Šajā nedēļā tiks dots starts šī gada pirmajam Formula 2 čempionāta posmam. Lai gan pēdējo gadu laikā esam redzējuši ļoti dažādus sportistu ceļus līdz F1, tomēr šis tiek uzskatīts par klasiskāko. Un ne velti – abi šīs sezonas debitanti ir izgājuši cauri F2 sietam. Kurš kļūs par nākamo Sirotkinu vai Leklerku? Junioru kategorijās pārsteigt var jebkurš, tomēr šoreiz aplūkosim 10 sportistus, kuri dažādu iemeslu dēļ iekrituši daudzu acīs.

Lando Noriss (Formula 2)

Viss, ko Noriss brauc, pārvēršas zeltā. 18 gadus vecais supertalants par saviem sasniegumiem lika runāt jau kādu laiku, tomēr reti kurš gaidīja no viņa Eiropas F3 titulu jau savā pirmajā pilnajā sezonā. Jāņem vērā, ka viņa pārstāvētā “Carlin” līdz ieradās Noriss samērā reti bija meklējama tabulas galvgalī, tomēr situācija būtiski nemainījās viņa komandas biedriem. Šogad “McLaren” protežē gaida vēl smagāks uzdevums – Formula 2 čempionāts, kur komanda pērn nestartēja. Ja Lando spēs progresēt līdzšinējos tempos, sezonas otrajā pusē britu jauneklis varētu kļūt par pamatīgu biedu katram konkurentam.

Niks de Vrīss (Formula 2)

Vēl viens “McLaren” sistēmas braucējs Niks de Vrīss atšķirībā no Norisa nav nekāds pusaudzis, bet gan jau nobriedis 23 gadus vecs braucējs, kurš pēc veiksmīgiem rezultātiem Formula Renault čempionātos, pārgāja uz GP3, bet pērn F2 sevi lieliski apliecināja “Rapax” un “Racing Engineering” rindās. Tas ļāva šogad noslēgt līgumu ar pēdējo divu sezonu vadošo vienību “Prema”. Par de Vrīsa komandas biedru kļuvis Šons Gelaels, kurš vairāk runā ar savu naudu, nevis sasniegumiem, kam vismaz uz papīra vajadzētu padarīt nīderlandieti de Vrīsu par titula favorītu. Diemžēl, pat, ja tituls tiks izcīnīts, F1 sapņa piepildījums pagaidām vēl neizskatās realizējams.

Džordžs Rasels (Formula 2)

Pagājušajā gadā “ART” rindās Rasels pārliecinoši izcīnīja GP3 titulu, tādēļ pāreja uz F2 šogad uzskatāms tikai par loģisku soli. Spēcīga vienība, komandas biedrs, kas pērn ar vienādām mašīnām jau tika pieveikts un “Mercedes” F1 komandas atbalsts kalpos par lielisku augsni cīņai par titulu. Šarls Leklerks pērn pierādīja, ka arī debitantam tas ir pa spēkam. Kādēļ lai Rasels neietu viņa pēdās?

Ralfs Ārons (Eiropas F3)

Iespējams, ātrākais baltietis uz asfalta savai trešajai F3 sezonai uzstādījis tikai vienu mērķi – izcīnīt titulu. Ralfam šobrīd nav F1 jauno braucēju akadēmijas atbalsta, tomēr “Prema” ir viena no vadošajām čempionāta vienībām, kam vajadzētu ļaut regulāri iesaistīties cīņā par uzvarām. Pašu Āronu gan māc nelielas šaubas par “Mercedes” dzinēju konkurētspēju pret “Volkswagen”. Varētu teikt, ka šī ir izšķirošā sezona sportista karjerā, tomēr vai tad junioriem tāda nav ikkatra?

Miks Šūmahers (Eiropas F3)

Diez vai motorsporta vēsturē ir bijis braucējs, kuram prese un līdzjutēji sekotu tik lielos apmēros un no tik jauna vecuma, kā tas bijis Mikam. Lielāks treniņš darbā ar medijiem, kā arī salīdzinoši vieglāka sponsoru piesaiste noteikti palīdzējusi Šūmaheram nonākt līdz esošajam līmenim, tomēr sēžot pie stūres rezultātu ar uzvārdu un naudu nopirkt nav iespējams. Mikam gan tas nav vajadzīgs, jo pirmssezonas testos rezultātu tabulā gluži kā vecajos labajos laikos Šūmahera uzvārdu varēja meklēt tabulas galvgalī. Mūs gaida aizraujoša cīņa ne tikai pa titulu, bet arī starp Šūmaheru un viņa komandas biedru Ralfu Āronu.

Dans Tiktums (Eiropas F3)

Visas Tiktuma problēmas meklējamas galvā un nervos. 2015. gadā Britu F4 čempionātā jaunietis saņēma divu gadu diskvalifikāciju no autosporta (tā gan vēlāk tika saīsināta līdz vienam gadam) par apzinātu avārijas izraisīšanu, braucot aiz drošības mašīnas, apsteidzot pusi konkurentu. Atgriešanās gan notikusi ar vērienu – goda pjedestāls jau savā trešajā GP3 posmā, kā arī konkurentu neveiksmju izmantošana un triumfs Makao Grand Prix sacīkstēs. “Red Bull” jauno braucēju sistēma tikusi pie pamatīga karstgalvja. Ja Tiktums saglabās vēsu galvu, nākotne raugās gaiša.

Enāms Ahmeds (Eiropas F3)

Varbūt 2018. gads vēl nebūs Ahmeda lielais izrāviens, tomēr tādu triumfa gājienu, kā pērn Britu F3 piedzīvoja Ahmeds var salīdzināt tikai ar Airtona Sennas (1983) un Jana Magnusena (1994) panākumiem. Nesen kā 18. dzimšanas dienu sagaidījušais Ahmeds ir viens no jaunākajiem braucējiem tik augstā līmenī, tādēļ pāragrus panākumus vēl nevajag gaidīt, tomēr britiem aug kārtējais supertalants. Komandas biedra Aleksa Palou pārspēšana būtu teicams panākums.

Billijs Mongers (Britu F3)

Mongera stāsts ievērojami atšķiras no pārējiem šeit apskatītajiem braucējiem. Smagā negadījumā Britu F4 sacīkstēs pirms gada zaudējis abas kājas, Mongers ne mirkli nešaubījās par karjeras turpināšanu. Atgriešanās sacīkstes aizvadītas ar uzviju – goda pjedestāls Britu F3 sezonas pirmajā startā. Mongers jau šobrīd kaļ plānus Lemānai, kur pēc pāris gadiem plāno startēt vienā ekipāžā ar Frederiku Sosē, kurš infekcijas slimības dēļ zaudēja abas kājas un abas rokas. Lai gan Mongera mašīnu nācies pielāgot, invaliditāte motorsportā nav atturējusi no panākumiem tādus braucējus kā Ārčiju Skotu Braunu un Alesandro Zanardi.

Antuāns Ubērs (GP3)

Lai gan francūzis pērn “ART” rindās GP3 sezonu noslēdza 4. vietā aiz visiem saviem komandas biedriem, tie devušies citu sēriju virzienā, kas sniegs Ubēram pieredzi attiecībā pret saviem šīs sezonas konkurentiem. Testos Ubērs allaž bija meklējams rezultātu tabulas galvgalī, tādēļ GP3 tālākai veiksmīgai karjeras attīstībai apmierinošs būs tikai viens rezultāts – tituls.

Tatiana Kalderona (GP3)

Kolumbiete Kalderona savu karjeru izbūvējusi ne tikai daiļā dzimuma, bet arī lieliskā ātruma dēļ. Pērn GP3 čempionātā “DAMS” rindās viņa vairākkārt pārspēja savus komandas biedrus un sezonas laikā sakrāja 7 punktus, kas ļāva nopelnīt testu braucējas lomu “Alfa Romeo” atbalstītajā “Sauber” F1 komandā. Ja testos demonstrētais ātrums nezudīs, Tatianai vajadzētu regulāri gūt punktus un varbūt jau drīz redzēsim viņu arī piektdienu treniņos.