Svētdien, 14. aprīlī, Šanhajā tiks dota zaļā gaisma Formula 1 čempionāta tūkstošajām sacīkstēm. 69 gadu laikā gājis raibi, tomēr ir dažas sacīkstes, kas līdzjutēju sirdīs ir iespiedušās spilgtāk par pārējām. Piecu rakstu sērijā aplūkosim 25 unikālus gadījumus no pirmajiem 999 posmiem. Varam būt droši – nekas tāds 1000. Grand Prix neatkārtosies!

Nekvalificējās, nefinišēja un tika diskvalificēts

Diez vai daudzi atceras tādu F1 braucēju kā Hanss Heijers. Viņš piedalījās tikai vienā posmā – 1977. gada Vācijas GP, turklāt arī to darīja nelegāli. Mājas posmam viņš pieteicās ar jaunizveidotās “ATS” komandas “Penske” mašīnu. Sacīkstēm kvalificējās 24 no 30 pieteiktajiem braucējiem. Heijers nebija starp viņiem, tomēr sacīkšu dienā dienā bija apjukums, jo starta luksofori nedarbojās kā vajadzētu. Izmantojis draudzību ar trases darbiniekiem un novērsto uzmanību, Heijers izbrauca no boksiem un nostājās pēdējā pozīcijā. Deviņus apļus viss ritēja gludi līdz mašīnu pievīla pārnesumkārbas defekts. Tikai tad tiesneši saprata, ka viņam vispār nevajadzēja braukt un Heijers oficiāli tika diskvalificēts. Karjeras turpinājumā viņš guva lieliskus panākumus sportskāru un salonautomobiļu sacensībās, tomēr F1 vairs neatgriezās. Savā vienīgajā startā Heijers uz mūžu ierakstīja savu vārdu F1 vēstures grāmatās kā vienīgais, kurš nedēļas nogales laikā nekvalificējās, nefinišēja un tika diskvalificēts.

7 piloti sadala punktu par ātrāko apli

Šogad 1 punkts tiek piešķirts arī par sacīkšu ātrāko apli, tomēr tas nav nekas jauns – čempionāta pirmajā dekādē 1950-tajos gados sistēma bija spēkā desmit sezonas. Mūsdienās braucēju apļa laiki tiek reģistrēti ar sekundes tūkstošdaļas precizitāti, taču 1954. gadā līdz tam bija vēl tāls ceļš ejams. Indianapolisā apļu laikus mērīja ar sekundes simtdaļas precizitāti, vairumā pārējo trašu ar desmitdaļas precizitāti, bet Vācijā un Lielbritānijā sacīkstēs tikai ar sekundes precizitāti. Ja garajā Nirburgringas trasē ar to pietika, tad Silverstounā Lielbritānijas GP laikā notika teju neticamais – septiņi dažādi braucēji savu ātrāko apli veica 1 minūtē un 50 sekundēs. Organizatoriem nekas cits neatlika kā piešķirt septītdaļu punkta katram un veikt izmaiņas laika kontroles precizitātes noteikšanā. Sacīkšu uzvarētājs Hosē Froilāns Gonzaless Lielbritānijā saņēma 8,14 punktus, kamēr Žans Bera sezonu noslēdza ar 0,14 punktiem.

Dāma punktos

Lella Lombardi nebija ne pirmā, ne pēdējā sieviete, kas piedalījusies Formula 1 čempionātā, tomēr nevienai pirms vai pēc tam nav izdevies aizsniegties līdz punktiem. 1975. gada Spānijas GP braucēji nolēma boikotēt sacīkstes, jo trases drošības barjeras nebija uzstādītas atbilstoši nepieciešamajiem standartiem. Trases darbinieki strādāja visu nakti, tomēr vairāki braucēji ar Emersonu Fitipaldi priekšgalā vienalga nolēma nesacensties. Dalībnieku saraksts joprojām bija plašāks kā mūsdienās, tomēr jau pirmajos apļos sekoja vairākas avārijas un tehniskas ķibeles. 26. aplī notika traģēdija – sacīkšu līdera Rolfa Stomelena mašīnai nolūza aizmugurējais antispārns. Mašīna ielidoja skatītāju pūli. Braucējs guva vairākas traumas, bet pieci skatītāji gāja bojā. Karloss Pase nespēja izvairīties no atlūzām un arī piedzīvoja avāriju. Vairākus apļus vēlāk brauciens tika apturēts. Tobrīd tikai deviņas mašīnas vēl turpināja cīņu un Lombardi atradās sestajā vietā. Saīsinātās distances dēļ tika piešķirti puspunkti. Itālietes “March” nebija pati spēcīgākā mašīna, turklāt arī pašas sniegums nebija izcils – jau nākamajā posmā viņa sacīkstēm nekvalificējās un iegūtais puspunkts tā arī palika vienīgais, tomēr viņa bija pierādījusi, ka arī sievietes var ne tikai braukt F1, bet cīnīties par punktiem.

Uzvara debijā

Džankarlo Bageti nāca no samērā bagātas ģimenes, tomēr ar saviem rezultātiem pārliecināja Itālijas Automobiļu federāciju sadarboties ar vietējām komandām, lai viņam aizdotu “Ferrari” 156 modeli. Tam pietrūka jaudas, salīdzinājumā ar rūpnīcas komandas spēkratiem, taču 1961. gads aizritēja Enzo komandas zīmē. Sacīkstēm Francijā Fils Hils, Volfgangs fon Trips un Ričijs Ginters pārliecinoši kvalificējās priekšā visiem, kamēr Bageti savā debijā ieņēma starta 12. pozīciju. Sacīkstes risinājās 40 grādu karstumā. Līdz 18. aplim visi četri “Ferrari” brauca viens aiz otra, taču tad Tripu pievīla dzinējs, Ginteru eļļas spiediens, bet Hils izslīdēja, piedzīvoja kontaktu ar Mosu un noslāpēja dzinēju. Pēdējos apļos Bageti aizvadīja satriecošu cīņu ar Denu Gērniju, uzvaru izraujot mazāk kā 300 metru pirms finiša sasniegšanas. Lai gan 1950. gadā Farina un Parsons arī uzvarēja savā pirmajā F1 startā, tomēr abi jau pirms tam bija piedalījušies Grand Prix un Indy 500 sacīkstēs. Bageti kļuva par pirmo un pagaidām vienīgo braucēju, kurš uzvar savā debijā. Tosezon Bageti startēja vēl divos posmos, no abiem izstājoties. Nākamajā gadā “Ferrari” dominance bija beigusies, sekoja vairāki kļūdaini lēmumi komandu izvēlē un triumfs Francijā tā arī palika vienīgā reize, kad Bageti kāpa uz F1 pjedestāla.

‘Jaguar’ dimanti

“Dimanti ir mūžīgi” – ar šādu nosaukumu 1971. gadā iznāca Džeimsa Bonda frančīzes septītā filma. Fomula 1 pasaule šim sauklim varētu nepiekrist. Lai gan greznība un glamūrs ir liela daļa no motorsporta elites kategorijas, mašīnām dekori parasti netiek pielikti. Viss pakārtots ātrumam. 2004. gadā “Jaguar” komanda gan piekrita interesantam mārketinga projektam – uz Monako Grand Prix, reklamējot Holivudas jaunāko filmu “Oušena ducis”, kurā noziedznieku grupējums cenšas nozagt vērtīgu dimantu kolekciju, Marka Vēbera un Kristiana Klīna formulu priekšējos antispārnus rotāja 300 tūkstošu USD vērti dimanti. Klīns piedzīvoja avāriju jau pirmajā aplī. Kad mašīna tika nogādāta garāžā, no dimanta vairs nebija ne miņas. Komandas mehāniķi pēc sacīkstēm pavadīja divas stundas, nesekmīgi cenšoties to atrast. Joprojām izskan teorijas, ka dienas beigās tas atradās kāda trases darbinieka vai skatītāja kabatā, tomēr atbilde tā arī netika gūta. Dimanti bija pazuduši uz mūžu…