Ceļš uz F1
Taizemes karogs Formula 1 čempionātā nebija manīts jau vairāk kā sešas dekādes kopš Prinča Biras laikiem, tomēr nu tas atgriezies uz apvāršņa, pateicoties Albonam. Pirms Taizemes motorsporta skolas slavināšanas būtu jāņem vērā, ka Aleksandrs Albons tomēr ir britu ‘produkts’. Londonā dzimušā braucēja tēvs Naidžels pats savulaik sacenties BTCC (britu salonauto čempionātā).
Šis nav stāsts par mazo superzvaigzni, kuru mediji nevarēja sagaidīt pārvēršamies nobriedušā braucējā. Gluži pretēji, savā pirmajā sezonā pēc pārejas no kartingiem Eurocup Formula Renault 2.0 Series Albons 14 braucienos neguva ne punkta, kamēr visu krējumu nosmēla tādi puiši kā Vandūrns, Kvjats, Gazlī, Okons… Tikpat strauji izira arī viņa attiecības ar “Red Bull” tikai pāris mēnešus pēc pievienošanās jauniešu akadēmijai.
Trīs sezonas šai līmenī ļāva Albonam noslīpēt savas prasmes un arvien biežāk cīnīties par vadošajām pozīcijām, tomēr līdz F1 materiālam vēl bija tālu. Par izaugsmes sezonu uzskatāms 2015. gads, kad Albons demonstrēja lielisku stabilitāti Eiropas F3 čempionātā nelielās “Signature” komandas sastāvā.
GP3 čempionāta durvis tika atvērtas ar blīkšķi. Vienojies par startēšanu “ART Grand Prix” rindās, Albons tika pie uzvaras jau pirmajā posmā Barselonā un uzņemto tempu neplānoja mazināt. Lai gan pēdējā posmā neizdevās ‘nozagt’ Šarlam Leklēram titula godu, tomēr 2. vieta kopvērtējumā bija pietiekams apliecinājums, lai kāptu soli augstāk uz Formula 2.
Kamēr Leklērs pārbrauca pāri arī šai kategorijai, Albonam bieži problēmas sagādāja pat komandas biedra Macušitas pārspēšana. Situāciju vieglāku nepadarīja slēpošanā gūtais pleca savainojums, kā rezultātā Taizemes pārstāvim nācās izlaist Azerbaidžānas posmu. Sezona noslēgta 10. vietā, bet uz 2018. gadu “ART” mašīna iemainīta pret “DAMS”.
Kompensējot iepriekšējo gadu, Albons savu pirmo uzvaru izcīnīja tieši Baku, tomēr pa īstam iemirdzējās sezonas otrajā pusē. 4 uzvaras un 3. vieta kopvērtējumā bija pietiekams apliecinājums, lai pievienotos “DAMS” atbalstītajai “Nissan” Formula E komandai. Albons bija kļuvis par profesionāli, tomēr varēja noskatīties kā viņa cīņu biedri Rasels un Noriss paraksta F1 līgumus.
Daniela Rikjardo lēmums doties uz “Renault” un Pjēra Gazlī paaugstināšana amatā piepeši radīja brīvu vietu “Toro Rosso” vienībā. Sadarbības atjaunošana ar no jauniešu akadēmijas iepriekš atbrīvotiem braucējiem bija kļuvusi par Helmuta Marko ikdienu un visi Formula E plāni pagaisa kā nebijuši. Lēns sākums, straujš progress, taču lielākais pārbaudījums vēl tikai priekšā.
Motorsporta elitē
Aleksandrs Albons ienāca ļoti strauji, apdedzinājās un gandrīz tikpat strauji izdzisa. Avārija pirmssezonas testu pirmās dienas pirmajā aplī nebija sākums, kādu varētu vēlēties. Pamazām izdevās pielāgoties un līdz vasaras pārtraukumam Albons bija iekrājis 16 punktus. Viņa komandas biedrs Daņila Kvjats atradās 11 punktus priekšā, tomēr, kad “Red Bull” pacietības mērs ar Pjēru Gazlī bija pilns, Helmuts Marko uz lielo komandu izsauca tieši Albonu, nevis jau vienreiz izbrāķēto Kvjatu.
Kopumā šo var uzskatīt par sekmīgu rokādi, jo abi sportisti savās jaunajās komandās krāja punktus straujāk par saviem priekštečiem. Jaudas agregātu limits pirmajā sacīkstē pie “Red Bull” stūres lika Albonam startēt no beigām, taču viņš prata aizcīnīties līdz piektajai vietai. Labāko sešiniekā izdevās iekļūt arī nākamajos astoņos posmos, bet Brazīlijā sapni par pirmo pjedestālu izbojāja sadursme ar Luisu Hamiltonu.
Aleksandrs Albons bija paveicis pietiekami labu darbu, lai paliktu komandā uz vēl vienu gadu. Līdz pirmajam posmam nācās paciesties pandēmijas dēļ, tomēr tajā ar labāku riepu stratēģiju bija izdevība pacīnīties pat par uzvaru. Jau atkal Albona sapņus sagrāva kontakts ar Hamiltonu.
Turpinājums gan izpalika. Ļoti bieži Albons bija atrodams turpat, kur Gazlī pirms gada – desmitnieka beidzās, nespējot sniegt palīdzību komandas līderim Maksam Verstapenam. Sezonas vidū kļuva skaidrs, ka kaut kas ir jāmaina. Albons sezonu noslēdza septītajā vietā aiz “Racing Point”, “McLaren” un “Renault” līderiem.
“Red Bull” nolēma viņu paturēt sistēmā, taču tikai rezerves braucēja statusā, paralēli sniedzot izdevību izmēģināt spēkus DTM čempionātā, kur ar “Ferrari” Alekss izcīnīja vienu uzvaru un kopvērtējumā palika sestais.
Redzot, ka arī Serhio Peresam neklājās viegli kā Verstapena komandas biedram, arvien vairāk cilvēku sāka aizdomāties, vai Albons nav priekšlaicīgi norakstīts. Otrā izdevība tomēr tika sagaidīta. 2022. gadā Albons apvieno spēkus ar savu Formula 2 laiku komandas biedru Nikolā Latifi pie “Williams” stūres.
Formula 1 līdzjutēji uzreiz Aleksu ieraudzīja pilnīgi citā ampluā – kā vienības līderi, kurš spēj izspiest šķietami neiespējamo. “Williams” komandas rīcībā tobrīd bija pati lēnākā formula, līdz ar to punkti bieži izpalika, taču otrais gads jau bija krietni veiksmīgāks. Albons pilnīgi visās kvalifikācijās pieveica komandas biedru Sardžentu, arvien biežāk bija atrodams desmitniekā un lika sarosīties arī vadošajām vienībām.
