Šodien aprit 50 gadi kopš pasaulē nāca Mihaels Šūmahers. Lai gan savus pirmos titulus vācietis izcīnīja “Benetton” sastāvā, visspilgtāk fanu atmiņās Šūmis palicis, pateicoties sasniegumiem “Ferrari” nodrošinātajā sarkanajā sacīkšu kombinezonā. Karjeras pirmo Grand Prix viņš gan aizvadīja pavisam nelielā komandiņā – “Jordan”.

Pēc spožiem panākumiem zemāko klašu formulu čempionātos Edijs Džordans pieņēma izaicinājumu pievienoties ‘lielajiem puišiem’ un 1991. gadā pievienojās Formula 1 čempionātam, kur pēdējo gadu laikā vairāki mazi un ambiciozi projekti pamanījās aizlauzt savus spārnus tikpat ātri, cik bija atlidots. “Jordan” sāka ambiciozi un jau sezonas piektajā posmā Andrea de Čezarisa un Bertranda Gašo vadītās formulas, izmantojot konkurentu ķibeles, Kanādas Grand Prix finišu sasniedza 4. un 5. vietā.

Francūža un vācietes ģimenē Luksemburgā dzimušais Beļģijas pārstāvis Gašo sezonas beigas ekspresīvā īra Džordana komandā nesagaidīja. Pēc incidenta uz ceļa viņš iepūta asaru gāzi kāda taksometra šofera sejā. Formula 1 braucējs, kurš tikko vēl Ungārijā bija uzrādījis ātrāko apli, piepeši uz diviem mēnešiem nonāca aiz restēm, bet viņa komandā parādījās brīva vakance.

Džordans bija noskatījis aizstājēju – bijušo “Ferrari” braucēju Stefanu Johansonu, tomēr finansiālās grūtības padarīja “Mercedes” piedāvājumu ļoti vilinošu. Vācu autobūves gigants ar savu izturības sacīkšu programmu palīdzēja uz apvāršņa parādīties virknei jauno talantu – Heincam Haraldam Frencenam, Karlam Vendlingeram, kā arī tobrīd 22 gadus vecajam Mihaelam Šūmaheram. Tieši šī jaunekļa nolīgšana ienestu vienībā 150 tūkstošus USD.

Džordans bija ar mieru tikai pie nosacījuma, ka Mihaels Šūmahers ir braucis Spa trasē, kur bija jānotiek nākamajām sacīkstēm. Šūmahera menedžeris Villijs Vēbers uzsvēra, ka trase atrodas tikai stundas braucienā no Šūmahera mājām. Protams, viņš tajā ir braucis simts reižu. Lai gan pašam Vēberam likās, ka viņš mazliet ‘izpušķo’ stāstu, tomēr realitāte izrādījās pavisam neticama – vācietis trasi bija redzējis tikai kā skatītājs un nebija tajā veicis ne apli. Līdzi paņemtais velosipēds lieti noderēja trases apgūšanai, bet tā mazie riteņi palīdzēja lieliski saprast pamatīgās reljefa izmaiņas ‘Eau Rouge’ un ‘Raidillon’ līkumu sērijā.

Tomēr vēl pirms nonākšanas Spa miestiņā, kas pasaulē plaši pazīstams, pateicoties ārstnieciskajiem avotiem, bija cita problēma – Mihaels vēl ne reizi nebija sēdies pie Formula 1 stūres, turklāt, ņemot vērā, izvēli par labu sportskāriem, arī F3000 (tagad F2) pieredze aprobežojās ar vienu posmu Japānā. “Viņš veica tikai kādus 20 apļus, taču ātrākais no tiem bija tikpat labs, cik mūsu komandas visu laiku labākie rezultāti,” atceras toreizējais tehniskais direktors Garijs Andersons. Komandas menedžerim Trevoram Fosteram pat nācās pārliecināt Šūmaheru braukt lēnāk, lai nesalauztu mašīnu, ar ko tai nedēļā bija paredzēts startēt Beļģijas Grand Prix.

Pirms lielajiem notikumiem svarīgi ir labi izgulēties. Tolaik glamūrs padoka zemākajā galā nebija tik augsts kā tas ir šodien. Nedēļas nogalē Šūmahers palika jauniešu hostelī, mazā istabiņā ar divām gultām, tualeti un izlietni kopā ar savu menedžeri Vēberu. “Man nebija iebildumu. Tam nebija nekādas nozīmes,” atceras Šūmahers. Visa nozīme bija tam, kas tiek parādīts trasē…

Pirmajos treniņbraucienos de Čezaris bija pussekundi ātrāks. Tā bija vienīgā reize nedēļas nogales laikā, kad Mihaels Šūmahers piekāpās savam pirmajam komandas biedram. Piektdienas pēcpusdienā Andersonam jau bija jāpamāca de Čezaris, kurš atšķirībā no Šūmahera ‘Blanchimont’ pagriezienu neveica ar pilnu jaudu, līdz ar to zaudējot laiku. Kvalifikācijā potenciāli labākais mēģinājums neizdevās, tomēr tas neapturēja jauno vācieti no septītās pozīcijas izcīnīšanas. Otra tirkīza krāsas mašīna ar labi pamanāmo ‘7UP’ reklāmu kvalificējās četras vietas zemāk.

Sacīkstēs viss tik gludi negāja. Jau pirmajā līkumā ar nepietiekami uzsildītām riepām priekšējie riteņi sabloķējās. Par mata tiesu izvairījies no sadursmes ar priekšā esošo formulu, Šūmahers aizsteidzās garām Žana Alezī vadītajai “Ferrari” un Nelsona Pikē “Benetton”. Piekto vietu gan izdevās izbaudīt uz ļoti īsu brīdi, jo paša agresivitāte un “Jordan” sajūga jūtīgums lika nobraukt malā, veicot tikai 150 metrus. Ņemot vērā, ka Prosts, Mansels un Alezī izstājās, bet de Čezari dzinēja defekts pievīla, atrodoties otrajā pozīcijā, nav izslēgts, ka savu pirmo goda pjedestālu Šūmahers varēja izcīnīt jau todien.

Ar 150 metriem pietika, lai motorsporta pasaule sačukstētos, ka tādu talantu Vācijai nav bijis kopš Stefana Belofa. Vienošanās ar “Jordan” mutiski bija panākta līdz sezonas izskaņai, tomēr oficiālas vienošanās nebija, un jauno talantu jau bija noskatījis “Benetton” vadītājs Flavio Briatore. Ar atbalstu no Bernija Eklstona puses, kurš vēlējās paplašināt auditoriju Centrāleiropā un panākt vēl izdevīgākus TV tiesību pārdošanas nosacījumus, tika nokārtota Šūmahera pāreja uz Briatores komandu.

Gadu vēlāk tieši Spa trasē Šūmahers izcīnīja savu pirmo F1 uzvaru, bet 2004. gadā nodrošināja savu septīto čempiona titulu jau augustā.

Lasi vēl:
Mihaela Šūmahera ģimene svinēs viņa 50 gadu jubileju, prezentēs jaunu lietotni
Mika Hakinena atmiņas: Spa – izcilākā trase no visām
Vilnēva triumfs un Šūmahera negods
Šūmahera aizstājēja sarežģītā, amizantā un aizmirstā debija