Pēc Biķernieku trasē aizvadītā FIA pasaules rallijkrosa čempionāta posma Ferratum World RX of Rīga-Latvia, aprunājāmies ar “Construction Equipment Dealer Team” komandas pārstāvi, Klāras Andersones spoteri un bijušo rallijkrosa braucēju Reini Nitišu.
Pastāsti kā Tu nonāci līdz Klāras Andersones spotera amatam pasaules čempionātā?
Ar Jusi [Pinomaki, komandas vadītāju] un “SetPromotion” strādāju jau sen – sākot ar 2013. gada Eiropas čempionātu, kad braucu viņu sastāvā. Komandā braucu arī 2018. gada Euro RX Supercar ieskaitē, kā arī ar Jusi strādāju pasaules čempionātā 2014. un 2015. gadā. Esmu arī piedalījies viņu rīkotajā “RX Academy” projektā, kur biju gan spoteris, gan braucēju treneris. Viņš piezvanīja un jautāja vai negribētu, un, par cik es pats nebraucu, bet apritē gribās būt, tad arī piekritu. Tagad esmu Klārai gan spoteris, gan analizēju ‘videobox’ datus, gan piepalīdzu un izsaku savu viedokli par regulējumiem.
Varbūt paskaidro tiem kas nezina, ko nozīmē spoteris?
Spoteris ir cilvēks, kurš braucējam runā rācijā, kamēr viņš ir trasē. Vienā no visiem apļiem ir jābrauc džokerī, tas tad arī ir galvenais uzdevums. Tāpat palīdzēt braukt ātrāk, pastāstīt, kur ir citi braucēji utt. ‘Videobox’ ir sistēma ar GPS un divām kamerām mašīnā, kur mēs varam salīdzināt abus komandas biedrus, saliekot vienu video virs otra vai vienu ātruma līkni virs otras, redzot, kurš kur zaudē pusdesmitdaļu, kurš piecas desmitdaļas.
Kā Klāra ir iejutusies pasaules čempionātā ar jaudīgajām RX1e mašīnām?
Jā, Klārai šī ir pirmā sezona ar superkāru, turklāt ar elektrību un pasaules čempionātā. Nav viegli, iet diezgan grūti. Mēs gaidījām, ka nebūs viegli, bet pēc tik labas pirmās gonkas, kur viņa finālā cīnījās par pjedestālu pirmo reizi braucot World RX ar elektroauto, ar tiem konkurentiem, tas noteikti nepadarīja dzīvi vieglāku šajā posmā. Ekspektācijas bija augstas, jo zināja, ka ātrums ir. Lai arī ar prātu ir skaidrs, ka tā nebūs visu sezonu, jo tā nenotiek, ka jauns braucējs atnāk no malas un brauc pa priekšu pasaulē, tas bija sarežģīti. Sestdienas gonka bija grūtāka, svētdien jau gāja pēc plāna, es domāju, šīs bija labas sacensības priekš tuvākās nākotnes. Acis tika atvērtas un zinām, kur esam.
Vai ir skaidrs, kur vēl ir jāpieliek uz priekšdienām?
Es domāju, ka vairāk noteikti pielikt var braukšanā. Ja skatāmies uz Niklasu, mašīnām neko daudz nemainījām [starp sacensību dienām], tika mainīta braukšana, skatoties, ko mašīnās dara citi konkurenti un kā viņi brauc ātrāk. Sliktā lieta, ka ar šīm mašīnām nevar testēties – ar viņām var braukt testus, bet ar pusi mazāku jaudu, un, braucot ar pusi mazāku jaudu, neko īsti nevar saprast. Kur slīd vairāk, kur mazāk, kāpēc slīd. Atliek vienīgi eksperimentēt sacensībās.