Pēdējā čempionāta posmā Brazīlijā Sebastians Fetels izcīnīja savu 15. pole position 2011.gada sezonā, uzstādot jaunu rekordu.
Savulaik 1992.gadā Naidžels Mansels “Williams” sastāvā 16 čempionāta posmos izcīnīja uzvaras kvalifikācijā 14 gadījumos, kamēr Fetels šogad 15 pole ieguva 19 sacīkstēs. Kā pareizi tviterī, kur sākās diskusija par šo tēmu, norādīja @mareksnemme, tad Masela panākums uz papīra vai ciparos izskatās varenāk: viņš tajā sezonā uzvarēja 88% no kvalifikācijām, kamēr Fetelam šis % ir 79%.
Tomēr ne visu var izmērīt skaitļos un, ja ņemam vērā divus ļoti būtiskus aspektus, tad Sebastiana Fetela panākums šķiet krietni iespaidīgāks.
Pirmkārt – mašīna. Abas formulas, kuras sasniedza šos rekordus, konstruējis Adrians Ņūvejs. Taču tur līdzība arī beidzas. “Williams FW14B” 1992.gada sezonā bija galvas tiesu pārāka par tuvākajiem konkurentiem, jo Mansela pārsvars kvalifikācijā bieži grozījās ap divām sekundēm(!), kamēr Fetela pārsvars pār sekotājiem šogad ne reizi nebija lielāks par 0,8 sekundēm, bet vairākumā gadījumā krietni pazāks – Suzukā, kur Fetels sasita formulu treniņos un apdraudēja savu sniegumu kvalifikācijā, viņš tomēr izrāva pole un par 0,009 sekundēm pārspēja Hamiltonu. Tikmēr Mansels 1992.gadā Silverstonā par 2,7s bija priekšā “McLaren”, kur pilotēja pats kvalifikāciju meistars Airtons Senna. Pat savu komandas biedru Rikardo Patrēzi brits regulāri atstāja jaņos – tajā pašā Silverstonā Mansela ātrums kādā no līkumiem bija par 60 km/h lielāks nekā Patrēzem un kvalifikācijas apļa beigās viņš komandas biedram atveda 1,9 sekundes. Vai varat atminēties tik iespaidīgu Vetela pārsvaru pār Vēberu?
Otrkārt – noteikumi. Kvalifikācijas formāts kopš 1992.gada ir ievērojami izmanīts un jāsaka, ka esošais savā ziņā prasa no pilotiem krietni lielāku atdevi un nepieļauj kļūdas. Toreiz Mansels varēja izmantot visu stundu, lai uzrādītu savu ideālo apli, kuru vēl bija laiks arī noslīpēt. Turklāt toreiz bija atļautas rezerves mašīnas un, pat ja Mansels pārcenstos un sasistu formulu, viņš neriskētu palikt aiz borta pirms sacīkstes. Mūsdienās rezerves mašīnas ir aizliegtas un tas neļauj pilotiem kvalifikācijā kāpt pāri robežai. Turklāt arī formāts ir nežēlīgs – 15 minūšus sesijas, kuru laikā ir iespējami divi lidojošie apļi, bet bieži piloti ir spiesti iztikt ar vienu, lai taupītu riepas, kas, protams, 1992.gadā Manselam nebija jādara.
