Britu inženieris un tehniskais žurnālists Pīters Raits, kurš tiek uzskatīts par vienu no autosporta vēstures ietekmīgākajiem prātiem, miris 79 gadu vecumā.

Lai gan viņa vārds visbiežāk saistīts ar ground effect aerodinamikas ieviešanu “Formulā 1”, Raita ieguldījums sniedzās daudz tālāk par vienu izgudrojumu, būtiski mainot gan sacīkšu auto konstruēšanu, gan drošības standartus.

Pēc mehānikas inženierijas studijām Kembridžā Raits 1967. gadā sāka darbu BRM komandā kopā ar Toniju Radu. Tur viņš pirmoreiz eksperimentēja ar ideju, ka automašīnas virsbūve pati var radīt piespiedējspēku, ne tikai antispārni. Kad projekts tika pārtraukts, viņš un Rads pārgāja uz “Specialised Mouldings”, kur Raits izveidoja vēja tuneli, ko vēlāk iegādājās “Williams” komanda. Tieši tur radās pirmie koncepti, kas noveda pie “Lotus 78” un leģendārās “Lotus 79” – pirmajām F1 mašīnām ar ground effect aerodinamiku. Mario Andreti, izmantojot šos abus auto, 1978. gadā kļuva par F1 čempionu.

Raits bija arī pirmais, kurš F1 automašīnā uzstādīja datu reģistrēšanas sistēmu, un vēlāk viņa vadībā “Lotus” izstrādāja aktīvo piekari, kas kļuva par vienu no nozīmīgākajiem tehnoloģiskajiem sasniegumiem autosportā. Ar šo sistēmu Airtons Senna 1987. gadā uzvarēja Monako un Detroitā.

Pēc “Lotus” komandas norieta Raits pievērsās drošības jautājumiem, sadarbojoties ar FIA un profesoru Sidu Votkinsu, lai ieviestu mūsdienu avāriju testu metodoloģiju un izstrādātu tādas inovācijas kā HANS sistēma un halo. Viņa darbs ievērojami uzlaboja sporta drošību un kļuva par pamatu vēlākajām hibrīdu un enerģijas reģenerācijas tehnoloģijām.

Blakus inženierijai Raits bija arī izcils skaidrotājs, rakstot tehniskos rakstus un ar aizrautību popularizēja autosporta zinātni plašākai publikai.