Jau šodien norisināsies Latvijas Automobiļu federācijas Krosa komisijas padomes ārkārtas vēlēšanas. Krosa komisijas vadītāja amata kandidāts Jānis Beļakovs un esošais šī amata ieņēmējs Gunārs Kosojs savu varēšanu un darbus ir pierādījuši dzīvē, ziedojot nesaskaitāmas stundas no savu dzīves brīvā laika, lai veltītu enerģiju un iestātos par Krosa komisijas sporta veidu attīstību un sistēmas sakārtošanu Latvijā.

Ilgu gadu laikā ir uzkrāta neatsverama pieredze, un iegūta atzinība un uzticība no daudziem, arī starptautiskiem sadarbības partneriem. Ar savu mīlestību pret šo sportu kopā ir paveikts milzum daudz – uz Latviju atvests Ziemeļeiropas zonas jeb NEZ kroskartu čempionāts, leģendārajā Mūsas autotrasē atgriezies FIA Eiropas Autokrosa čempionāts, smagā cīņā izcīnīta iespēja izveidot un organizēt NEZ zonas Baltijas rallijkrosa čempionātu.

Ar lielu iedvesmu un tieši ar abu iniciatīvu 2020. gads ir atnesis ļoti daudz. Kā pirmais mināms pārstrādātais autokrosa formāts, izveidojot to par čempionātu, kurā godīgā cīņā un braucēju meistarībā tiešām uzvar labākais braucējs, padarot čempionātu un sacensības krietni pievilcīgākas gan pašiem braucējiem, gan skatītājiem.

Tāpat arī pārveidota folkreisa sistēma, izveidojot to līdzīgu Somijas piemēram – mašīnu pirkšanas process nu ir krietni vienkāršāks un sniedz finansiālu pienesumu un atbalstu sacensību rīkotājiem, kuri ārpus cīņām trasē ir patiesie varoņi un visa smagā darba veicēji. Organizatori mums Latvijā savu darbu veic godam un fantastiski labi.

Latvijas autokrosa trasēs nacionālā mērogā kopš šī gada atgriezušies ir arī Bagiji 1600, kura ir viena no skatāmākajām autokrosa klasēm. Pēdējoreiz šiem bagijiem savs čempionāts bija pirms 15 gadiem, taču nu ir izveidota Latvijas kausa klase, tuvākajā nākotnē ejot uz čempionāta ieskaiti. Liels darbs un entuziasms tika veltīts nesen izveidotajam Krosa komisijas amatieru kausam, ieliekot spēcīgus pamatus reģionālo amatieru kausu izveidei, kurš veidots, lai piesaistītu jaunus autosportistus oficiālām sacensībām, turklāt ar salīdzinoši ne tik lielām izmaksām kā Latvijas čempionātā, bet tieši ar lielu potenciālu ar to pašu tehniku pieslēgties tieši Latvijas čempionātam.

“Šīs stundas vairs saskaitīt tiešām nevar!”, tā smaidot uzsver Gunārs. Milzīgs darbs ieguldīts sadarbībā ar sacensību rīkotājiem un trašu īpašniekiem. Latvijas novados pēdējos gados jaunizveidotas, tikušas atjaunotas vairākas trases, pie vēl vairākām turpinās aktīvs darbs. Vairāki no sacensību rīkotājiem nu ir kļuvuši par LAF biedriem. Liels gods uzņemt mūsu biedrībā Priekules, Lūdzas, Krauķu, Aknīstes, Daugavpils rīkotājus un ar lielām cerībām uz vēl topošām Saldus, Krāslavas un Aizkraukles trasēm.

Pēdējo gadu laikā izveidots loģisks jauno braucēju attīstības ceļš, kur pakāpeniski virzoties uz augšu no mini bagijiem iespējams nonākt līdz lielajam autokrosam un rallijkrosam. Tā rallijkross ir papildināts ar Junior 1000 un autokross ar Xtreme Junior, ar mērķi aizpildīt ilggadējo iztrūkumu 10-16 gadu jauniešu grupā.

Par darbu trasēs abi akcentē, ka galvenais ir pamata principi, kas nelokāmi jātur ar augstāko atbildību, un pieņemot lēmumus, ļoti vienkārši, jābūt atklātībai, godīgumam un vienlīdzīgai attieksmei. Bet arī darbs te vēl ir liels, jo sacensību galveno tiesnešu un komisāru iztrūkums ir, un tas nav vienā sezonā atrisināms.

Rūpīgi strādāts arī pie tiesnešu darba un to vienota vizuālā tēla. Pateicoties tieši šiem kungiem visā Latvijas Automobiļu federācijā nu ir vienots tiesnešu apģērbs, kas realizēts kopā ar “Škoda” Latvijas pārstāvjiem. Savukārt tiesnešu līmenis aug ar katru sacensību. Krosa komisijas tiesneši savu darbu izcili parādījuši Latvijas trasēs un arī lielākajos autosporta notikumos Baltijā – divos FIA Eiropas autokrosa čempionātu posmos Mūsā un Vilkyčiai, un, jo īpaši, FIA pasaules čempionāta rallijkrosā posmā Biķernieku trasē – šeit tiesnešu darbu ar ļoti atzinīgiem vārdiem novērtēja pats Starptautiskās Automobiļu federācijas (FIA) prezidents Žans Tods.

Nav jāizceļ viens vai otrs, katrs zina cik, bet šie ir tikai lielākie un pamanāmākie visas līdzšinējās komisijas komandas darbi, turklāt katrā no tiem ir ieguldīts ļoti daudz laika un privāto resursu. Tās ir garas, negulētas naktis veidojot un rakstot jaunus nolikumus, došanās uz ārvalstīm, lai gūtu pieredzi un cīnītos par Latvijas krosa sistēmas uzlabošanu, braukājot pa Latvijas trasēm un tiekoties ar esošo un jauno trašu īpašniekiem, utt.

Jānis Beļakovs uzver: “Būtiski turpināt iesāktos darbus. Redzu, ka to iespējams paveikt komandā, kurā visi komandas locekļi pilnībā iegulda savu laiku un enerģiju kopīgos mērķos un uzdevumos. Nav pieļaujams, ka komandas spēlētāji veido aizmuguriskas runas, vai vēl vairāk iestājas cits pret citu. Uzskatu, ka tas, kā komanda spēlē kopumā, nosaka tās panākumus. Var būt komandā vislielākās pasaules zvaigznes, bet, ja tās nespēlēs kopā, komanda nebūs nekā vērta. Veidojot jauno Krosa komisiju vadīšos tieši pēc šiem principiem. Daudzi darbi ir izdarīti un nu ir arī krietni vieglāk, bet daudzi vēl ir darāmi, un to ar lielu pašdisciplīnu un vistīrāko sirdsapziņu centīšos sasniegt.”