Pēc iespaidīgas Spensera Pigota avārijas piecus apļus pirms finiša, Indianapolisas 500 jūdžu sacīkstēs izpalika ierastā pēdējo apļu intriga, taču šoreiz tas spēlēja par labu Takumam Sato, kurš atkārtoja 2017. gada panākumu, finiša līniju šķērsojot pirmajā vietā.

Sacīkšu startā pieredzējušais Skots Diksons apdzina pole position ieguvēju Marko Andreti. Jau pirmajā aplī cīņa par uzvaru beidzās ovālu ekspertam Edam Karpenteram pēc kontakta ar Zaku Vīču.

Pirmā dzelteno karogu fāze pienāca jau sestā apļa beigās, kad ar degošu riteni malā nobrauca Džeimss Deivisons. Vairāki zemākās pozīcijās esoši braucēji ar Saimonu Paženo priekšgalā nolēma, ka šis ir īstais brīdis piekopt alternatīvu stratēģiju un doties boksos.

Otro dzelteno karogu fāzi izraisīja bijušais F1 braucējs Markuss Ēriksons pēc ietriekšanās sienā. Līdz tam Skots Diksons atradās vadībā, bet viņa tuvākie sekotāji bija Raiens Hanters-Rejs un Takuma Sato, taču lēns pitstops Hantera-Reja izpildījumā ļāva Sato un Aleksandram Rosi nonākt viņam priekšā.

Par jauno līderi kļuva pagājušā gada uzvarētājs Paženo, taču uz boksu apmeklējuma rēķina viņš piekāpās “Arrow McLaren SP” braucējam Oliveram Askjū, kurš piekopa identisku stratēģiju. Diksons atguva vadību, Rosi atradās otrajā vietā, bet debitants Rinuss VīKejs ar vairākiem agresīviem manevriem bija nonācis līdz trešajai vietai pirms visu iegūto pazaudēja vispirms aizķerot savas komandas mehāniķi, bet mirkli vēlāk noslāpstot, pametot komandas boksus.

Skots Diksons iekrāja 10 sekunžu pārsvaru, kamēr tuvākie konkurenti aizkavējās aiz braucējiem, kuri piekopa alternatīvu stratēģiju. Sato izdevās nokļūt priekšā Rosi, tomēr Diksona pārsvars pazuda, kad vēl vienu drošības mašīnas fāzi izraisīja debitants Daltons Kelets, ietriecoties sienā.

Diksons, Sato un Rosi uz boksu apmeklējuma rēķina savas pozīcijas saglabāja, bet pieciniekā iekļuva Pato O’Vārds un Džozefs Ņūgārdens. Sacīkstēm atsākoties, Konors Deilijs nesavaldīja savu mašīnu un avarēja, paķerot līdzi arī Askjū, kurš lielā ātrumā ietriecās sienā. Laimīgā kārtā, traumas netika gūtas.

Aleksam Rosi izdevās tikt garām Takumam Sato un pavisam drīz jaunais amerikānis noķēra arī līderi Diksonu. Tā kā atrašanās otrajā pozīcijā palīdz sataupīt degvielu, tad abi braucēji apli pēc apļa mainījās pozīcijām, kamēr aizmugurē O’Vārds apdzina Sato. Japānis gan vairākus apļus vēlāk atguva trešo pozīciju.

Alekss Palou kļuva par vēl vienu debitantu, kurš netiek līdz finišam, pēc ietriekšanās barjerā. Visi vadošie braucēji vēlreiz devās boksos. Par galveno ieguvēju kļuva O’Vārds, nonākot priekšā Rosi un Sato, kuri boksu celiņā pat minimāli saskārās. Par šo manevru Rosi saņēma sodu un nonāca peletona beigās.

O’Vārds piekāpās Sato un Ņūgārdenam. Tikmēr veterānu cīņā Hanters-Rejs un Paženo saskārās, apskādējot Paženo priekšējo antispārnu, sūtot francūzi boksos. Tikmēr Rosi centieni sasmelt izlieto noslēdzās ar ietriekšanos sienā un izstāšanos. Lielisks restarts padevās Ņūgārdenam, kurš iekļuva labāko trijniekā, kamēr Sato nonāca priekšā Diksonam un pārņēma sacīkšu vadību.

30 apļus pirms finiša braucēji devās plānotajos pitstopos. Sato saglabāja vietu priekšā Diksonam. Pirmajās divās pozīcijās atradās Zaks Vīčs un Makss Čiltons ar atšķirīgu pitstopu stratēģiju, taču abi devās boksos un 15 apļus pirms finiša Sato oficiāli kļuva par līderi.

Diksons sāka uzbrukt Sato pozīcijai, taču nebija sekmīgs. Sato bija ceļā pretim uzvarai, taču piecus apļus pirms finiša Spensers Pigots piedzīvoja smagu avāriju, tomēr mašīnu pameta paša spēkiem.

Sacīkšu finišs tika sasniegts aiz drošības mašīnas un 43 gadus vecais Sato izcīnīja savu otro Indianapolisas 500 jūdžu uzvaru. Diksons, Reihals un Feruči parūpējās, lai pirmo četrinieku pilnībā aizņemtu “Honda” pārstāvji.

Divkārtējais F1 čempions un divkārtējais Lemānas 24h uzvarētājs Fernando Alonso aizvadīja neizteiksmīgu braucienu, atrodoties peletona lejasgalā visu sacīkšu distanci. Finiša līniju Alonso šķērsoja 21. vietā.

2020. gada Indianapolisas 500 jūdžu brauciena rezultāti

Vieta Braucējs Komanda Rezultāts Pitstopi
1 Takuma Sato Rahal Letterman Lanigan Racing 200 apļi 5
2 Scott Dixon Chip Ganassi Racing 0.057 5
3 Graham Rahal Rahal Letterman Lanigan Racing 0.095 5
4 Santino Ferrucci Dale Coyne Racing 0.392 5
5 Josef Newgarden Team Penske 1.661 5
6 Patricio O’Ward Arrow McLaren SP 3.249 5
7 James Hinchcliffe Andretti Autosport 4.269 5
8 Colton Herta Andretti Harding Steinbrenner 5.191 5
9 Jack Harvey Meyer Shank Racing 6.813 5
10 Ryan Hunter-Reay Andretti Autosport 7.961 5
11 Helio Castroneves Team Penske 10.314 7
12 Felix Rosenqvist Chip Ganassi Racing 13.966 6
13 Marco Andretti Andretti Herta Autosport 16.065 5
14 Will Power Team Penske 17.643 6
15 Zach Veach Andretti Autosport 19.396 6
16 J.R. Hildebrand Dreyer & Reinbold Racing 20.234 8
17 Max Chilton Carlin 21.491 9
18 Charlie Kimball A.J. Foyt Enterprises 24.701 6
19 Tony Kanaan A.J. Foyt Enterprises 1 aplis 5
20 Rinus VeeKay Ed Carpenter Racing 1 aplis 7
21 Fernando Alonso Arrow McLaren SP 1 aplis 7
22 Simon Pagenaud Team Penske 2 apļi 9
23 Ben Hanley DragonSpeed 2 apļi 9
24 Sage Karam Dreyer & Reinbold Racing 2 apļi 8
25 Spencer Pigot Citrone Buhl Autosport 6 apļi 6
26 Ed Carpenter Ed Carpenter Racing 13 apļi 8
27 Alexander Rossi Andretti Autosport 57 apļi 4
28 Alex Palou Dale Coyne Racing 79 apļi 3
29 Conor Daly Ed Carpenter Racing 109 apļi 3
30 Oliver Askew Arrow McLaren SP 109 apļi 4
31 Dalton Kellett A.J. Foyt Enterprises 118 apļi 2
32 Marcus Ericsson Chip Ganassi Racing 176 apļi
33 James Davison Dale Coyne Racing 196 apļi

5 KOMENTĀRI

  1. Lieliska gonka! Pat pie tukšām tribīnēm Indy 500 viennozīmīgi ir gada iespaidīgākais autosporta pasākums.
    Atkal cepuri nost Takumas priekšā – viņš ir lielisks Indianapolisā. Kāpēc neuzvarēja Diksons? Tāpēc, ka ir pārāk perfekts, bet ar to izšķirošajos brīžos nevar pārspēt patiesu samuraju…
    Kas attiecas uz Alonso, tad viņam visdrīzāk sapnis par Indy ir jāaizmirst. Nu, nav vairs tie laiki, kad varēja tā vienkārši no malas atnākt un paņemt trofeju. Pat tādi ‘vecie naži’ kā Kastronevess vai Kanāns cīnās tikai par padsmitajām vietām.

  2. Es gan neteiktu, ka lieliska. Tur bija jābūt sarkanajiem karogiem, to jau PT teica uzreiz pēc tās avārijas. Un nav un nebūs Sato Indycar leģenda… Par Diksonu piekrītu. Alonso, gan jau, ka vēl atgriezīsies, bet viņa gadījums parāda, cik svarīgi ir sagatavot mašīnu tieši uz šo saceni, nu nav viņš tik nestabils, lai vienreiz cīnītos par uzvaru, tad nekvalificētos un tagad nobrauktu šitā kaut kā. Šogad Hondas bija pārākas, tur jau pat Peženauts kurš tur beigās palika…

  3. Strīdīga situācija ar to sarkano karogu… No līdzjutēju vidokļa, protams – būtu bijis aizraujoši pielikt sacīkstei punktu ar neprognozējamu 3-4 apļu cirtienu uz finišu. No otras puses – tas nebūtu taisnīgi pret Sato, kurš ļoti sekmīgi bija izkarojis nelielu pārsvaru. Turklāt Indianapolisā tā ir vēsturiska lietu kārtība – ja kas notiek pēdējos apļos, tad vienkārši nofinišē ar dzeleno karogu. Jā, bija tur precedents 2014. gadā, taču toreiz sanāca krietni vairāk apļu līdz finišam un tāpat beigās raisījās diskusijas, vai vajadzēja kārt sarkano karogu. Tā kā šoreiz viss notika pēc klasiskajiem priekšrakstiem. Un no tā Sato uzvaras vērtība nemazinās ne par gramu.

  4. Nu bet tur jau ta lieta – vareja izmest un vareja ari neizmest. Tada gadijuma ir javadas pec common sense, jeb vesela saprata. Taja situacija viss liecinaja, ka tulit saksies izskirosa cina, jo pedeja Sato apdzisana jau vel nebija cina par uzvaru, piekritisi. Un vispar, ja ta padoma, sanak, ka saja sacikste cinas nebija vispar – prieksgala tikai taktiskas mainas un visas avarijas tikai brauceju pasu kludas, bez duelliem vai bakstisanas.