“Ferrari” pilots Luiss Hamiltons nācis klajā ar asu kritiku pret savu komandas biedru Šarlu Leklēru, apšaubot viņa “uzvarēt vai mirt” taktiku pēc abu braucēju savstarpējā incidenta Meksikas F1 posma pirmajā aplī.
No pole position startējušais Hamiltons cīņā ar Leklēru ceturtajā pagriezienā zaudēja vadību, situāciju izmantojot Maksam Verstapenam, kurš tika pa vidu abiem “Ferrari” bolīdiem. Kamēr Leklērs izbrauca cauri zālienam un nonāca vadībā, vēlāk saņemot piecu sekunžu sodu, šī incidenta dēļ “Ferrari” palaida garām iespēju izcīnīt dubultuzvaru.
Atceroties pagātnes notikumus un salīdzinot tos ar šo situāciju, Hamiltons izteicās: “Pirms es pievienojos šai komandai, kad biju “Mercedes”, es skatījos un redzēju cīņu starp Šarlu un Karlosu [Saincu] vairākās sacīkstēs. Viņi cīnījās tik ļoti, ka pilots, kas bija viņiem priekšā, vienkārši attālinājās, lai gan viņiem patiesībā bija temps, lai uzvarētu. Bet cita lieta ir tad, kad tas notiek cīnoties par ceturto un piekto vietu, nevis pirmo un otro, un tiek zaudēta uzvara. Puisim ir 28 gadi, tāpēc nedomāju, ka tas ir vecuma jautājums. Es domāju, ka tas ir mentalitātes jautājums. Viņam tas ir tā – uzvarēt vai mirt. Vai nu es uzvaru vai neviens no mums neuzvar. Un tam nevajadzētu tā būt. Tam vajadzētu būt tā, ka mēs iegūstam pirmo un otro vietu. Silverstonā es būtu varējis aiziet kamikadzes stilā pret viņu un notriekt viņu, zaudējot mums uzvaru. Bet tā vietā bija pirmā un otrā vieta. Esmu priecīgs, ka komanda to piedzīvoja, bet es ceru, ka mēs nākotnē iesim labākā virzienā.”
Vēlāk “Instagram” ierakstā Hamiltons vēlreiz apstiprināja savu nostāju, norādot, ka Leklēram no šīs nedēļas nogales ir jāgūst mācība.
“Mūsu nedēļas nogale bija pilna ar izaicinājumiem,” viņš rakstīja. “Mums tika daudz kas mests pretī, bet mūsu mehāniķi un inženieri paveica neticamu darbu. Tāpēc zaudēt to, kas varēja būt uzvara, tik ļoti sāp. Mums ir jāizmanto katra iespēja, kas mums ir. Tāpēc tas ir neticami nomācoši, un es nevaru izlikties, ka ir citādi. Cīnīties ir nepieciešams, bet, kad šī cīņa maksā zaudējumu komandai, mums ir jābūt godīgiem attiecībā pret to un jāmācās no tā. Mēs varam dzīt viens otru līdz robežai un joprojām turēt godā atbildību pret ikvienu, kas mums nodrošināja iespēju braukt trasē. Es turpināšu atdot visu, kas man ir. Mana ticība šai komandai nav mainījusies, un tāpat arī mana atbildība palīdzēt mums to sakārtot.”
