“Mercedes” komandas braucējiem atgriešanās Turcijā izvērtās diametrāli pretēji – Luiss Hamiltons izcīnīja necerētu uzvaru, kamēr Valteri Botass finišēja apli aizmugurē bez punktiem.

“Man ir sajūtas, ka es tikai tagad esmu sācis braukt. Tas ir dīvaini. Fiziski esmu ļoti labā formā, taču psiholoģiski šis gads bijis izaicinošs. Nezināju, kā tam tikt pāri, taču cilvēki un komanda man apkārt palīdzēja noturēt galvu virs ūdens un saglabāt koncentrēšanos, tādēļ ļoti ceru uz vēl labāku nākamo gadu,” stāsta Hamiltons.

“Vēlos šeit palikt. Jūtu, ka mūs vēl gaida daudz darba. Esam tikai sākuma fāzē. Vēlos, lai mēs būtu atbildīgi par to, kas notiek sportā. Mēs nedrīkstam ignorēt cilvēktiesību problēmas valstīs, uz kurām dodamies. Mums jāsaprot, kā varam iesaistīties un palīdzēt šīm valstīm, kā arī iedvesmot viņus pārmaiņām, nevis pēc desmit vai 20 gadiem, bet tieši tagad. Vēlos palīdzēt F1 un “Mercedes” šai ceļā.”

Lai gan Hamiltons joprojām atrodas savā karjeras pīķī, nepilnu 36 gadu vecumā viņš kļuva par vecāko F1 čempionu kopš Deimona Hila 1996. gadā. “Šogad vispār neesmu pabijis nekur ārā, lai dotos vakariņās. Dzīvoju savā burbulī. Katru dienu tieku pie istabiņas apkalpošanas, taču nekā interesanta. Tā kā cīkstējos par titulu, nevēlējos pakļaut sevi jebkādiem riskiem. Man šķiet, ka šogad esmu upurējis vairāk nekā visas savas dzīves laikā. Tas bija tiešām smagi. Šovakar došos mājup, kas drošvien nav ļoti aizraujoši. Drošvien noskatīšos sacīkstes. Parasti ēdu dārzeņu-makaronu zupu, bet šoreiz noteikti atvēršu arī pudeli vīna.”

Hamiltona komandas biedrs Valteri Botass pirmajā līkumā centās izvairīties no Estebana Okona “Renault” formulas, kas sagriezās viņam priekšā, taču soms zaudēja kontroli un saslīdēja. Tai pašā pirmajā aplī, Botass un Okons piedzīvoja kontaktu, kas atstāja sekas uz atlikušo brauciena daļu.

“Sagriezos pirmajā līkumā, mēģinot izvairīties no “Renault” mašīnas, tad piedzīvoju sadursmi devītajā līkumā. Mašīna nebija kārtībā. Varēju just, kā stūre virzās pa kreisi taisnēs, kamēr kreisajos pagriezienos mašīna uzvedās citādi un daudz slīdēja. Visās izslīdēšanās kaut kas nebija kārtībā. Šī bija katastrofāla sacīkste. Protams, centos, cik spēju, jo šodien man vairs nebija ko zaudēt. Kad nonācu beigās, turpināju braukt uz robežas, pieļāvu kļūdas, bet bojājumi padarīja situāciju sarežģītu. Šī varētu būt grūtākā sacīkste manā F1 karjerā, ko apliecina arī rezultāti,” uzsver Botass.

“Pēc sagriešanās pirmajā līkumā biju pēdējais, taču ļoti ātri ķēru konkurentus. Līdz astotajam pagriezienam jau biju cieši aiz konkurentiem un varēju veikt manevru devītajā pagriezienā.. Tad riteņi sabloķējās. Līkuma iekšmalā bija vairāk ūdens, taču redzamība bija ļoti vāja. Varbūt biju pārāk dedzīgs, tādēļ sabloķējos un uztriecos vienai no “Renault” formulām.“