Šarls Leklērs pēc pārliecinošās uzvaras Lielbritānijas “Grand Prix” izcīņā, kas bija viņa pirmais panākums kopš 2024. gada, neslēpa atvieglojumu par izdevušos atbildi kritiķiem. “Ferrari” pilots pēdējos posmos bija saskāries ar pieaugošu spiedienu sava komandas biedra Luisa Hamiltona lieliskā snieguma dēļ.
“Kad lietas kļūst sarežģītas, un tā ir bijusi situācija, kurā esmu atradies pēdējās sacīkstēs, visapkārt man bijis daudz negatīvisma. Tiek radīti dažādi stāsti, un tā nekad nav patīkama vide, kurā strādāt,” atzina Leklērs. Viņš norādīja uz komandas nozīmi šajā panākumā: “Mums bija jānolaiž galvas, jāturpina smagi strādāt un jāsasniedz rezultāts, ko šodien ieguvām. Esmu ārkārtīgi lepns par visu komandu, kas mani ir dzinusi uz priekšu un palīdzējusi atkal atrast to sajūtu mašīnā.”
Lielbritānijas GP video apskats >>
Tikmēr Luiss Hamiltons, kurš sacīkstes sākumā saņēma piecu sekunžu sodu par pāragru startu, skaidroja savu kļūdu: “Mana roka vienkārši pakustējās tāpat vien. Īsti nezinu, kur tā aizgāja. Es negribēju to darīt. Es neteicu savai rokai to darīt. Bet jebkurā gadījumā – tā notiek.” Hamiltonam šī bija viena no retajām kļūdām viņa ilgajā karjerā: “Man tādu kļūdu bijis maz reižu tajās aptuveni 380 sacīkstēs, kurās esmu piedalījies.”
Vērtējot savu sniegumu kopumā, trešās vietas ieguvējs Hamiltons neslēpa vilšanos, norādot uz problēmām ar mašīnas regulējumiem: “No manas puses – bija diezgan slikti jau no paša sākuma. Šarls paveica milzu darbu, pilnībā pelnīti uzvarēja.”
Hamiltons skaidroja tehniskās nianses: “Balansējuma ziņā es ievēroju, ka Šarls uzlaboja to salīdzinājumā ar kvalifikāciju, laikam pievienoja “vairāk” antispārna. Es jutu, ka manai mašīnai bija pārāk liela pagriežamība ar tiem diferenciāļa iestatījumiem, kas mums bija.”
Situācija tikai pasliktinājās, kad Hamiltons mēģināja labot situāciju: “Es “noņēmu” antispārnu, un tad man sākās izteikti nepietiekama pagriežamība. Tāpēc viņš vienkārši attālinājās no manis.” Hamiltons atzina, ka centās adaptēties: “Es vienkārši nevarēju pagriezt mašīnu, tad man izdevās sākt to griezt mazliet labāk ar dažām diferenciāļa izmaiņām. Bet līdz tam brīdim atstarpe jau bija milzīga. Un tad vēl tās piecas sekundes pitstopā – tā bija viena lieta pēc otras.”
