Aizvadīta kārtējā IndyCar sezona, kas noslēgusies ar ilgi gaidītu austrāļa Vila Pauvera titulu, kurš aiz sevis atstāja Elio Kastronevesu un Skotu Diksonu. Neskaitāmi pavērsieni un lielais uzvarētāju pulks priecēja fanu acis visas sezonas garumā, taču neiztika arī bez smagām avārijām, kā, piemēram, Mihaila Aļošina šausminošā avārija sezonas noslēgumā Fontanā. Sezonas sākumā tagadējais IndyCar braucējs Huans Pablo Montoija, kurš savulaik Williams un Mclaren komandu sastāvos piedalījās Formula 1 čempionātā uzskata, ka IndyCar sacensības ir daudz interesantākas, jo tajās notiek azartiskākas cīņas un apdzīšanas burvību nav izbojājusi DRS sistēma, kā tas esot F1. Vai Montoijam ir taisnība? Vai tiešām IndyCar ir soli priekšā F1? Šai rakstā aplūkosim abus čempionātus no dažādiem rakursiem, lai rastu pareizo atbildi uz šo jautājumu.

VĒSTURE, TRADĪCIJAS, PRESTIŽS

IndyCar pirmssākumi meklējami turpat, kur savulaik populārajam ChampCar čempionātam – CART seriālā. Formula 1 saknes sniedzas daudz dziļākā vēsturē – čempionāts eksistē ar tādu pašu nosaukumu kā pašā pirmajā sezonā 1950. gadā. Par F1 priekšteci var uzskatīt Eiropas čempionātu, kas risinājās no 1931. līdz 1939. gadam. Autosporta pirmsākumi meklējami Francijā, līdz ar to likumsakarīgi Formula 1 čempionātam ir dziļāka un bagātāka vēsture kā IndyCar.

Abos čempionātos ir viena sacīkste, kas izceļas uz citu fonu, ļaujot tās uzvarētājam tikt ierakstītam autosporta vēstures grāmatās ar zelta burtiem. Formula 1 čempionātā tā ir Monako Grand Prix izcīņa, kas vienmēr pulcējusi daudz dažādu starptautiska līmeņa slavenību. IndyCar čempionātā par leģendārāko sacīksti tiek uzskatīta Indianapolisas 500 jūdžu sacīkstes. Abas sacīkstes kopā ar Lemānas 24 stundu izturības braucienu veido tā saucamo ‘Triple crown’. Vienīgais braucējs, kam izdevies izcīnīt uzvaras visās 3 sacīkstēs ir britu braucējs Greiems Hils.

Protams, šīs nav divas vienīgās trases, kuras būtu pelnījušas īpašu uzmanību. Katram F1 fanam vienmēr būs īpašas atmiņas par sacīkstēm Moncā vai Silverstounā, tikmēr IndyCar fanu uzmanību vienmēr pievērsīs Longbīča un Sonoma. Taču arī citas trases katru gadu piesaista tūkstošiem skatītāju no visas pasaules.

GLOBĀLAIS TĒLS

Šajā jomā Formula 1 čempionāts ir soli priekšā IndyCar. 16 no 18 sacīkstēm šī gada IndyCar čempionātā notika ASV, bet divas atlikušās Toronto, Kanādā, kas principā to padara par diezgan lokālu čempionātu ar ģeogrāfiski ļoti mazu skatītāju pulku, tikmēr F1 ģeogrāfija ir krietni plašāka – ir gandrīz neiespējami iedomāties sezonu bez sacīkstēm Brazīlijā un Austrālijā. Pēdējo gadu laikā arvien vairāk sacensības tiek rīkotas Āzijā, savulaik vairākkārt sacensības notikušas arī Āfrikā. Ziemeļamerikas tirgū pagaidām Formula 1 iet grūti, jo tur IndyCar ir stabils pirmais numurs.

Lai gan nav divu vienādu trašu, tomēr IndyCar dažkārt kritizēts no Eiropas puses par pārāk lielu sacensību skaitu ovālos, kur ir ļoti maz līkumu un praktiski visa sacīkste tiek aizvadīta ar gāzes pedāli grīdā, kamēr F1 burvība esot tā, ka katra trase, katrs līkums ir citādāks, un spēja pielāgoties un atrast labāko trajektoriju atšķir labākos no pārējiem.

TEHNIKA

Ja aplūkojam vidējos sacīkšu ātrumus IndyCar ir pārāks, taču pirms izdarīt pāragrus secinājumus jāatceras, ka ātrumu ļoti ietekmē trašu konfigurācija. Formula 1 kalendārā lielākajā daļā trašu paātrinājums ir daudz svarīgāks par maksimālo ātrumu, kā arī aerodinamiski mašīnas veidotas, lai zaudētu pēc iespējas mazāk laika līkumos. Šie dažādie aerodinamiskie risinājumi F1 čempionātā bieži vien ir daudz komplicētāki nekā IndyCar, kā dēļ brīžiem tiek apšaubītu revolucionāru sistēmu legalitāte, jo noteikumi nespēj tikt līdzi visām jaunākajām idejām.

F1 komandas izmaksas ir krietni dārgākas par IndyCar komandas tēriņiem, galvenokārt, tādēļ, ka komandām pašām jābūvē šasijas, kā arī citas detaļas ir pārsvarā atšķirīgas no pārējām komandām. IndyCar nodrošina visas komandas ar jau gatavām Dallara šasijām. Arī dzinēju jomā nav vērojamas lielas izvēles iespējas – šobrīd vienīgie motoru ražotāji čempionātā ir Honda un Chevrolet, kamēr Formula 1 nākamsezon varēsim redzēt vismaz 4 ražotājus (Renault, Mercedes, Ferrari, Honda).

NOTIKUMI TRASĒ

Tieši šis bija galvenais iemesls Montoijas viedoklim, kā dēļ IndyCar ir interesantāks čempionāts par F1. Pēdējos gadus F1 ar katru sezonu pakāpeniski kritās apdzīšanu skaits sasniedzot kulmināciju 2009. gadā Valensijā, kad sacīkšu laikā nenotika nevienas apdzīšanas. Pavisam drīz tika ieviesta DRS sistēma un situācija krietni uzlabojās, lai gan sistēma joprojām tiek kritizēta kā pārāk mākslīga, Huans Pablo Montoija pat to salīdzinājis ar ”photoshop” iespēju piešķiršanu Pablo Pikaso.

Cīņas IndyCar trasēs ir krietni spraigākas, kā arī pat mazas kļūdas var laupīt braucējam vairākas pozīcijas. Intriga bieži vien saglabājas līdz pat finišam, kas liek pilotiem cīnīties ar maksimālu atdevi sacensties visas sacīkstes garumā nevis bezgalīgi taupīt riepas, motoru un degvielu. Lai gan punktu skaitīšanas sistēma F1 ir daudz vienkāršāka, tomēr daudzās noteikumu nianses padara čempionātu diezgan nepievilcīgu jaunu skatītāju pievilināšanā, kā arī bieži prasa maksimālu koncentrāciju no jau esošajiem faniem, lai izsekotu katra braucēja riepu stratēģijai.

BRAUCĒJI

Protams, maksas braucēji ir, bija un būs visos laikos, taču, ja salīdzina pašus labākos pilotus, kuri regulāri cīnās par uzvarām, F1 jau atkal ir soli priekšā amerikāņiem. Tieši F1 čempionus pārsvarā piesauc, kad runa iet par visu laiku labākajiem. Fiziskā sagatavotība, kas nepieciešama Formula 1 čempionātā, ir daudz augstāka, kamēr par IndyCar titulu cīnās braucēji, kuri tuvojas 40 gadu vecumam.

Bieži vien redzēts, kad braucēji, kas nespēj nostiprināties F1, brauc kādā no vājākajām komandām, vai pat netiek līdz sacīkstēm, dodas Amerikas virzienā un izveido ļoti veiksmīgu karjeru IndyCar čempionātā, taču atgriezeniska saite ar neveiksmīgu IndyCar karjeru, kas pārvēršas veiksmīgā, dodoties uz Eiropu, ir ļoti reta. Ne velti apmaksātākie sacīkšu braucēji nāk no Formula 1.

DROŠĪBA

Autosacīkstes nekad nebūs pilnīgi drošas, taču pēdējo 20 gadu laikā drošība ir uzlabojusies kā vienā, tā otrā čempionātā. Pat piedzīvojot smagas avārijas braucēji bieži vien paliek praktiski neskarti. Diemžēl gadās arī pa kādam izņēmumam. Ja aplūkojam nāvējošus vai karjeru pārtraucošus negadījumus, tad Formula 1 šķiet daudz attīstītāka par IndyCar. Protams dažādas drošības sistēmas, piemēram, HANS, palīdz braucējiem izvairīties no savainojumiem, kuri iepriekšējai paaudzei varēja beigties daudz bēdīgāk, tomēr ir viena ļoti būtiska atšķirība – ātrums.

Lai gan F1 mašīnas bieži vien pārsniedz 300 km/h atzīmi, paši triecieni ļoti reti tiek piedzīvoti šādā ātrumā, jo, pateicoties drošības joslām, grants vai zāles segumiem, kā arī riepu kaudzēm, ātrums tiek samazināts un triecieni nav tik spēcīgi kā izskatās no malas. IndyCar šādu iespēju spēj nodrošināt tikai trasēs, kamēr bīstamie ovāli netiek mainīti. Lielais ātrums, betona siena, žogs aizstāj granti un riepas, kā rezultātā tādas avārijas kā Mihailam Aļošinam ir neizbēgamas, un, kamēr vien IndyCar formulas sacentīsies ovālu trasēs, tikmēr nevajadzīgi liels risks pastāvēs tik ilgi, kamēr nenotiks revolucionāras pārmaiņas drošības jomā.

AUTORA VIEDOKLIS

Katram čempionātam ir sava odziņa, burvība, kas padara to par unikālu, taču katram ir arī sava tumšā puse, kas liek faniem aizdomāties, vai pāri okeānam nav labāk, neatkarīgi no tā, kurā okeāna pusē esat. IndyCar sacīkstes vairāk domātas, lai noskaidrotu labāko braucēju, kamēr Formula 1 neaizmirst, ka motorsportā ir svarīgs ne tikai cilvēks, bet arī mašīna. Cīņas konstruktoru kausā, kad pilotiem viss jau izšķirts bieži vien spēj radīt līdzvērtīgu azarta daļu.

Nenoliedzami, ja vienīgais, ko vēlaties redzēt ir apdzīšanas, avārijas un negaidīti pavērsieni, visticamāk, IndyCar būs piemērotāks jūsu gaumei, taču tas būtu kā salīdzināt folkreisu ar rallijkrosu – bieži vien sērijās, kas prasa mazākas izmaksas, konkurence ir lielāka, tomēr Formula 1 ir prestižākās autosporta sacīkstes, kā arī tehniski sarežģītākās.

Tieši apziņa, ka šai čempionātā piedalās labākie no labākajiem (un runa nav tikai par braucējiem), liek nosvērt svaru kausus pa labu Formula 1 čempionātam, taču nevajag aizmirst, ka autosports nemitīgi attīstās, un arī IndyCar spēj piedāvāt atjautīgus risinājumus čempionāta uzlabošanai, tādēļ F1 ir vērts palūkoties arī šai virzienā.

Citus šī autora rakstus lasiet šeit.

1 KOMENTĀRS

  1. Es te tagad nedaudz padzeršu aliņu (ceturtdienas vakarā jau var sākt atļauties) un mēģināšu pafilozofēt par izvirzīto tematu 😀
    Tātad – vai IndyCar varētu būt F1 konkurents? Globāli droši vien nē! Lai gan abas sērijas mūsdienu mežonīgajā kapitālismā ir tendētas uz naudas pelnīšanu un IndyCar ir mēģinājuši rīkot sacīkstes arī citos kontinentos (izņemot tikai Āfriku), amerikāņi tomēr pieturas pie tradīcijas, ka viss labais, kas notiek, notiek tikai un vienīgi pie viņiem. Tieši tāpēc NHL nepakļaujas IIHF, NBA nepakļaujas FIBA un IRL vai NASCAR nepakļaujas FIA, kas skaidri norāda, ka pārējā pasaule un līdz ar to mērķtiecīga konkurence viņiem ir pie kājas.
    Vēsture, tradīcijas, prestižs. Piekrītu, ka čempionātam ar nemainīgu nosaukumu “1.formula” ir garāka vēsture, nekā jebkuram amerikāņu čempionāta nosaukumam, tomēr jautājums par to, kurā okeāna pusē ir dziļākas tradīcijas, paliek atklāts. ASV savu nacionālo autosacīkšu čempionātu aizsāka jau 1905.gadā un, ņemot vērā, ka kopš 1911.g. tā centrālais notikums ir Indy 500, tad šo pasākumu var uzskatīt par nemainīgu jau vairāk nekā 100 gadus. Tas, ka čempināts gadu gaitā ticis organizēts ar atšķirīgu organizāciju gādību (AAA, USAC, CART, IRL), ir otršķirīgs faktors. Kas attiecas uz prestižajām sacīkstēm, tad šeit vilkt jebkādas paralēles būtu muļķīgi. Indianapolisas 500 uzvarētājs Amerikā ir leģenda. Jo šī sacīkste ir leģenda. Jebkuros laikos Indy 500 čempions ir bijis ‘vecis ar lielajām bumbām’, jo nav tur iespējams uzvarēt, ja tu pārgalvīgā ātrumā neesi riskējis uz visu fizikas likumu robežas. Turpretī Monako GP loma autosporta vēstures kontekstā ir krietni pārspīlēta. Jo, kas gan ir Monako uzvarētājs? Patiesībā džeks, kuram izdevies vissekmīgāk noturēt aiz sevis konkurentus izteikti lēnā trasē, kurā praktiski nav iespējams apdzīt. Monako prestižs ir absolūti mākslīgi radīts, jo F1 čempionāts, skrienot pakaļ sporta tradīcijām, izmisīgi centies nodefinēt kaut kādu tur centrālo gonku. Rezultāts padevies komisks – par prestižāko sacīksti nodēvēta tā, kas no autosporta patiesībā stāv vistālāk – dīvains glamūrīgs tusiņš glamūrīgā vietā un viss…
    Tehnika. Jā, IndyCar mašīnas ovālos attīsta krietni lielākus ātrumus, kamēr F1 ir daudz ātrākas līkumos, kā arī bremzējot un paātrinoties. BET! Ko man dod šie 1.formulas tehnoloģiskie ūber-risinājumi, ja vidējais ātrums trasē ir labi ja nieka 200 km/h. Vai šāds cipars var rast apbrīnu un ovācijas? NĒ! Savukārt 360-370 km/h + apdzīšanas šādā ātrumā ir pavisam cita lieta.
    Notikumi trasē. Amerikā jau sen ir sapratuši, ka pie mūsdienu tehnoloģiju attīstības līmeņa vienīgais loģiskais risinājums, kā noturēt konkurenci un relatīvi zemas izmaksas, ir vienādu šasiju izmantošana visām komandām. 1.formula diemžēl par to negrib ne dzirdēt un akli pieturas pie dogmas, ka šis ir atšķirīgu šasiju ražotāju čempionāts. Rezultātā notikumus F1 trasēs diktē tikai un vienīgi DRSi, KERSi, ERSi un vēl visādas tur enerģijas uzkrāšanas sistēmas, pitstopi, kropli deguni utt. Te labi der viens vecs krievu teiciens: Будь проще и люди к тебе потянутся! 😀
    Braucēji. Atkal jautājums diskutabls. Protams, statistika rāda, ka krietni vairāk bijušo F1 braucēju izveidojuši veiksmīgu karjeru IndyCar, nekā otrādi. Tomēr tam ir vairāki skaidri iemesli. Piemēram, bailes no konkurences un nevēlēšanās ‘ķēpāties’ ar aizokeāna brīvo gaisu apostījušajie pilotiem, kurus būs daudz grūtāk pakļaut 1.formulas bezpersoniskajai hierarhijai. Bernija onkuļa diktatūra IndyCar braucējiem labākajā gadījumā var atvēlēt vietu kādā no nekonkurētspējīgām komandām, kas automātiski nozīmē F1 karjeras izgāšanos. Vienīgais izņēmums bija Žaks Vilnēvs, kurš trāpīja Williams (uzvārds nospēlēja), un viss beidzās ar titulu. IndyCar šajā jomā ir daudz elastīgāki, bez problēmām slēdz līgumus ar ex-1.formulas braucējiem, tāpēc dažs labs regulāri gūst panākumus. Lai gan šobrīd IndyCar F1 piloti galīgi nedominē. Par vecumu runājot – šeit pilnīgi nav pamata apgalvot, ka F1 pilotiem ir labāka fiziskā sagatavotība. Man neviens neiestāstīs, ka padsmitgadīgs memļaks var būt labāk fiziski sagatavots, nekā 35-40 gadus vecs sportisks vīrietis. Vienkārši IndyCar ļoti svarīga ir pieredze, nosvērtība, aukstasinība un drosme, kamēr F1 svarīga ir spēja labi spēlēt datorspēles (simulatorus). Bet uz podziņu spaidīšanu jaunatne ir dikti naska 😀
    Drošība. Faktu, ka 1.formulā cietušo un bojā gājušo braucēju skaits pēdējos 20 gados ir krietni mazāks, nevar nosaukt par ‘attīstību’. Aerodinamikas kropļošana, dzinēju jaudas piesmiešana un trašu sačakarēšana nav attīstība. Risks vienmēr ir bijis autosporta sastāvdaļa, tāpat kā nopietnas avārijas. Amerikāņi to saprot, tāpēc necenšas par visām varītēm ierindot sacīkstes vienā sporta kategorijā ar golfu vai beisbolu.
    Secinājums. Airtons Senna kādreiz teica, ka mūsu dzīvi vada emocijas, pēc kurām visi tiecamies. Tieši tā! Kādam varbūt pietiek ar to, ka mediju propaganda definējusi F1 kā autosporta virsotni. Viņš tad arī akli skatās riņķošanu Tilkes trasēs, kur braucēji azartiski virina DRS iekārtas, un viss pārējais liekas otršķirīgs. Diemžēl man tas emocijas neuzsit. Man vajag 370 km/h, risku, neprognozējamu cīņu un asinis stindzinošas avārijas. Emocijas vārdu sakot. Šodien to spēj piedāvāt tikai Amerika…

  2. Pilnīgi piekrītu, arī tādās detaļās, kā izteiksmīgs formulu krāsojums, “Indycar” ir labāks. Bet dažam labam to nesaprast. Tiesa, šasiju “pašizgatavošana” gan ir F-1 atšķirības zīme, to es varu saprast.

  3. F1 ir autosporta karalis. labaakaa tehnika un labaakie piloti. legjendaaraakaas trases, kaa arii modernaakie Tilkadromi.

    amishi ir trakas vaaveres, kas vaalee uz rinkji pa laimes ratu. starp drosmi un stulbumu reizeem robezha ir ljoti plaana. visi iespiez gaazi griidaa, griezh stuuri pa kreisi un meeraas kuram drosmes pauti lielaaki. un taa n-tos ovaal-apljus peec kaartas. SHAUSMAS! cirks un parodija par sportu. sportaa noskaidro kursh aatraaks, taalaaks vai stipraaks. ja ir distance, tad buutu jaauzvar tam kursh aatraak skrien, vai kursh aatraak brauc. no starta liidz finisham. nevis kaa amiishiem restarti un pace-kaari. tas nav sports. taa ir maaksliigi radiita intriga. tas buutu tas pats kas F1 katraa gonkaa obligaataa Safety Car 10 apljus pirms finisha.

    neaizstaavu F1 pa visiem 100%. ir arii savi feileri un stulbumi formulaa. tomeeer saliidzinaat senajo autosporta kalari ar Indicar ir neadekvaati.

  4. Kā jau biju gaidījis – vieni un tie paši “šabloni”…
    1) par leģendārajām trasēm F-1, hm, to kļūst arvien mazāk. Liekas, ka visādi Baku, Soči drīzumā veidos lielāko daļu no kalendāra…
    ” SHAUSMAS! cirks un parodija par sportu” – tiešām paradoksāla frāze, dzirdot no tā, kas fano par F-1, kura vēsturē ir tāds kauna traips kā Austrijas GP 2002, US GP ~2005.
    2) Uzvar ” Indycar” ne tikai ātrākais, vai tikai nez kas… arī stratēģija ir svarīga, pilnīgs stulbums ir apgalvot, ka dzelteno karogu periods – uzreiz nav sports. Absolūti! Pasaulē ir daudz dīvainu sporta veidu, ar neiedomājamakiem noteikumiem, bet te šis uzreiz izdomājis – no starta līdz finišam, kurš ātrāk brauc, hm, it kā F-1 tā būtu…
    Smieklīgi, un vēl pie katra šāda raksta blamējas…