2026. gada F1 mašīnas sākotnēji varētu būt par vienu līdz divarpus sekundēm aplī lēnākas, atklājis FIA formulu nodaļas direktors Nikolass Tombazis.

Nākamajā gadā čempionātā tiks pilnībā mainīti gan šasijas, gan jaudas agregātu noteikumi. Šīs pārmaiņas jau kādu laiku raisa lielu interesi un jautājumus par to, kāda būs jaunā F1 ēra. Tajā pašā laikā izskanējušas bažas par jauno noteikumu ietekmi, īpaši par to, cik ātras būs jaunās mašīnas salīdzinājumā ar pašreizējām. Grieķu inženieris atzinis, ka viņu pārsteidz šīs tēmas nozīmīgums sabiedrības acīs.

Atsevišķās prognozēs pat izskanējis, ka nākamās paaudzes bolīdi būs tikpat lēni kā F2 mašīnas, taču Tombazis šos pieņēmumus noraidījis. “Vienmēr brīnos, cik ļoti cilvēkiem svarīgs ir šis jautājums,” viņš sacīja izdevumam “Auto Motor und Sport”. “F1 vēsturē ir bijuši posmi, kad apļu laiki kļuva lēnāki. Tas sportam nav kaitējis – pie tā ātri pierod. Arī pašlaik starp dažām komandām ir pusotras sekundes atšķirība, bet vai tas nozīmē, ka lēnākā mašīna sacīkstēs nav skatāma? Pilots to jūt, bet skatītājam no malas tas gandrīz nav pamanāms.”

Atšķirībā no pēdējām tehniskajām izmaiņām, kas galvenokārt bija saistītas ar aerodinamikas/šasijas noteikumiem, 2026. gada regulējumu kopums būtiski pārveidos gan pašus bolīdus, gan to dzinējus. Plānots ieviest aktīvo aerodinamiku – priekšējais un aizmugurējais antispārns iegūs divus atšķirīgus iestatījumus, vienu taisnēm un otru līkumiem, aizstājot ground effect un DRS sistēmu. Nolūks ir samazināt piespiedējspēku un gaisa pretestību, lai uzlabotu apdzīšanas iespējas, taču tas nozīmē arī, ka mašīnas, lai gan būs mazākas un vieglākas, sākumā būs lēnākas.

Papildus tam tiks mainīta jaudas agregātu struktūra – ja pašlaik aptuveni 15% no jaudas tiek iegūti no elektriskās enerģijas, tad nākamgad paredzēts līdzsvars 50/50 starp elektrisko un iekšdedzes motoru. Līdz ar to samazināsies tradicionālā dzinēja jauda, un tas rada bažas par tā saukto clipping efektu – kad elektriskā jauda jau ir maksimāli izmantota taisnes beigās, kā rezultātā krītas kopējā jauda un arī maksimālais ātrums.

Tomēr Tombazis mierina, ka situācija nebūs tik dramatiska: “Mūsu simulācijas rāda, ka sākotnēji mašīnas būs par vienu līdz divarpus sekundēm aplī lēnākas. Bet tas ir tikai sākums – komandas ātri attīstīs mašīnas, un drīz neviens vairs nesūdzēsies, ka tās ir par lēnu. Mēs nekritīsim līdz F2 līmenim,” viņš uzsvēra, atgādinot, ka F2 mašīna parasti ir 10–15 sekundes aplī lēnāka par pašreizējo F1.

Vienlaikus 57 gadus vecais speciālists atzina, ka sākotnēji dažas komandas varētu būt krietni sliktākā situācijā nekā citas, un tas jaunu noteikumu ieviešanas reizēs nav nekas neparasts. “Godīgi sakot, mēs vēl neesam saņēmuši visu komandu datus par gaidāmo piespiedējspēku, tāpēc ir iespējams, ka kādai vienībai sākums būs sarežģītāks,” sacīja Tombazis.