Austrijas GP fakti un skaitļi – pārtrūkst Hamiltona supersērijas

Negaidītu uzvaru svētdien notikušajā Austrijas Grand Prix, izmantojot konkurentu neveiksmes, izcīnīja Makss Verstapens. 20 gadu vecumā viņš jau pamanījies izcīnīt četras uzvaras, apsteidzot bijušos čempionus Maiku Hotornu un Filu Hilu.

Verstapenam arī izdevies atkārtot savdabīgu rekordu – par spīti četrām uzvarām, viņš vēl ne reizi nav uzvarējis arī kvalifikācijā, atkārtojot Brūsa Maklārena un Edija Īrvaina sasniegumus. Visi braucēji, kas uzvarējuši vismaz piecos Grand Prix, kaut reizi sacīkstes uzsāka no pirmās pozīcijas.

Kvalifikācijā labāko rezultātu – 1m03.130s – uzrādīja “Mercedes” braucējs Valteri Botass. Tas ir īsākais laiks, kas nepieciešams pole position apļa veikšanai kopš 1985. gada Dienvidāfrikas Grand Prix, kad Naidžels Mansels apli veica 1m02.366s.

Sacīkstēs īsais aplis un drošības mašīnas fāzes iztrūkums nozīmēja, ka vadošie braucēji spēja noķert un pa apli apdzīt ne tikai pašus lēnākos, bet visus vidus ešalona braucējus. Tikai otro reizi pēdējos 10 sezonu laikā tikai otrās un trešās vietas ieguvēji sacīkstes noslēdza vienā aplī ar uzvarētāju.

Verstapena uzvara nozīmē, ka pirmo reizi čempionāta vēsturē pirmajos 9 posmos 3 dažādām komandām ir izdevies tikt pie trim uzvarām katrai. Ja “Red Bull”, “Ferrari” un “Mercedes” šogad uzvarēs vēl vismaz pa reizei katra, tiks atkārtots 1983. un 2001. gada rekords, kad 3 komandas vienā sezonā izcīnīja vismaz 4 uzvaras.

Sacīkstes “Mercedes” komandai izvērtās par fiasko – Luisam Hamiltonam pārtrūka 33 secīgu finišu punktos rekordsērija, kā arī neizdevās pārspēt Nikam Haidfeldam piederošo rekordu – 33 finiši pēc kārtas.

Arī pašai “Mercedes” komandai pārtrūka vairās ievērojamas sērijas – kopš pagājušā gada Kanādas Grand Prix Hamiltonam un/vai Botasam bija izdevies kāpt uz goda pjedestāla 22 posmus pēc kārtas. Garākas sērijas līdz šim bija izdevušās vienīgi “Ferrari” no 1999. līdz 2002. gadam (53 posmi) un pašai “Mercedes” vienībai no 2014. gada sezonas sākuma Austrālijā līdz 2015. gada Lielbritānijas GP (28 posmi), kamēr 44 secīgi finiši punktos bija sestā garākā sērija čempionāta vēsturē.

Pēdējoreiz abas “Mercedes” mašīnas no sacīkstēm izstājās 2016. gada Spānijas Grand Prix, kad trasi nesadalīja Luiss Hamiltons un Niko Rosbergs, saduroties jau pirmajā aplī. Zīmīgi, ka toreiz goda pjedestāls bija identisks Austrijā pieredzētajam – uzvara Verstapenam, 2. vieta Raikonenam, bet trešā – Fetelam.

Kopš savas atgriešanās F1 kā komandai 2010. gadā tikai trešo reizi abi “Mercedes” braucēji izstājas no sacensībām. Tehnisku problēmu dēļ divas “Mercedes” mašīnas nav izstājušās kopš komandas pirmā uznāciena uz F1 skatuves 1955. gada Itālijas Grand Prix, tomēr pat tad, neraugoties uz Mosa un Klinga problēmām, dubultuzvaru izcīnīja abas atlikušās ‘sudraba bultas’, ko pilotēja Fanhio un Tarufi.

38 gadu 8 mēnešu un 14 dienu vecumā Raikonens kļuva par otru vecāko braucēju pēdējo 25 gadu laikā, kuram izdevies uzrādīt sacīkšu ātrāko apli. Cienījamākā vecumā (43 gados 6 mēnešos un 19 dienās) pēdējā ceturtdaļgadsimtā tas izdevies Mihaelam Šūmaheram.

Trīs komandas Austrijas Grand Prix laikā svinēja nelielas jubilejas – “Renault” aizvadīja savu 350. posmu kā komanda, 200. Grand Prix svinības ar abām mašīnām punktos atzīmēja “Force India”, kamēr “Haas” 50. posma svinības izvērtās pamatīgā ballītē – ar 4. un 5. vietu sasniegts jauns komandas rekords – 22 punkti vienā posmā. Amerikāņu vienība līdz šim vēl ne reizi nebija spējusi sasniegt 4. vietu.

Lai gan Fernando Alonso savu 300. Grand Prix atzīmēja jau Kanādā, tehniski Austrijā bija viņa 300. starts F1 sacīkstēs, jo divas reizes viņš uz starta līnijas nestājās – pērn Krievijā elektronikas defekta dēļ, kā arī 2005. gadā ASV Grand Prix “Michelin” riepu izmantotāju protesta rezultātā. Alonso Austrijā pamanījās kļūt par braucēju ar visvairāk finišiem. Rūtoto karogu Mihaelam Šūmaheram bija izdevies sasniegt 237 reizes, Alonso nu aizsteidzies garām savam bijušajam sāncensim. Alonso atņēmis Šūmaheram arī sacīkstēs veikto kilometru rekordu (81 394 km), kļūstot par pieredzējušāko braucēju čempionāta vēsturē.

Austrijas Grand Prix ātrākie apļi

V.	Braucējs	Komanda	Dzinējs	Rezultāts	Aplis
1	Kimi Raikonens	Ferrari	Ferrari	1'06''957	71
2	Sebastians Fetels	Ferrari	Ferrari	1'07''082	67
3	Luiss Hamiltons	Mercedes	Mercedes	1'07''241	58
4	Makss Verstapens	Red Bull	TAG Heuer	1'07''442	70
5	Daniels Rikjardo	Red Bull	TAG Heuer	1'07''591	46
6	Markuss Ēriksons	Sauber	Ferrari	1'08''216	67
7	Kevins Magnusens	Haas	Ferrari	1'08''476	70
8	Serhio Peress	Force India	Mercedes	1'08''504	66
9	Fernando Alonso	McLaren	Renault	1'08''661	69
10	Karloss Saincs	Renault	Renault	1'08''766	37
11	Estebans Okons	Force India	Mercedes	1'08''850	64
12	Stofels Vandūrns	McLaren	Renault	1'08''894	63
13	Sergejs Sirotkins	Williams	Mercedes	1'08''971	64
14	Šarls Leklerks	Sauber	Ferrari	1'09''006	68
15	Valteri Botass	Mercedes	Mercedes	1'09''044	12
16	Romēns Grožāns	Haas	Ferrari	1'09''071	17
17	Brendons Hārtlijs	Toro Rosso	Honda	1'09''171	42
18	Lenss Strols	Williams	Mercedes	1'09''203	68
19	Pjērs Gazlī	Toro Rosso	Honda	1'09''295	38
20	Niko Hulkenbergs	Renault	Renault	1'10''380	7