Par aizvadītajā nedēļā notikušā Brazīlijas Grand Prix uzvarētāju kļuva Luiss Hamiltons, lielā mērā pateicoties Maksa Verstapena un Estebana Okona sadursmei. Īpatnēji, ka tieši Interlagosā 2001. gadā Maksa tēvs Joss, tobrīd atpalicis pa apli, izsita sacensību līderi Huanu Pablo Montoiju.
Pats Hamiltons kļuva par otro braucēju F1 vēsturē aiz Mihaela Šūmahera, kurš sacensību vadībā karjeras laikā pavadījis vismaz 20000 kilometrus. Lai noķertu vācieti, Hamiltonam nepieciešami vēl 4110 km, kas ir gandrīz divreiz vairāk kā viņš paveica šogad. Tikmēr Hamiltona pārstāvētā “Mercedes” komanda sasniedza 5000 apļu vadībā slieksni. To līdz šim izdevies paveikt vienīgi četrām pieredzes bagātākajām komandām – “Ferrari”, “McLaren”, “Williams” un “Lotus”. Pēc aizvadīto Grand Prix skaita “Mercedes” ieņem tikai 19. vietu.
Šī bija Luisa Hamiltona 10. uzvara sezonā. Britu braucējs nu aizvadījis jau četras sezonas, kurās izcīnīto panākumu skaits rakstāms ar diviem cipariem. No pārējiem braucējiem tas padevies vienīgi Mihaelam Šūmaheram un Sebastianam Fetelam (abiem pa divām reizēm). Tomēr jāņem vērā, ka agrāk bija mazāk posmu un uzvaras 50% sacīkšu nebūt nav retums. Šai ziņā rekordists ir “Ferrari” bijušais braucējs Alberto Askari, kurš 1952. gadā uzvarēja 6 no 8 sacīkstēm (75%).
“Mercedes” komanda lieliskus pamatus uzvarai ielika jau kvalifikācijā, kad Luiss Hamiltons izcīnīja ‘sudraba bultu’ 100. pole position (skaitot 8 pole position, ko Moss un Fanhio izcīnīja 1950-tajos gados).
Sacīkstēs “Mercedes” komanda priekšlaicīgi nodrošināja piekto konstruktoru titulu pēc kārtas. Šī ir otra ilgākā dominance čempionāta vēsturē. “Ferrari” komandu ieskaitē triumfēja sešas reizes pēc kārtas no 1999. līdz 2004. gadam ‘Šūmahera ērā’.
Formula 1 konstruktoru kausa ieguvēji
V. | Komanda | Tituli | Triumfa gadi |
1 | Ferrari | 16 | 1961 1964 1975 1976 |
1977 1979 1982 1983 | |||
1999 2000 2001 2002 | |||
2003 2004 2007 2008 | |||
2 | Williams | 9 | 1980 1981 1986 1987 1992 |
1993 1994 1996 1997 | |||
3 | McLaren | 8 | 1974 1984 1985 1988 |
1989 1990 1991 1998 | |||
4 | Lotus | 7 | 1963 1965 1968 1970 |
1972 1973 1978 | |||
5 | Mercedes | 5 | 2014 2015 2016 2017 2018 |
6 | Red Bull | 4 | 2010 2011 2012 2013 |
7 | Cooper | 2 | 1959 1960 |
7 | Brabham | 2 | 1966 1967 |
7 | Renault | 2 | 2005 2006 |
10 | Vanwall | 1 | 1958 |
10 | BRM | 1 | 1962 |
10 | Matra | 1 | 1969 |
10 | Tyrrell | 1 | 1971 |
10 | Benetton | 1 | 1995 |
10 | Brawn GP | 1 | 2009 |
“Mercedes” komandai izdevās aizņemt pirmo vietu arī ātrāko apļu rādītājā. Valteri Botass to sasniedzis jau desmito reizi, turklāt 7 ātrākie apļi sasniegti šosezon. Tas nozīmē, ka gada laikā somu sportists izcīnījis vairāk ātrākos apļus kā bijušie čempioni Maiks Hotorns, Fils Hils, Emersons Fitipaldi, Džuzepe Farina, Džodijs Šekters, Johens Rints un Keke Rosbergs visas karjeras laikā.
Brazīlijas Grand Prix ātrākie apļi
V. | Braucējs | Komanda | Dzinējs | Rezultāts | Aplis |
---|---|---|---|---|---|
1 | Valteri Botass | Mercedes | Mercedes | 1'10''540 | 65 |
2 | Sebastians Fetels | Ferrari | Ferrari | 1'10''831 | 71 |
3 | Daniels Rikjardo | Red Bull | TAG Heuer | 1'11''343 | 62 |
4 | Makss Verstapens | Red Bull | TAG Heuer | 1'11''578 | 61 |
5 | Lenss Strols | Williams | Mercedes | 1'11''751 | 68 |
6 | Kimi Raikonens | Ferrari | Ferrari | 1'11''769 | 64 |
7 | Luiss Hamiltons | Mercedes | Mercedes | 1'11''795 | 70 |
8 | Šarls Leklerks | Sauber | Ferrari | 1'12''082 | 70 |
9 | Karloss Saincs | Renault | Renault | 1'12''169 | 50 |
10 | Kevins Magnusens | Haas | Ferrari | 1'12''206 | 67 |
11 | Estebans Okons | Racing Point | Mercedes | 1'12''352 | 70 |
12 | Romēns Grožāns | Haas | Ferrari | 1'12''362 | 71 |
13 | Serhio Peress | Racing Point | Mercedes | 1'12''472 | 58 |
14 | Fernando Alonso | McLaren | Renault | 1'12''643 | 57 |
15 | Brendons Hārtlijs | Toro Rosso | Honda | 1'12''949 | 53 |
16 | Stofels Vandūrns | McLaren | Renault | 1'12''968 | 68 |
17 | Pjērs Gazlī | Toro Rosso | Honda | 1'13''822 | 55 |
18 | Niko Hulkenbergs | Renault | Renault | 1'14''029 | 30 |
19 | Sergejs Sirotkins | Williams | Mercedes | 1'14''262 | 52 |
20 | Markuss Ēriksons | Sauber | Ferrari | 1'15''281 | 3 |
Kimi Raikonens aizvadīja savu 150. startu “Ferrari” sastāvā. Tik ilga sadarbība ar vienu komandu līdz šim fiksēta tikai divreiz – Deivids Kulthārds pavadīja 150 posmus “McLaren” rindās, bet Mihaels Šūmahers “Ferrari” sastāvā aizvadīja 180 Grand Prix. Raikonens to nosvinēja ar 3. vietu. “Ferrari” komanda nu ir izcīnījusi 750 goda pjedestālus savā septiņas dekādes garajā vēsturē F1 čempionātā. Turklāt Raikonens goda pjedestāla trešo pakāpienu zin daudz labāk par visiem pārējiem – somu ledus vīrs šai pozīcijā finišējis 45 reizes. Tuvākais sekotājs ar ‘tikai’ 29 finišiem 3. vietā ir viņa komandas biedrs Sebastians Fetels.
Pirmo starta rindu sacīkstēm nodrošināja Luiss Hamiltons un Sebastians Fetels. Abi titulētie braucēji pirmajā rindā blakus stāvējuši jau 34 reizes – tikpat cik Airtons Senna un Alens Prosts.
Sacīkšu laikā “Ferrari” mehāniķi paguva nomainīt Sebastiana Fetela riepas 1.97 sekundēs. Tas kļuva par ātrāko boksu apmeklējumu šosezon un vienīgo, kas paveikts ātrāk par 2 sekundēm.
Satriecošu kvalifikāciju aizvadīja “Sauber” komanda. Pēc Daniela Rikjardo soda Markuss Ēriksons sacīkstes varēja sākt no sestās pozīcijas, kas ir ne vien Ēriksona karjeras rekords, bet arī labākā starta pozīcija zviedru braucējiem kopš Stefana Johansona piektās pozīcijas Detroitā 1986. gadā. Otrs “Sauber” braucējs Šarls Leklerks startēja septītais (atkārtots karjeras rekords). Pēdējoreiz abi “Sauber” braucēji no Top 7 startēja 2012. gadā Japānā (Kamui Kobajaši 3. vietā un Serhio Peress 5. vietā).