Aizvadītajā nedēļas nogalē IndyCar čempionāts viesojās Detroitā, uzrīkojot dubultposmu vietējā ovālā. Pirmajā braucienā iemirdzējās jaunzēlandieši. 40 gadus vecais Skots Diksons atradās vadībā lielāko daļu sacensību laika un tika pie pelnītas uzvaras, tikmēr pārsteigumus demonstrēja viņa tautietis Skots Makloklins. Debitantam šis bija pirmais starts ovālos un uzreiz izdevās finišēt otrajā vietā.
Otrais brauciens iesākās ar iespaidīgu sešu automašīnu sadursmi, kurā Konors Deilijs nonāca augšpēdus. Par laimi neviens braucējs avārijā traumas neguva. Jau atkal kādu laiciņu visiem pa priekšu brauca Diksons, tomēr finišā jaunzēlandietis palika ceturtais. Pieveicot Ņūgārdenu, karjeras pirmo uzvaru izcīnīja “McLaren” braucējs Patrisio O’Vārds. Zīmīgi, ka viņam bija vienošanās ar Zaku Braunu par iespēju piedalīties F1 pēcsezonas testos, gadījumā, ja tiks izcīnīta uzvara. Brauns apstiprinājis, ka šī vienošanās paliek spēkā.
Šis bija pēdējais IndyCar posms pirms došanās uz Indianapolisu. 15. maijā notiks sacīkstes trases konfigurācijā, bet 30. maijā risināsies Indy 500 brauciens ovālā. Lieliskā nedēļas nogale palīdzēja Diksonam nonākt va’dibā kopvērtējumā ar 153 punktiem. Viņam seko O’Vārds (131), Palou (127) un Ņūgārdens (116).
Aizraujošas cīņas par uzvaru bija vērojamas MotoGP sacīkstēs Heresā. Vēsturiski šai trasē allaž labāk klājies “Yamaha” braucējiem, ko Fabio Kvartararo apliecināja ar pole position. Pēc vairāku pozīciju zaudēšanas startā, francūzis veikli atguva zaudēto un pārņēma sacensību vadību. Viss liecināja, ka Kvartararo izcīnīs trešo uzvaru pēc kārtas, taču rokas sāpju dēļ viņa temps strauji sāka kristies un finišu Kvartararo sasniedza tikai 13. vietā.
Tas ļāva pie negaidītas dubultuzvaras tikt “Ducati” vienībai. Uzvaru izcīnīja Džeks Millers, bet otrajā vietā finišēja viņa komandas biedrs Frančesko Bagnaia. Uz goda pjedestāla kopā ar Milleru un Bagnaiu kāpa Frančesko Morbidelli. Viņa komandas biedrs Valentino Rosi jau atkal palika bez punktiem pēc neizteiksmīga finiša 17. vietā. Tikmēr cita MotoGP leģenda Marks Markess piedzīvoja smagu kritienu treniņos, tomēr nopietnas traumas neguva un finišēja 9. vietā.
Pēc divām nedēļām nākamis posms risināsies Lemānā, Francijā. Lai gan Bagnaia vēl nav ticis pie uzvaras MotoGP klasē, 3 pjedestāli 4 posmos ļāvuši viņam ar 66 punktiem pārņemt vadību kopvērtējumā. Uzvarētājs Millers ar 39 punktiem ir sestais, zaudējot arī Kvartararo (64), Vinjalesam (50), Miram (49) un Zarko (48).
Ja NASCAR sacensībām Kanzasā piešķirts nosaukums “Buschy McBusch Race 400”, tad laikam jau nav jābrīnās, ka par uzvarētāju kļuvis Kails Bušs, ar vērienu atzīmējot savu 36. dzimšanas dienu. Pēdējos apļos viņam konkurenci izrādīja Kails Larsons un Raiens Bleinijs, tomēr abi piedzīvoja kontaktu un zaudēja vairākas pozīcijas. Uz brīdi otrajā vietā nonāca Breds Kezlovskis, taču pārāk agresīvi centieni noturēt Čeisu Eliotu sev aiz muguras rezultējās ar Kevina Hārvika finišu 2. vietā.
Sezonas punktu līderis Denijs Hamlins šoreiz finišēja tikai 12. vietā. Neraugoties uz astoņiem Top 5 finišiem 11 posmos, viņam tā arī nav izdevies tikt pie uzvaras šogad. Šosezon vienīgi Martinam Trueksam Jr. izdevies izcīnīt 2 uzvaras. 16 “Playoffs” dalībnieki tiks nosakidroti līdz augusta beigām.
https://www.facebook.com/WWWF1LV/posts/3914771305236947
Pateicoties garajām brīvdienām, varēja atļauties divas naktis ‘pajāņot’ un noskatīties IndyCar dubultnieku Teksasā. Nu, ko lai saka… pa lielam vilšanās…
Jau kopš tika publicēts šī gada IndyCar kalendārs, medijos un forumos bija vērojams cepiens par niecīgo sacīkšu skaitu ovālos. Tam kā galvenais iemesls – dramatiskais skatītāju intereses kritums. Un diemžēl šīs divas gonkas bija lieliska atbilde uz jautājumu, kāpēc cilvēki vairs sevi neapgrūtina ar došanos uz ovāliem. It īpaši sestdienas brauciens – izteikti garlaicīga riņķošana bez apdzīšanām un intrigas. Nekas līdzīgs tam, ko pusotras jūdzes ovālos vērojām pirms gadiem 10-15, kad sajūsmā varēja lēkt kājās, izbaudot nežēlīgās cīņas. Svētdienas sacīkstēs gan notikumu bija maķenīt vairāk, arī iespaidīga avārija startā, tomēr galvenais aspekts palika nemainīgs – braukšana iespējama tikai pa vienu trajektoriju un konkurentu apdzīšana pielīdzināma neiespējamai misijai. No tā secinājums viens – IndyCar ir izdarīts viss, lai pašreizējā aerodinamikas pakete un trašu stāvoklis mērķtiecīgi iznīcinātu braukšanu ovālos. Un tas ir ļoti bēdīgi…
Vienīgā cerība paliek uz Indy 500 – tur vismaz ir pietiekoši garas taisnes, lai mēģinātu iesēsties konkurenta radītajā aizvējā un cerētu uz sekmīgu apdzīšanas manevru. Nezinu kā citiem, bet man Indy 500 ir palikusi vienīgā gonka uz zemes, kas vēl spēj paātrināt sirdsdarbību…