Šarls Leklerks Japānas Grand Prix uzsāks no 11. starta pozīcijas. “Sauber” braucējs Suzukas trasē līdz šim vēl nav sacenties, taču pirmā pieredze ir psiholoģiski smaga, jo tieši šeit pirms četriem gadiem gāja bojā viņa bērnības dienu draugs un padomnieks Žils Bjanki.

“Šī ir ļoti sarežģīta nedēļas nogale. Žils man ir palīdzējis tik daudz, lai nokļūtu šeit, ne tikai ar sacīkšu padomiem. Viņš bija liela daļa no ģimenes. Līdz šim nebiju viesojies Japānā, tādēļ jau trases izstaigāšana bija ļoti emocionāla,” sajūtās dalās šī gada F1 debitants Šarls Leklerks, kurš jau nākamgad brauks “Ferrari” komandā.

Bjanki un Leklerku ģimeņu draudzības pirmsākumi vēl ilgi pirms Žila un Šarla dzimšanas. Herve Leklerks (Šarla tēvs) ar Filipu Bjanki (Žila tēvu) bija bērnības draugi un abu mīlestība pret motorsporta ļāva viņu atvasēm sekot vecāku pēdās.

Šarls ir astoņus gadus jaunāks par Žilu, tomēr starp abiem izveidojās īpaša saikne. “Sākotnēji Žils bija mana vecākā brāļa Lorenzo labākais draugs, kamēr es vairāk draudzējos ar Žila jaunāko brāli Tomu, tomēr caur motorsportu vairāk satuvinājos ar Žilu. Godīgi sakot, visi bijām ļoti labi draugi,” bērnības atmiņās gremdējās Leklerks. “Žils bija ļoti profesionāls. Viņš bija mans elks un iedvesmas avots, kurš palīdzēja man cīnīties pat tad, kad nekas neiet kā gribētos.”

Žils Bjanki palīdz Šarlam Leklerkam ar kartingu, Foto: @Charles_Leclerc / Twitter

Filips Bjanki atzinis, ka redzējis Šarla acīs to pašu dzirksti, kas bijusi viņa dēlam, tādēļ viņu nepārsteidz abu braucēju līdzīgā karjeras attīstība. “Esmu darījis ko vien varēju. Žils bija ļoti ieinteresēts Šarla karjeras attīstībā. Hervem kļuva arvien grūtāk apmaksāt dēla karjeru, tādēļ viņš aprunājās ar savu menedžeri Nikolā Todu. Arī pats sazvanījos ar Nikolā, lai pastāstītu, ko par viņu domāju. Runa vairs nebija par palīdzēšanu sava labākā drauga dēlam – mēs vienkārši nedrīkstējām laist zudībā tik izcilu talantu. Tas bija viegli pamanāms. Nikolā, Šarls un Herve ātri vien atrada kopsaucēju.”

Diemžēl pērn 54 gadu vecumā Herves Leklerka veselība pasliktinājās un Šarls zaudēja savu tēvu. “Tas bija ļoti smagi. Viņš nomira trešdienā pirms sacīkšu nedēļas nogales. Tas bija negaidīti. Stāstīju sev, ka manas cīņas trasē bija viss, kas viņu interesēja. Viņš nevēlētos redzēt mani salauztu un aizvadām vāju posmu. Viss, ko viņš gribēja, ir redzēt mani uzvarot. Mēs guvām panākumu pirmajā braucienā un uzvarējām arī otrajā, lai gan vēlāk piešķirtais 10 sekunžu sods lika atkāpties uz otro vietu. Manā atmiņā tā paliks kā laba nedēļas nogale un lielisks veids kā godināt viņu.” Lieliskais sniegums Baku trasē vēlāk palīdzēja Leklerkam izcīnīt Formula 2 čempiona titulu.

Tēva apskāvienos – Šarls Leklerks un viņa tēvs Herve svin kārtējo uzvaru, Foto: @CHarles_Leclerc / Twitter

“Mans tēvs bija ļoti lepns, kad paziņoju viņam, ka esmu noslēdzis līgumu un startēšu Formula 1, lai gan patiesībā tobrīd bija panākta tikai vienošanās, bet nekas vēl nebija parakstīts. Es gan nemeloju, jo šogad esmu šeit un kopā ar “Ferrari”, kas ir satriecoši. Žils, iespējams, šo vietu ir pelnījis vairāk kā es. Man ir prieks ieņemt viņa vietu. Šis ir lielisks veids kā varu godināt viņu.”

Žils Bjanki savu letālo avāriju piedzīvoja 2014. gada 5. oktobrī, kad viņa “Marussia” mašīna ietriecās evakuatorā, kas atradās drošības joslā, aizvācot Adriana Sutila “Sauber” formulu. “Ar to nav bijis viegli sadzīvot. Ir grūti noticēt, ka šī drāma patiesi notika… it īpaši ar tik tuvu cilvēku. Dažkārt jūtu, ka vēl satiksimies un šis ir tikai ļauns murgs. Žils un mans tēvs ir atstājuši vērtīgu mantojumu, tomēr ik pa laikam varu pieredzēt Filipa smaidu. Man jāatstāj nelaimes aiz muguras, taču par viņiem allaž domāju. Protams, ne tad, kad esmu mašīnā un koncentrējos darbam.”

Vaicāts par šaubām, kas varēja piezagties pēc Bjanki traģiskās avārijas, Leklerks norāda: “Nekad! Dusmas, skumjas, nespēja saprast notikušo… esmu izgājis cauri visām šīm fāzēm, taču mašīnā esmu, lai uzvarētu. Priekš viņiem un sevis, un nākotnes, ko viņi man palīdzējuši radīt. Tā tas būs katrā startā.”

“Šie Šarla vārdi norāda uz viņa izcilāko īpašību – spēt nolikt malā visu, kas notiek apkārt, un izcīnīt uzvaru. Tādas īpašības piemīt tikai čempioniem. Tas norāda uz viņa psiholoģisko sagatavotību. Izcilā F2 uzvara Baku pēc tēva zaudēšanas bija apbrīnojama. Viņš bija ļoti emocionāls. Bet tas neietekmēja rezultātus. Gluži pretēji – sniedza viņam papildus motivāciju,” norāda Filips Bjanki.

Žila tēvs arī norāda uz abu braucēju līdzīgajām īpašībām: “Ļoti līdzīgs braukšanas stils. Abi ir ļoti ambiciozi, motivēt, klusi, nosvērti, piezemēti, atvērti un ļoti jauki cilvēki, taču, uzvelkot ķiveres, abi kļūst par cīnītājiem. Divas skaistas personības, bet Žils bija izskatīgāks (smejas).”

Šogad savā mājas posmā Monako Grand Prix ieradās ar īpašu Formula 3 laiku krāsojumu par godu savam tēvam. “Domāju par īpašu ķiveres dizainu arī nākamgad, tomēr šos izņēmumus drīkst izmantot tikai reizi gadā. Šī gada īpašo izlaidumu veltīju tēvam. Nākamgad plānoju sadalīt to uz pusēm pa godu gan Žilam, gan manam tētim. Šogad neatliek nekas cits, kā censties uzsvērt abu ieguldījumu pēc iespējas lielākai auditorijai.” Leklerks arī norāda, ka savu īpašo ķiveres dizainu nākamgad labprāt izmantotu gan Monako, gan Japānā.