Kimi Raikonens Amerikā guva neticamu uzvaru, pieveicot Maksu Verstapenu un Luisu Hamiltonu. Šis bija 21. panākums Raikonena F1 karjerā, ļaujot viņam kļūt par uzvarām bagātāko somu braucēju. Zīmīgi, ka arī Mika Hakinens, kurš uzvarējis 20 reizes, pēdējo panākumu guva tieši Amerikā.

Lieliskus pamatus uzvarai Raikonens lika jau kvalifikācijā. Lai gan Kimi Raikonens palika trešais, komandas biedra Sebastiana Fetela sods ļāva viņam startēt no pirmās starta rindas. To Raikonens Amerikā nebija izcīnījis kopš 2005. gada. Toreiz gan sacīkstēs Indianapolisā nepiedalījās “Michelin” riepu izmantotāji, liedzot Raikonenam pacīkstēties par vēl vienu uzvaru.

Vadībā Raikonens nonāca jau sacīkšu startā. Jāpiemin, ka šī ir pirmā reize šo divu sezonu laikā, kad Raikonens pirmā apļa laikā iegūst kādu pozīciju. Lai gan sekmīgi starti viņam bijuši vairāki (spilgts piemērs – Austrijas GP), pirmā apļa beigās viņš 37 posmus pēc kārtas atradās savā starta pozīcijā vai zemāk.

Grafiks: Pirelli
“F1LV

Jāpiemin, ka 21. oktobris jau tā bija ļoti veiksmīga diena Raikonena dzīvē – tieši šai datumā 2007. gadā viņam izdevās atnest “Ferrari” līdz šim pēdējo braucēju čempionu pēc pārsteidzoša panākuma Brazīlijā un “McLaren” braucēju neveiksmēm.

Savu karjeras pirmo uzvaru Raikonens izcīnīja 2003. gadā Malaizijā – 15 gadus 6 mēnešus un 28 dienas pirms uzvaras Amerikā. Šī ir lielākā starpība starp karjeras pirmo un pēdējo uzvaru. Līdz šim rekords piederēja Mihaelam Šūmaheram – 14 gadi 1 mēnesis un 1 diena.

Kimi Raikonens kļuva par 13. braucēju, kurš uzvaru izcīnījis vismaz 39 gadu vecumā. Somu ledusvīrs ir vecākais Grand Prix uzvarētājs kopš 41 gadus vecā Naidžela Mansela uzvaras 1994. gadā Adelaidē. Jāpiebilst, ka Raikonens joprojām ir septītais visu laiku jaunākais uzvarētājs F1 un 2003. gadā pat atradās trešajā vietā šai rādītājā.

Grafiks: Formula 1

Savu pēdējo uzvaru Raikonens izcīnīja 2013. gada sezonas pirmajā posmā Austrālijā. Tas nozīmē, ka viņš kļuva par pirmo braucēju, kuram starp diviem secīgiem panākumiem bija jāgaida vairāk kā 100 posmi (114 – iepriekšējais rekords piederēja Rikardo Patrēzem – 98). Turklāt starp abām uzvarām Raikonens 30 reizes kāpa uz goda pjedestāla.

Savas karjeras laikā Raikonens ticis pie panākumiem ar V10, V8 un V6 Turbo dzinējiem. Kimi ir vienīgais F1 braucējs, kurš uzvarējis trīs dažādās dzinēju ērās.

Maksa Verstapena Amerikas GP izvērtās ļoti līdzīga pagājušam gadam. Toreiz “Red Bull” braucējs pēc soda par dzinēju komponenšu pieļaujamā skaita pārsniegšanu cīņu uzsāka no 16. vietas, tomēr sacīkstēs tika līdz trešajai vietai. Vēlāk gan sods viņam lika atkāpties uz ceturto vietu, bet šogad no goda pjedestāla otrā pakāpiena Verstapens netika dzīts prom. Sacīkstes Josa Verstapena dēls uzsāka no 18. pozīcijas. Tik zema starta pozīcija braucējam uz goda pjedestāla nav pieredzēta kopš 2016. gada Beļģijas posma (Luiss Hamiltons no 21. uz 3. vietu).

Šis bija ļoti neraksturīgs rezultāts sacīkstēm Ostinā – Raikonens izcībīja uzvaru, bet Luiss Hamiltons sasniedza ātrāko apli. Līdz šī gada sacīkstēm ‘Circuit of the Americas’ trasē bija aizvadīti seši posmi. Piecos no tiem uzvarēja Hamiltons, bet Sebastians Fetels 5 reizes sasniedza sacīkšu ātrāko apli.

Amerikas GP ātrākie apļi

V.BraucējsKomandaDzinējsRezultātsAplis
1Luiss HamiltonsMercedesMercedes1'37''39240
2Makss VerstapensRed BullTAG Heuer1'38''24645
3Sebastians FetelsFerrariFerrari1'38''28041
4Valteri BotassMercedesMercedes1'38''47046
5Kimi RaikonensFerrariFerrari1'38''48245
6Kevins MagnusensHaasFerrari1'38''96332
7Stofels VandūrnsMcLarenRenault1'39''24042
8Niko HulkenbergsRenaultRenault1'39''54851
9Serhio PeressRacing PointMercedes1'39''56936
10Pjērs GazlīToro RossoHonda1'39''64638
11Karloss SaincsRenaultRenault1'39''85845
12Brendons HārtlijsToro RossoHonda1'39''91552
13Estebans OkonsRacing PointMercedes1'39''99245
14Markuss ĒriksonsSauberFerrari1'40''09833
15Lenss StrolsWilliamsMercedes1'40''43349
16Sergejs SirotkinsWilliamsMercedes1'40''52212
17Daniels RikjardoRed BullTAG Heuer1'40''9335
18Šarls LeklerksSauberFerrari1'41''98212
19Romēns GrožānsHaasFerrari2'09''8191
20Fernando AlonsoMcLarenRenault2'13''8111

Pateicoties Kevina Magnusena un Estebana Okona diskvalifikācijām, Brendons Hārtlijs sasniedza savu F1 karjeras labāko rezultātu – 9. vietu, startējot no pēdējās pozīcijas. Līdz šim Hārtlijam punktus bija izdevies gūt vienīgi Azerbaidžānā un Vācijā, finišējot 10. vietā.

Fernando Alonso izstājās veicis tikai vienu apli pēc starta sadursmes ar Lensu Strolu. tas ievērojami sarežģījis viņa iespējas labot Mihaelam Šūmaheram piederošo rekordu – visvairāk veikto apļu sacīkstēs karjeras laikā. Šūmahers savā garajā karjerā Grand Prix izcīņās nobrauca 16825 pilnus apļus. Lai šo sasniegumu pārspētu, Alonso pēdējos 3 posmos jātiek galā ar 174 no 197 apļiem. Izstāšanās sacīkšu pirmajā pusē vairs nav pieļaujama.

Grafiks: Pirelli