Baltā sniega sega, kā jau tas decembrim ierasts, pārklājusi Latvijas ceļus, kļūstot par vienu no gaišākajiem Ziemassvētku vēstnešiem. Diemžēl, katru pavasari, šļūcot cauri atkušņa radītajai masai, rodas sajūta, ka saules stari izkausējuši ne tikai baltās kupenas, bet arī daļu asfalta, radot satiksmi apgrūtinošas un mašīnas traumējošas bedres uz ceļiem. Lai izvairītos no liekas galvassāpēm un nesagaidītas maciņa iztukšošanas, svarīga loma ir automašīnas amortizatoram. Amortizators ir ierīce, kas absorbē triecienus no riteņiem, balstiekārtas un automašīnas virsbūves, pārveidojot mehānisko enerģiju par siltumenerģiju. Šī komponente ne tikai nodrošina komfortu, bet arī palielina drošību braucot. Pat jauna amortizatora detaļa var ciest no aukstajiem laikapstākļiem, tāpēc ieteicams to pārbaudīt jau agrā pavasarī.

Kā strādā F1 amortizaori?

Lai gan Formula 1 čempionātā rīdziniekiem ierastās ceļu bedres nav manāmas, amortizācijas sistēma spēlē milzīgu lomu, lai uzlabotu mašīnas saķeri ar asfaltu, kā rezultātā uzlabotu tās ātrumu dažādas konfigurācijas līkumos, kas ar cita veida spēkratiem tiek izņemti ievērojami mazākā ātrumā.

Balstiekārtas pamatideja skan pavisam vienkārši – tai jāsatur kopā mašīna ar riteņiem, ikdienā rūpējoties par braucēja komfortu uz nelīdzena seguma, kā arī automašīnas vadāmību. Skaidrs, ka Formula 1 mašīnā komforta loma ievērojami samazinās, jo viss uzsvars tiek likts uz sekundes simtdaļu samazināšanu hronometrā, kas mēra apļu laikus.

Formula 1 inženieri saskaras ar vēl vienu izaicinājumu, par ko nav jādomā ielas automašīnu ražotājiem – piespiedējspēka ģenerēšana. Komandām jāspēj ne tikai radīt lieliskas detaļas, bet arī jāizprot, kā tās mijiedarbosies, kad mašīna saskrūvēta kopā, līdz ar to inženieriem, kas strādā pie balstiekārtas, nākas pavadīt stundām ilgi, sadarbojoties ar aerodinamikas speciālistiem, lai radītu perfektu risinājumu, nepavelkot deķi pa tālu vienā vai otrā virzienā.

Balstiekārtas izšķirošā nozīme

Mūsdienu digitālajā laikmetā TV ekrānos atrodami arvien vairāk dažādi grafiki, kas raksturo mašīnas sniegumu. G spēka izmaiņas svētdienas skatītāji iepazina jau šī gadsimta pašā sākumā. Parasti uzmanības centrā ir pats braucējs. Piemēram, Lielbritānijas Grand Prix mājvietā Silverstonas trasē esošā Maggots un Becketts līkumu sērijā iedarbojas līdz pat 5G liels spēks, kas nozīmē, ka sportistu trenētajiem kakliem jātiek galā ar galvu, kas uz pāris sekundēm atbilst 25 kilogramiem, ierasto piecu kilogramu vietā.

Ne tik bieži tiek aprunāts, ka arī Formula 1 mašīnām jācīnās ar līdzīgiem izaicinājumiem, turklāt tai jābūt izvietotai ar juveliera precizitāti – pat milimetra nobīde, var ietekmēt mašīnas grīdas, antispārnu vai citu aerodinamisku detaļu efektivitāti. Līdz ar to amortizācijas sistēmai jāspēj nodrošināt, ka formula maksimāli izmanto aerodinamisko potenciālu, tādā veidā tuvojoties spēju robežām apļa laika izteiksmē, kas nav viegls uzdevums, izmantojot līkumos esošas apmales jeb kerbus.

Balstiekārtas izveide Formula 1 mašīnām nav lēts prieks, kā jau jebkurš elements, kas ievērojami spēj ietekmēt sniegumu. Līdz ar to atbilstoši pašreizējiem Formula 1 tehniskajiem noteikumiem, komandas drīkst iegādāties citu vienību ražotās balstiekārtas, tomēr pastāv vairāki noteikumi. Šīm balstiekārtām saņemšanas brīdī jābūt identiskām starp ražotāju un klientu komandu. Vienības, kas iegādājušās balstiekārtu no ‘konkurentiem’ drīkst veikt izmaiņas un pilnveidot sistēmu, kamēr vien tā atbilst FIA katru sezonu publicētajiem tehniskajiem noteikumiem. Īpaši cieša sadarbība tehniskajā jomā pēdējos gados izveidojusies starp “Ferrari” un “Haas” komandām, kā arī abām vienībām, kas atrodas enerģijas dzērienu ražošanas giganta “Red Bull” paspārnē.

Amortizatoru darbība tiek pielāgota trasei

Lai nodrošinātu izturību, taču pārāk neuzaudzētu lieko svaru amortizācijas sistēmas Formula 1 mašīnās veidotas no dažāda veida metāliem un to sakausējumiem, kā arī oglekļa škiedras. Ļoti izturīgi risinājumi palielinātu mašīnas svaru, kas atstātu negatīvu ietekmi uz rezultātiem trasē, tādēļ zelta vidusceļa meklējumos ik pa laikam izstāšanās no sacīkstēm saistāmas tieši ar balstiekārtas defektu pat situācijās, kad nav noticis kontakts ar citu mašīnu. Lai saudzētu tehniku un izvairītos no liekiem riskiem, ļoti bieži dzirdama radio saziņa, kurā komandas sacīkšu inženieri informē braucējus par izvairīšanos no apmalēm visā trasē vai īpaši sensitīvos līkumos, kur apmale izveidota augstāk un rada lielāku triecienu kā citos pagriezienos.

Šobrīd tehniskajos noteikumos nav iekļauts punkts, kas ierobežotu, cik balstiekārtas katra Formula 1 mašīna drīkst izmantot sezonas laikā, līdz ar to mazākās šaubas par tās izturību un drošību gandrīz vienmēr novedīs pie maiņas, tomēr to nedrīkst veikt starp kvalifikāciju un sacīksti, kamēr mašīna atrodas parc ferme zonā, citādi braucējam nāksies sacīkstes sākt no boksu celiņa.

Ja līdzekļi to atļauj, komandas var izmantot speciāli konkrētai trasei veidotu amortizācijas sistēmu. Viens no spožākajiem piemēriem ir Monako – vidējie ātrumi ir mazāki kā citās trasēs, turklāt tā satur asāko un lēnāko līkumu visā čempionāta kalendārā. Balstiekārtai jāļauj pavērst riteņus daudz asākā leņķī kā citās trasēs, parūpējoties par to, lai līkumā netiktu zaudēts laiks ar liekiem manevriem.

Raugoties nākotnes kontekstā gan jāatzīst, ka Formula 1 tehnisko noteikumu izstrādātāji liek akcentu uz detaļu vienkāršošanu, kas arī samazinātu izmaksas. Iespējams, nākamajā desmitgadē atšķirības dažādu vienību risinājumos būs pārāk mazas, lai nopietni ietekmētu rezultātus, tomēr vismaz pagaidām, kamēr attīstība nav iesaldēta, mašīnas amortizācijas uzlabošana ir viens no galvenajiem elementiem, kas palīdz atsijāt čempionāta vadošās vienības no peletona lejasgala.