Visu laiku lēnākā F1 sacīkste, kā arī viena no īsākajām, lietainākajām un emocijām bagātākajām… Drāmas Suzukā netrūka un jauni rekordi arī neizpalika. Ielūkosimies dažos no tiem.
#1 Maksam Verstapenam izdevās nodrošināt Japānā savu otro čempiona titulu. “Red Bull” komanda ir izaudzinājusi divus čempionus – Maksu Verstapenu un Sebastianu Fetelu. Zīmīgi, ka abi savu pirmo titulu izcīnīja Jasmarīnas trasē (Abū Dabī), bet otro – gadu vēlāk Suzukā. Arī Fetelam pirmais tituls nāca grūtā cīņā pašā pēdējā posmā, kamēr nākamajā gadā tika demonstrēts dominējošs sniegums.
#2 Verstapenam šī bija jau 12. uzvara sezonā. Atlikušajos četros posmos viņam ir iespēja labot Mihaela Šūmahera (2004) un Sebastiana Fetela (2013) rekordu. Abi vācieši viena gada laikā spēja uzvarēt 13 sacīkstes. Protams, tagad to ir vieglāk paveikt jo sezona ir garāka. Alberto Askari saglabās savu 1952. gada rekordu, uzvarot 75% sacīkšu (Askari triumfēja 6 no 8 posmiem, vienā izstājās, bet vienā nemaz nepiedalījās).
#3 Šī bija 32. uzvara Maksa Verstapena karjerā, kas ļāva viņam panākt citu divkārtēju pasaules čempionu Fernando Alonso. Tikai pieciem braucējiem savā F1 karjerā izdevies tikt pie vairāk uzvarām. Šis bija viņa pirmais panākums Japānā, turklāt, neraugoties uz saīsināto distanci, 27 sekunžu pārsvars padarīja Maksu par visu laiku pārliecinošākās uzvaras guvēju Suzukā.
Braucēji ar visvairāk uzvarām F1
| # | Braucējs | Uzvaras | % no startiem | Tituli |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Luiss Hamiltons | 103 | 33,66 | 7 |
| 2 | Mihaels Šūmahers | 91 | 29,64 | 7 |
| 3 | Sebastians Fetels | 53 | 17,97 | 4 |
| 4 | Alens Prosts | 51 | 25,63 | 4 |
| 5 | Airtons Senna | 41 | 25,47 | 3 |
| 6 | Fernando Alonso | 32 | 9,09 | 2 |
| 6 | Makss Verstapens | 32 | 20,13 | 2 |
| 8 | Naidžels Mansels | 31 | 16,58 | 1 |
#4 Garās pauzes dēļ 3 stundu laikā braucēji pieveica tikai 162 kilometrus, padarot Japānas Grand Prix par piekto visu laiku īsāko pēc veiktās distances un visu laiku lēnāko pēc vidējā ātruma (53,5 km/h). Līdz šim rekords turējās kopš 2011. gada Kanādas GP (74,8 km/h). Lēnākā nepārtrauktā sacīkste meklējama tālajā 1950. gadā Monako (98,7 km/h). Pat pērn Spa pavadītais viens aplis aiz drošības mašīnas tika veikts ar lielāku ātrumu.
F1 posmi, kuru garums nesasniedza 200 km
| # | Grand Prix | Kilometri | Iemesls |
|---|---|---|---|
| 1 | Beļģija 2021 | 6,880 | Lietus |
| 2 | Austrālija 1991 | 52,920 | Lietus |
| 3 | Monako 1984 | 102,672 | Lietus |
| 4 | Spānija 1975 | 109,939 | Avārija |
| 5 | Japāna 2022 | 162,296 | Lietus |
| 6 | Austrija 1975 | 171,419 | Lietus |
| 7 | Malaizija 2009 | 171,833 | Lietus |
#5 Pamatus uzvarai Verstapens ielika kvalifikācijā, izcīnot savu 18. pole position, šai rādītājā noķerot Šarlu Leklēru, kura ātrākais Q3 aplis bija tikai vienu sekundes simtdaļu lēnāks par Verstapena sasniegto. Tikai trīs reizes hibrīddzinēju ērā divus kvalifikācijas ātrākos braucējus šķīrusi mazāk kā viena sekundes simtdaļa (visos 3 gadījumos pirmo rindu aizņēma “Mercedes” braucēji). Pie tam jau otro posmu pēc kārtas kvalifikācijas Top 3 šķīra mazāk kā 0,06 sekundes.
#6 Vadošajiem braucējiem dodoties boksos pēc pārejas laika lietus riepām, astotā apļa izskaņā par līderi kļuva Fernando Alonso, bet Miks Šūmahers pakāpās uz otro vietu. Alonso kļuva par pirmo braucēju, kurš nepārstāv trīs vadošās komandas, kuram šogad izdevies atrasties vadībā. Tikmēr Šūmahers nekad līdz šim F1 čempionātā nebija atradies tik augstu. Zīmīgi, ka pirmoreiz F1 skatītāji šādu ainu (1. Alonso, 2. Šūmahers) piedzīvoja 2003. gadā Spānijas GP, kad tobrīd jaunais Alonso cīkstējās ar Mika tēvu Mihaelu.
2022 #JapaneseGP 🇯🇵 Timelapse#F1 #Formula1 pic.twitter.com/m7Ulbf2j30
— F1Visualized (@f1visualized) October 10, 2022
#7 Pirmoreiz Alonso vadībā nonāca 2003. gada Malaizijas GP 19 gadus 6 mēnešus 16 dienas pirms Japānas GP. Nevienam citam braucējam nav izdevies baudīt līdera godu tik plašā laika diapazonā. Mihaelam Šūmaheram starp vadību 1992. gada Beļģijas GP un 2011. gada Japānas GP šķīra 19 gadi 1 mēnesis 9 dienas. Pēdējo 50 gadu laikā pēc 41. dzimšanas dienas vadībā atradušies vienīgi Šūmahers, Alonso, Naidžels Mansels un Žaks Lafīts.
#8 Pateicoties lieliskai stratēģijai savus pirmos punktus šosezon izcīnīja “Williams” braucējs Nikolā Latifi, finišējot devītajā vietā. Šī bija trešā reize Latifi karjerā, kad viņš gūst punktus un lietus iejaucās arī abas iepriekšējās reizes – pērn Ungārijā un Beļģijā (kur lietus dēļ cīņas trasē izpalika). Visi pilna laika braucēji šōgad guvuši punktus. Bešā palicis vienīgi Niko Hulkenbergs, kurš piedalījās tikai pirmajās divās sacīkstēs. Šosezon punktus guvis 21 braucējs. Tik daudz nav pieredzēts kopš 2005. gada, kad, punktus piešķirot tikai labākajam astotniekam, kopvērtejumā atzīmējās 24 braucēji.
#9 Jau otro posmu pēc kārtas netika piešķirts punkts par ātrāko apli, jo to sasniedza braucējs, kurš palika ārpus Top 10. Guanju Žou ātrākais aplis bija tikai 0,001 sekundi ātrāks par Fernando Alonso iespēto (abiem pēc pēdējā pitstopa). Karjeras pirmo ātrāko apli Žou sasniedza jau savā 18. sacīkstē. No aktīvajiem braucējiem ātrāk tas izdevies vienīgi Luisam Hamiltonam (savā otrajā posmā).
#10 “Alfa Romeo” ātrāko apli gaidīja vairāk kā 39 gadus. Pēdējoreiz tas izdevās Andrea de Čezarim 1983. gada Beļģijas GP, bet vēl pirms tam jārokas līdz 1951. gada Spānijas GP ar Huanu Manuelu Fanhio pie stūres. Protams, šai “Alfa Romeo” komandai nav teju nekādas saistības ar 50-to un 80-to gadu vienībām, jo tās pamatā ir “Sauber” komanda. Tā pēdējoreiz ātrako apli sasniedza 2013. gadā Spānijā, pateicoties Estebanam Gutjeresam.
