Ceļš uz F1
Visnepieredzējušākais – tā vienā vārdā prese dēvēja Raikonenu, kad viņš devās uz 2001. gada Austrālijas Grand Prix debitanta statusā. Šis statuss ne būt nav pārspīlēts – starp pāreju no kartinga uz formulām un ienākšanu F1 Kimi aizvadīja tikai 23 sacīkstes, uzvarot 13 no tām.
Savas pirmās kartinga sacensības ārpus Somijas robežām ‘ledus vīrs’ aizvadīja 15 gadu vecumā Monako, kad viņš saglabāja mieru, turpinot braucienu pat tad, kad stūre atdalījās no mašīnas un palika Kimi rokās. Gadu vēlāk viņš atgriezās Monako ar trešo vietu, neraugoties uz to, ka pēc pirmā apļa avārijas nonāca drošības barjeras otrā pusē, un turpināja braucienu līdz ceļš beidzās un Raikonenam nācās savu kartingu pārcelt atpakaļ uz trases.
Visspožāk Raikonenam sevi izdevās apliecināt Formula Renault 2000 Lielbritānijas čempionātā, izcīnot uzvaras 7 no 10 braucieniem, kā arī visās četrās ziemas čempionāta sacīkstēs. Trīs gadus vēlāk šai pašā čempionātā triumfēja Luiss Hamiltons, tomēr viņa ceļš līdz F1 bija vēl 3 sezonu garš, kamēr Kimi jau bija Pītera Zaubera redzeslokā, apliecinot sevi rudenī notiekošajos testos un negaidīti tiekot motorsporta prestižākajā čempionātā.
Motorsporta elitē
Ne visi līdz galam izprata Pītera Zaubera lēmumu noslēgt līgumu ar nepieredzējušo Kimi Raikonenu, tomēr tas atmaksājās ar uzviju. Kamēr citus debitantus nereti pārņem debijas drudzis, Kimi savā ziemeļnieka mierā vēl pusstundu pirms starta nolēma nosnausties. Rezultāts: 6. vieta un lielisks pamats, lai sekmīgi palīdzētu “Sauber” izcīnīt 4. vietu konstruktoru kausā.
Raikonena talants tika pamanīts un tieši viņam tika uzticēta Mika Hakinena mantinieka loma “McLaren” sastāvā. ‘Iesildīšanās sezonā’ pie uzvarām vēl neizdevās tikt (galvenokārt “Ferrari” dominances dēļ), bet gadu vēlāk Raikonens jau bija kļuvis par komandas līderi un stabilitātes paraugu. Lai gan sezonas laikā izcīnīta tikai viena uzvara, līdz titulam Raikonenam ar gadu vecu formulu pietrūka tikai 2 punkti.
Ieguvis stabilitāti privātajā dzīvē pēc kāzām ar “Miss Skandināvija” Dženiju Dālmani, Raikonens to pilnībā pazaudēja trasē. Ja “Honda” laikos par traģikomēdiju kļuva Fernando Alonso centieni sasniegt kaut finišu, tad 2004. gadā šajā lomā bija Raikonens.
Norakstāmai sezonai sekoja atdzimšana 2005. gadā, tomēr ar 7 uzvarām, no kurām visspožākā izcīnīta Japānā no 17. starta vietas, nebija pietiekami, lai pārspētu Alonso. Nerunīgā soma vārds aizvien biežāk tika pieminēts “Ferrari” sakarā un gadu vēlāk baumas pārauga realitātē, kad Raikonens nomainīja karjeru beigušo Mihaelu Šūmaheru.
Raikonena un Šūmahera attiecības, iespējams, nebija pārlieku draudzīgas, par ko liecina ledusvīra nevēlēšanās apmeklēt Šūmahera atvadu pasākumu un atzīšana, ka viņam 2007. gadā Šūmahers nepietrūka. Lai gan oficiālu ziņu nav, aizkulisēs tiek runāts, ka abiem pēc 2003. gada sezonas pat bijusi neliela saķeršanās.
Izmantojis “McLaren” civilkaru un aizvadot teju vai nevainojamu sezonas otro pusi, Raikonens jau savā pirmajā gadā ar “Ferrari” ar viena punkta pārsvaru pirmo un vienīgo reizi kļuva par pasaules čempionu, neraugoties uz vienubrīd atrašanos nepilnu 3 uzvaru attālumā no kopvērtējuma līdera.
Sava junioru formulu komanda, interese par motokrosu un sniega motociklu sacensībām un vēlme izmēģināt savu veiksmi rallijā, komplektā ar “Ferrari” konkurētspējas kritumu mazināja Kimi interesi par F1 un ap to virmojošajām politikām. Tika lauzts līgums, par ko Raikonens saņēma ļoti dāsnu kompensāciju, un uz vairākiem gadiem pievērsās rallijam, kā arī NASCAR sacensībās.
2012. gadā Raikonens piedzīvoja atgriešanos “Lotus” sastāvā, aizsniedzoties līdz 3. vietai kopvērtējumā un vēl gadu vēlāk atgriežoties “Ferrari” rindās. Karjeras beidzamais nogrieznis gan pagaidām Raikonena faniem sagādājis vairāk vilšanās nekā prieka brīžus – Kimi kļuva par komandas otro pilotu aiz Alonso un vēlāk arī Fetela.
Četrus gadus pie sarkani krāsotās formulas stūres Raikonens tā arī nespēja izcīnīt uzvaras. 2018. gadā komanda viņam deva pēdējo iespēju. “Ferrari” beidzot bija radījuši mašīnu, ar ko arī Raikonens spēj cīnīties par visaugstākajām pozīcijām. 12 pjedestāli un 3. vieta kopvērtējumā tika papildināta ar ilgi gaidītu uzvaru Ostinā un daudz līdzīgāku cīņu ar komandas biedru Fetelu.
Tā vietā, lai kārtu ķiveri uz nagliņas un nodotos ģimenes dzīvei un citiem privātiem projektiem, Raikonens atgriezās komandā, ar kuru 2001. gadā ienāca čempionātā – “Sauber”. Starpsezonā gan tā kļuva par “Alfa Romeo”, taču ģimeniskā atmosfēra un aiziešana no politisko spēlīšu apvītās un mediju ielenktās “Ferrari” komandas piestāvēja ledusvīram. Lai gan Raikonens arvien retāk iebrauca punktos, tomēr spoži mirkļi ik pa laikam pavīdēja. Piemēram, 2019. gadā haotiskajā Brazīlijas GP sasniegta 4. vieta, bet 2020. gada Portugāles GP pirmajā aplī Raikonens startā pakāpās par 10 pozīcijām.
Raikonens guvis slavu ar savām īsajām atbildēm uz žurnālistu jautājumiem, kas nereti ietver pamatīgu humora devu. Piemēram, uz jautājumu par Kimi ķiveres nozīmi (žurnālists centās noskaidrot krāsojuma izvēli), Raikonens atbildēja, ka viņam tā palīdz pasargāt galvu. Tikmēr vaicāts par garlaicīgāko brīdi sacīkšu nedēļas nogalē, Raikonens atbildēja ar vienu vārdu: “Tagad.”
