotas. Peress, kurš jau bija iemantojis ielu trašu meistara reputāciju, pateicoties uzvarām Baku, Monako un Singapūrā, savu kolekciju papildināja ar triumfu arī Saūda Arābijā un vēlreiz Azerbaidžānā, izmantojot Maksa Verstapena un viņa mašīnas vājuma mirkļus.

Lai gan Peress bija nobriedis cīņai par titulu, sezonas vidū pārāk bieži tika pieļautas kļūdas kvalifikācijā, kas jau saknē pielika punktu ambiciozajam mērķim. Arī tad, kad viss ritēja puslīdz gludi, Verstapens parasti bija kādu pussekundi aplī ātrāks. RB19 modeļa dominance gan bija pietiekama, lai Peress pirmoreiz karjerā kļūtu par vicečempionu. Neraugoties uz kritiku no vadības puses, līgums atkal tika pagarināts uz vienu gadu.