Negaidītu uzvaru svētdien notikušajā Austrijas Grand Prix, izmantojot konkurentu neveiksmes, izcīnīja Makss Verstapens. 20 gadu vecumā viņš jau pamanījies izcīnīt četras uzvaras, apsteidzot bijušos čempionus Maiku Hotornu un Filu Hilu.

Verstapenam arī izdevies atkārtot savdabīgu rekordu – par spīti četrām uzvarām, viņš vēl ne reizi nav uzvarējis arī kvalifikācijā, atkārtojot Brūsa Maklārena un Edija Īrvaina sasniegumus. Visi braucēji, kas uzvarējuši vismaz piecos Grand Prix, kaut reizi sacīkstes uzsāka no pirmās pozīcijas.

Grafiks: FIA

Kvalifikācijā labāko rezultātu – 1m03.130s – uzrādīja “Mercedes” braucējs Valteri Botass. Tas ir īsākais laiks, kas nepieciešams pole position apļa veikšanai kopš 1985. gada Dienvidāfrikas Grand Prix, kad Naidžels Mansels apli veica 1m02.366s.

“F1LV

Sacīkstēs īsais aplis un drošības mašīnas fāzes iztrūkums nozīmēja, ka vadošie braucēji spēja noķert un pa apli apdzīt ne tikai pašus lēnākos, bet visus vidus ešalona braucējus. Tikai otro reizi pēdējos 10 sezonu laikā tikai otrās un trešās vietas ieguvēji sacīkstes noslēdza vienā aplī ar uzvarētāju.

Verstapena uzvara nozīmē, ka pirmo reizi čempionāta vēsturē pirmajos 9 posmos 3 dažādām komandām ir izdevies tikt pie trim uzvarām katrai. Ja “Red Bull”, “Ferrari” un “Mercedes” šogad uzvarēs vēl vismaz pa reizei katra, tiks atkārtots 1983. un 2001. gada rekords, kad 3 komandas vienā sezonā izcīnīja vismaz 4 uzvaras.

Grafiks: Pirelli

Sacīkstes “Mercedes” komandai izvērtās par fiasko – Luisam Hamiltonam pārtrūka 33 secīgu finišu punktos rekordsērija, kā arī neizdevās pārspēt Nikam Haidfeldam piederošo rekordu – 33 finiši pēc kārtas.

Arī pašai “Mercedes” komandai pārtrūka vairās ievērojamas sērijas – kopš pagājušā gada Kanādas Grand Prix Hamiltonam un/vai Botasam bija izdevies kāpt uz goda pjedestāla 22 posmus pēc kārtas. Garākas sērijas līdz šim bija izdevušās vienīgi “Ferrari” no 1999. līdz 2002. gadam (53 posmi) un pašai “Mercedes” vienībai no 2014. gada sezonas sākuma Austrālijā līdz 2015. gada Lielbritānijas GP (28 posmi), kamēr 44 secīgi finiši punktos bija sestā garākā sērija čempionāta vēsturē.

Pēdējoreiz abas “Mercedes” mašīnas no sacīkstēm izstājās 2016. gada Spānijas Grand Prix, kad trasi nesadalīja Luiss Hamiltons un Niko Rosbergs, saduroties jau pirmajā aplī. Zīmīgi, ka toreiz goda pjedestāls bija identisks Austrijā pieredzētajam – uzvara Verstapenam, 2. vieta Raikonenam, bet trešā – Fetelam.

Kopš savas atgriešanās F1 kā komandai 2010. gadā tikai trešo reizi abi “Mercedes” braucēji izstājas no sacensībām. Tehnisku problēmu dēļ divas “Mercedes” mašīnas nav izstājušās kopš komandas pirmā uznāciena uz F1 skatuves 1955. gada Itālijas Grand Prix, tomēr pat tad, neraugoties uz Mosa un Klinga problēmām, dubultuzvaru izcīnīja abas atlikušās ‘sudraba bultas’, ko pilotēja Fanhio un Tarufi.

Grafiks: Pirelli

38 gadu 8 mēnešu un 14 dienu vecumā Raikonens kļuva par otru vecāko braucēju pēdējo 25 gadu laikā, kuram izdevies uzrādīt sacīkšu ātrāko apli. Cienījamākā vecumā (43 gados 6 mēnešos un 19 dienās) pēdējā ceturtdaļgadsimtā tas izdevies Mihaelam Šūmaheram.

Trīs komandas Austrijas Grand Prix laikā svinēja nelielas jubilejas – “Renault” aizvadīja savu 350. posmu kā komanda, 200. Grand Prix svinības ar abām mašīnām punktos atzīmēja “Force India”, kamēr “Haas” 50. posma svinības izvērtās pamatīgā ballītē – ar 4. un 5. vietu sasniegts jauns komandas rekords – 22 punkti vienā posmā. Amerikāņu vienība līdz šim vēl ne reizi nebija spējusi sasniegt 4. vietu.

Lai gan Fernando Alonso savu 300. Grand Prix atzīmēja jau Kanādā, tehniski Austrijā bija viņa 300. starts F1 sacīkstēs, jo divas reizes viņš uz starta līnijas nestājās – pērn Krievijā elektronikas defekta dēļ, kā arī 2005. gadā ASV Grand Prix “Michelin” riepu izmantotāju protesta rezultātā. Alonso Austrijā pamanījās kļūt par braucēju ar visvairāk finišiem. Rūtoto karogu Mihaelam Šūmaheram bija izdevies sasniegt 237 reizes, Alonso nu aizsteidzies garām savam bijušajam sāncensim. Alonso atņēmis Šūmaheram arī sacīkstēs veikto kilometru rekordu (81 394 km), kļūstot par pieredzējušāko braucēju čempionāta vēsturē.

Austrijas Grand Prix ātrākie apļi

V.BraucējsKomandaDzinējsRezultātsAplis
1Kimi RaikonensFerrariFerrari1'06''95771
2Sebastians FetelsFerrariFerrari1'07''08267
3Luiss HamiltonsMercedesMercedes1'07''24158
4Makss VerstapensRed BullTAG Heuer1'07''44270
5Daniels RikjardoRed BullTAG Heuer1'07''59146
6Markuss ĒriksonsSauberFerrari1'08''21667
7Kevins MagnusensHaasFerrari1'08''47670
8Serhio PeressForce IndiaMercedes1'08''50466
9Fernando AlonsoMcLarenRenault1'08''66169
10Karloss SaincsRenaultRenault1'08''76637
11Estebans OkonsForce IndiaMercedes1'08''85064
12Stofels VandūrnsMcLarenRenault1'08''89463
13Sergejs SirotkinsWilliamsMercedes1'08''97164
14Šarls LeklerksSauberFerrari1'09''00668
15Valteri BotassMercedesMercedes1'09''04412
16Romēns GrožānsHaasFerrari1'09''07117
17Brendons HārtlijsToro RossoHonda1'09''17142
18Lenss StrolsWilliamsMercedes1'09''20368
19Pjērs GazlīToro RossoHonda1'09''29538
20Niko HulkenbergsRenaultRenault1'10''3807
Grafiks: Formula1.com