FIA ar tās prezidentu Žanu Todu priekšgalā ir uzsākusi sīku Žila Bjanki avārijas apstākļu izmeklēšanu, lai nākontē izvairītos no tādām situācijām. Attiecībā uz paša pilota stāvokli pirmdienas vakarā tika izplatīts paziņojums, ka francūzis ir “kritiskā, bet stabilā” kondīcijā un joprojām atrodas Mie slimnīcā, kur tiek māklīgi uzturētas viņa dzīvībai nepieciešamās funkcijas, tostarp elpošana. Uz Japānu ir devies arī pats Žans Tods, lai apmeklētu Bjanki un viņa tuviniekus, kas atrodas slimnīcā. Turklāt kopā ar Todu uz Japānu devies arī Profesors Džerards Seilants, kas pārraudzīja arī Mihaela Šūmahera ārstēšanās procesu pēc vācieša smagās galvas traumas.
Pēc Žila Bjanki avārijas atkal ir pacēlies jautājums par to vai nevajag ieviest slēgtos kokpitus, kas pasargātu pilotu galvu šādos gadījumos, kā arī sadursmēs ar brīvi lidojošiem priekšmetiem (riepām) trasē. “Williams” tehniskais speciālists Robs Smedlijs ir paziņojis, ka gadījumā, ja FIA izlemtu ieviest slēgto kokpitu, tehniski to esot visai vienkārši izdarīt. FIA jau veica eksperimentus ar caurspīdīgu kupolu, kas segtu kokpitu un pasargātu pilotu, tomēr dažādu iemeslu dēļ, tostarp estētisku, risinājums pagaidām netiek ieviests dzīvē. Turklāt daudzi tehniskie speciālisti uzskata, ka Bjanki gadījumā slēgtais kokpits nespēlētu izšķirošu lomu, pasargājot pilotu pilnībā no trieciena. Arī pilotu asociācijas jaunais prezidents Alekss Vurcs ir paziņojis, ka vispirms jāveic sīka analīze pirms tiek pieņemti kādi radikāli lēmumi par tehnisko noteikumu maiņu.
Tostarp 1997.gada čempions Žaks Vilnēvs ir aicinājis izmainīt drošības mašīnas noteikumus, kas uz Žila Bjanki avārijas piemēra izrādījās nepiemēroti. Pēc Vilnēva domām, drošības mašīnai bija jādodas trasē jau mirklī, kad drošības joslā izbrauca traktors, kura uzdevums bija evakuēt Adriana Zutila formulu. “Es vienmēr esmu teicis, ka jebkurā gadījumā, kad notiek avārija, trasē ir jādodas drošības mašīnai,” paziņoja Vilnēvs. “Avārija – drošības māšīna! Viss. ASV tā jau ir ļoti sen. Arī gaudas par to, ka šāds noteikums izjauks sacīksti, nav pamatotas. Pirmkārt, mēs izvairāmies no šādiem negadījumiem. Otrkārt, bieži ar drošības mašīnu sacīkste iegūst jaunus pavērsienus. Un, treškārt, tā tiek izslēgts cilvēciskais faktors, pieņemot lēmumu par drošības mašīnas laišanu vai nelaišanu trasē.”
