Šodien MotoGP sacīkstē Malaizijā bojā gāja viens no daudzsološākajiem jaunās paaudzes motošosejas braucējiem – Marko Simončelli.
Vairākkārt atliku nodomu raktīt par šo traģēdiju, jo viss uzrakstītais pašam šķita banāls. Tomēr vairāki aspekti neliek mieru šajā līdz asarām bezjēdzīgajā negadījumā.
Vispirms Simončelli ‘nepareizā’ trajektorija pirms sadursmes. Saķeres zuduma brīdī, kā redzējām no Bautista motocikla video kameras, Marko aizgāja ‘pa pieskari’ un ja būtu tur palicis, tad pierakstītu vēl vienu izstāšanos šajā sezonā vai pat atgrieztos sacīkstē. Tomēr itālietis ar milzīgu fizisko piepūli, ar elkoņa un ceļgala palīdzību atguva saķeres kripatu un sāka atgriezties trejektorijā, tikai diemžēl šķērsām tai. Instinkts noturēties uz motocikla un akrobātiskās spējas šoreiz pievīla Marko, jo viņam bija vismaz sekunde divas laika, lai saprastu, ka nedrīkst atgriezties trajektorijā, jo ir pats sacīkstes sākums un aiz līkuma seko visi pārējie 10 braucēji.
Nedaudz uztrauc arī tas, kādas sekas šī sadursmes atstās uz pārējiem tās dalībniekiem – vispirms jau Valentīno Rosi, kurš bija ļoti tuvs (iespējams tuvākais MotoGP pasaulē) draugs. Tieši Rosi motocikls uztriecās Marko kakla un galvas apvidū, noraujot ķiveri. Protams, nevienam neienāks prātā kaut klusībā vainot Rosi, tomēr šeit viņš pats būs sev lielākais soģis. Es nebrīnīšos, ja viņš beigs savu karjeru, taču tad tā būs dubulta traģēdija. Labākā atbilde būtu vēl viens tituls no Rosi, kuru viņš varētu veltīt Simončelli.
Šī ir otrā traģēdija pēdējo divu galu laikā, kuru nākas komentēt televīzijas tiešraidē un, atklāti sakot, tādām situācijam mēs neesam gatavi. Brīdī, kad tika norauta ķivere un Marko palika nekustīgi guļot uz asfalta, radās ļoti slika priekšnojauta, kas tikai pastiprinājās, gaidot oficiālās ziņas. Tobrīd vārdi galīgi nerindojās loģiskos teikumos.
Atcerēsimies SuperSic kā mūžam optimistisku, ārkārtīgi talantīgu un karstasinīgu braucēju ar šai profesijai netipiski lielu augumu un Džimija Hendriksa frizūru.
