Trīs labākās un trīs sliktākās Šūmahera sacīkstes

Žurnāls “Autosport” no Lielbritānijas apkopojis trīs labākās un trīs sliktākās sacensības, ko aizvadījis Mihaels Šūmahers pēc atgriešanās Formulā 1.

Labākās sacīkstes

2010. gada Bahreinas GP (startējis septītais, finišējis sestais):

Par spīti jautājumiem par savām spējām, savā atgriešanās sacīkstē Šūmahers iegūva lielisku sesto vietu, finišējot četras sekundes aiz komandas biedra Niko Rosberga.

2012. gada Monako GP (startējis sestais, izstājies):

Rekordu grāmatas to nemin, taču šajā nedēļas nogalē Mihaels jau 69. reizi ieguva “pole position”, par 0.08 sekundēm pārspējot Marku Vēberu. Piecu starta vietu soda dēļ (iegūts vēl iepriekšējā posmā Spānijā) gan bija jāstartē no trešās rindas.

2012. gada Eiropas GP (startējis no 12. vietas, finišējis trešais):

155. reizi karjerā Valensijā vācietis kāpa uz pjedestāla un tā bija pirmā reize labāko trijniekā kopš uzvaras 2006. gada Ķīnas GP. Pēdējos sešos apļos ar svaigām riepām viņš no astotās vietas pacēlās uz trešo.

Sliktākās sacīkstes

2010. gada Ungārijas GP (startējis no 14. vietas, finišējis 11. vietā):

Viena no skandalozākajām epizodēm kopš Šūmahera pievienošanās “Mercedes”. Cīņā par pēdējo punktu, septiņkārtējais F1 čempions gandrīz iegrūda sienā bijušo “Ferrari” komandas biedru Rubensu Barikello, kurš tomēr tiek garām, bet pats Šūmahers saņēma desmit vietu sodu uz nākamo posmu Beļģijā.

2012. gada Ungārijas GP (startējis no 17. vietas, izstājies):

Iespējams, sliktākā F1 nedēļas nogale visā Šūmahera karjerā. Pēc piektdien piedzīvotās avārijas, veterāns novieto formulu nepareizā starta vietā, netīšām izslēdz dzinēju un vēlāk saņem desmit starta vietu sodu par ātruma pārsniegšanu boksu celiņā.

2012. gada Singapūras GP (startējis devītais, izstājies):

Vēl viens desmit starta vietu sods par ietriekšanos Žana-Erika Verņē pilotētajā “Toro Rosso”.