Estebana Okona uzvara Ungārijas GP bija pārsteigums visiem. Viņš kļuva par 111. braucēju, kurš var lepoties ar panākumu Formula 1 sacīkstēs. Tā kā Okons pārstāv “Alpine” komandu, pjedestāla ceremonijā skanēja tikai Francijas himna. Pēdējoreiz tikai viena himna apbalvošanā skanēja 2016. gadā Japānas GP, kur triumfēja “Mercedes” braucējs Niko Rosbergs.

Tehniski Okona uzvara bija pirmā uzvara arī “Alpine” kā komandai. Šī ir pirmā sezona, kad vienība izmanto šo nosaukumu, lai gan pirms tam Enstonā bāzētā komanda ir uzvarējusi gan kā “Lotus”, gan “Renault”, gan “Benetton”, turklāt tieši “Benetton” pārņēma “Toleman” vienību, kas gandrīz atnesa Airtonam Sennam viņa pirmo uzvaru.

Kopš leģendārā Alena Prosta karjeras beigšanas, Francija tikusi pie četriem F1 panākumiem, turklāt katru no tiem izcīnījis cits braucējs. Okona uzvara Ungārijā bija tikpat negaidīta kā iepriekšējās – pērn Itālijā triumfēja viņa bērnības dienu draugs Pjērs Gazlī, 1996. gadā Olivjē Panī ar “Ligier” kļuva par Monako GP uzvarētāju, bet 1995. gadā Kanādā Žans Alezī ilgi gaidīto triumfu guva savā dzimšanas dienā.

Jau pieminētais Pjērs Gazlī pēc Sebastiana Fetela diskvalifikācijas pakāpās uz piekto vietu, saņemot papildus punktu par ātrāko apli. Ja pašam Gazlī šī bija jau trešā reize, kad viņš tiek pie papildus punkta, tad “AlphaTauri” komandai ātrāko apli vēl nebija izdevies sasniegt, bet tās priekšgājējiem “Toro Rosso” tas izdevās tikai 2016. gadā Spānijā ar Daņilu Kvjatu pie stūres. Gazlī izmantoja izdevību nezaudēt pozīciju un pēdējos apļos uzmontēt svaigu riepu komplektu.

Estebans Okons atradās vadībā 65 no 70 sacīkšu apļiem. Tas nozīmē, ka viņš līdera godā šosezon pavadījis vairāk apļus kā kopvērtējuma 3. vietas kandidāti Valteri Botass, Serhio Peress un Lando Noriss kopā ņemot. Šī bija pirmā reize, kad Okons atrodas F1 sacīkšu vadībā. No 20 aktīvajiem braucējiem vienīgie, kas vēl nav izbaudījuši izdevību atrasties vadībā ir 3 šī gada debitanti Šūmahers, Mazepins, Cunoda, kā arī “Williams” braucējs Nikolā Latifi un kopvērtējuma trešās vietas īpašnieks Lando Noriss.

Pēc iekļūšanas pirmā apļa sadursmē Lando Norisam pārtrūka 15 posmus ilgusī sērija ar regulāriem finišiem punktos. Līdz ar to tagad garākā aktīvā sērija pieder Fernando Alonso, kurš guvis punktus katrā no pēdējiem sešiem posmiem.

Pēc Okona pitstopa Alonso pat nonāca vadībā uz diviem apļiem. Īsi pirms Ungārijas Grand Prix norises spāņu sportists atzīmēja savu 40. dzimšanas dienu. Kopš Alonso dzimšanas 1981. gadā vēl tikai trim braucējiem ir izdevies atrasties sacīkšu vadībā pēc savas 40. dzimšanas dienas – Mihaels Šūmahers 2011. gadā Japānā un Žaks Lafīts 1986. gadā ASV bija 42 gadus veci, atrodoties vadībā, bet Naidžels Mansels 1994. gadā Austrālijā to paveica 41 gada vecumā.

Fernando Alonso uzstādīja rekordu – ilgākā pauze starp atrašanos vadībā. Alonso nācās gaidīt 7 gadus un 5 dienas. Pēdējoreiz līdera godu viņš izbaudīja 2014. gadā, turpat Hungaroringā. Līdz šim rekords piederēja Serhio Peresam – 6 gadi 4 mēneši un 24 dienas (2014. gada Austrijas GP un 2020. gada Turcijas GP).

Ceturtā vieta pēc Sebastiana Fetela diskvalifikācijas ļāva Alonso sasniegt labāko rezultātu kopš 2014. gada Singapūras GP. Viņa pūliņi tika pamanīti. Līdzjutēju balsojumā Alonso tika atzīts par dienas braucēju. Šī ir pirmā reize kopš 2017. gada Ungārijas GP, kad par dienas braucēju kļūst pilots, kura komandas biedrs izcīna uzvaru. Toreiz triumfēja Sebastians Fetels, bet par dienas pilotu kļuva otrs “Ferrari” braucējs Kimi Raikonens.

Grafiks: FIA

Pirmoreiz F1 vēsturē pjedestāla ceremonijas pārstāvji savā starpā bija izcīnījuši 11 titulus (Okons 0, Fetels 4, Hamiltons 7). Protams, rekords noturējās vien dažas stundas pirms Fetels tika diskvalificēts. Hamiltons un Fetels uz pjedestāla kopā kāpa arī pērn Turcijā, taču tobrīd Hamiltona kontā vēl bija ‘tikai’ seši tituli. Otrs septiņkārtējais pasaules čempions Mihaels Šūmahers pēc atgriešanās labāko trijniekā iekļuva tikai vienu reizi. Toreiz pie kausa un šampanieša tika arī Raikonens un Alonso (10 tituli pa visiem kopā).

Neraugoties uz avāriju kvalifikācijā, Karloss Saincs spēja aizcīnīties līdz ceturtajai vietai, kas pēc Fetela diskvalifikācijas pārvērtās par trešo vietu. Karjeras laikā Siancs labāko trijniekā iekļuvis 4 reizes, bet uz goda pjedestāla kāpis tikai vienu reizi (pērn Itālijā), jo 2019. gadā Brazīlijā trešā vieta viņam tika piešķirta tikai pēc apbalvošanas ceremonijas, kad sodu saņēma Luiss Hamiltons. Saincs finišēja otrais šogad Monako, taču tur nav kārtīga pjedestāla, bet gan ‘laureātu trepītes’.

Grafiks: Pirelli

Fantastisku posmu aizvadīja “Williams” komanda. Nikolā Latifi guva savus pirmos F1 punktus, finišējot 7. vietā. Šis ir komandas labākais rezultāts kopš 2017. gada Brazīlijas GP, kad mājinieks Felipe Masa finišēja septītajā vietā. Viņa komandas biedrs Džordžs Rasels finišēja astotais, kas ir britu sportista karjeras rekords un pirmais finišs punktos ar “Williams”.

Džordžs Rasels tiek uzskatīts par vienu no spožākajiem jaunajiem talantiem, tomēr gūto punktu skaita ziņā viņš zaudē visiem trim komandas biedriem, ar kuriem ir sacenties (0:1 pret Kubicu, 3:4 pret Botasu, 4:6 pret Latifi).

Karjeras rekordus sasniedza arī debitanti Juki Cunoda (6. vieta) un Miks Šūmahers (12. vieta). Labas izredzes labot savu personisko rekordu bija arī Ņikitam Mazepinam, taču viņa cīņai punktu pielika neapdomīgā “Alfa Romeo” rīcība, kuras rezultātā Kimi Raikonens boksu celiņā uztriecās Mazepinam. Abi “Haas” braucēji Mazepins un Šūmahers tagad ir vienīgie piloti, kuri šogad vēl nav guvuši punktus.

Grafiks: FIA