Austrijas GP noslēdzies. Citam tā bijusi veiksmīgāka, citam ne tik, tomēr lielāko kausu pacelt izdevās Luisam Hamiltonam, kurš pārņēma sacensību vadību pēdējā apļa otrajā līkumā. Pēdējo 10 gadu laikā līdera maiņa pēdējā aplī notikusi tikai 1 reizi – 2011. gadā Kanādā, kad Džensons Batons žūstošajā trasē izmantoja Fetela pieļauto kļūdu un izcīnīja vienu no neaizmirstamākajām uzvarām karjerā. Tikmēr situācija, kad braucējs, kas atrodas vadībā, sākoties pēdējam aplim, sasniedz finišu, bet netiek uz goda pjedestāla meklējama 1959. gada ASV GP izcīņā, kad pēdējā aplī bez degvielas palikušais Džeks Brebems aizstūma savu mašīnu līdz finišam 4. vietā.
| V. | Braucējs | Komanda | Rezultāts | Aplis |
| 1 | L. Hamiltons | Mercedes | 1’08”411 | 67 |
| 2 | N. Rosbergs | Mercedes | 1’08”491 | 66 |
| 3 | D. Rikjardo | Red Bull | 1’08”770 | 66 |
| 4 | K. Raikonens | Ferrari | 1’08”876 | 66 |
| 5 | M. Verstapens | Red Bull | 1’09”618 | 69 |
| 6 | E. Gutjeress | Haas | 1’09”694 | 55 |
| 7 | F. Masa | Williams | 1’09”899 | 59 |
| 8 | R. Grožāns | Haas | 1’09”925 | 67 |
| 9 | Dž. Batons | McLaren | 1’10”001 | 70 |
| 10 | S. Peress | Force India | 1’10”120 | 66 |
| 11 | K. Sainss | Toro Rosso | 1’10”138 | 68 |
| 12 | V. Botass | Williams | 1’10”210 | 55 |
| 13 | Dž. Palmers | Renault | 1’10”228 | 53 |
| 14 | N. Hilkenbergs | Force India | 1’10”309 | 53 |
| 15 | R. Harjanto | Manor | 1’10”342 | 66 |
| 16 | F. Nasrs | Sauber | 1’10”415 | 46 |
| 17 | K. Magnusens | Renault | 1’10”450 | 56 |
| 18 | M. Ēriksons | Sauber | 1’10”704 | 58 |
| 19 | P. Verleins | Manor | 1’10”859 | 67 |
| 20 | F. Alonso | McLaren | 1’11”020 | 44 |
| 21 | S. Fetels | Ferrari | 1’11”441 | 10 |
| 22 | D. Kvjats | Toro Rosso | 1’18”302 | 2 |
Pats Hamiltons ne tikai izcīnīja pole position un uzvaru, bet īsi pirms finiša paguva arī uzstādīt sacīkšu ātrāko apli, ļaujot “Mercedes” braucējam izcīnīt desmito hat-trick karjerā. Šai rādītājā Hamiltons pagaidām piekāpjas tikai Džimam Klārkam, kas to paveicis 11 reizes un Mihaelam Šūmaheram, kura kontā 22 hat-trick. Šī bija 30. reize, kad Hamiltons izcīna ātrāko apli, ļaujot viņam noķert Naidželu Manselu. Vairāk ātrāko apļu guvuši tikai Šūmahers (77), Raikonens (42) un Prosts (41). Turklāt Hamiltons atnesa Apvinotajai Karalistei 250. uzvaru F1 vēsturē. Ar 46 uzvarām viņš ir bijis galvenais uzvaru pienesējs savai nācijai.
Tā kā pēdējos gadus Austrijā pārāks bija Niko Rosbergs, tad šī bija pirmā reize, kad Hamiltons triumfē Austrijā. Trīskārtējais pasaules čempions līdz ar to ir izcīnījis uzvaras 21 trasē, panākot Alenu Prostu. Tikai Šūmaheram izdevies uzvarēt 22 trasēs. No šobrīd kalendārā esošajām Hamiltonam vēl nav izdevies triumfēt Baku, Brāļu Rodrigesu trasē Meksikā, kā arī Interlagosā, Brazīlijā, kas kalendārā bijusi visu viņa karjeras laiku.
Austrijā esošā “Red Bull” trase vienmēr izcēlusies kā īsa un ātri veicama, tomēr tā kā šogad mašīnas ir nedaudz ātrākas kā pērn, Luisa Hamiltona kvalifikācijas otrās kārtas rezultāts 1 minūte un 6.228 sekundes ir īsākais laiks, kas bijis nepieciešams, lai veiktu apli F1 čempionātā kopš Naidžela Mansela 1990. gadā uzstādītā pole position laika Pola Rikāra trasē 1m04.402s.
Sods liedza Rosbergam startēt no 2. pozīcijas, pārtraucot viņa sēriju ar 14 secīgiem posmiem, kas uzsākti no pirmās starta rindas. Šai rādītājā viņš panācis Fetelu, bet pieciem braucējiem ir izdevušās vēl garākas sērijas. Rekordists Airtons Senna no 1988. gada Vācijas GP līdz 1989. gada noslēgumam Austrālijā 24 reizes pēc kārtas stājās uz pole position vai blakus kvalifikācijas uzvarētājam.
Lielisku sasniegumu demonstrēja Paskāls Verleins, kurš kvalifikācijā ierindojās divpadsmitajā vietā. Tas ir atkārtots labākais sasniegums “Manor” komandai, skaitot tās priekšgājējus “Marussia” un “Virgin”. Sacīkstēs viņam izdevās gūt karjeras pirmo punktu, ļaujot “Manor” vienībai apsteigt “Sauber” komandu konstruktoru kausā. Tā kā oficiāli “Marussia” un “Manor” ir atšķirīgas komandas, tad tā bija pirmā reize, kad “Manor” finišē punktos.
Pēc Sebastiana Fetela riepas uzsprāgšanas, Kimi Raikonenam izdevies viņu panākt divos dažādos statistikas rādītājos – abiem karjerā nu ir izdevies 84 reizes kāpt uz goda pjedestāla, bet šīs sezonas kopvērtējumā abiem gūti 96 punkti, neraugoties uz to, ka pērn Raikonens guva tikai nedaudz vairāk kā pusi no Fetela punktu skaita. Tikmēr Hamiltons kļuvis par pirmo braucēju, kas karjerā gūst 2000 punktu, kas gan nav objektīvs rādītājs punktu sistēmu un posmu skaita sezonā regulāro izmaiņu dēļ.
Pamanīji vēl kādu interesantu faktu? Padalies ar to komentāros!