Vakar pēc Motoru Sporta padomes sēdes tika izplatīts provizoriskais 2015.gada sezonas kalendārs, kurā bija 21 sacīkste, jo ir atgriezusies Korejas GP izcīņa.
Šobrīd Korejas posms ir ielikt 3.maijā – pēc Bahreinas GP un tikai nedēļu pirms Spānijas GP izcīņas. Tomēr pagaidām nav skaidrs, par kuru trasi ir runa – tiek runāts arī par ielu sacīksti galvaspilsētā Seulā. Tāpat nevar aizmirst, ka Korejas GP vēl nav apstiprināts un ņemot vērā, ka komandas ir piekritušas sezonā aizvadīt ne vairāk kā 20 posmus, galējā kalendārā tas var neparādīties. Jāatgādina, ka arī pirms 2014.gada sezonas sākotnējā kalendārā bija pat 22 sacīkstes, ieskaitot Korejras GP posmu.
Tāpat pēc kārtējās sēdes Katarā FIA ir apstiprinājusi noteikumu izmaiņas uz nākamo sezonu: dubultie punkti nākamajā sezonā netiks piešķirti un atcelti ir arī starti no vietas, atsākot sacīksti pēc sarkanā karoga. Paralēli tiks pakāpeniski ieviests arī virtuālās drošības mašīnas noteikums, kas tika izmēģināts pēdējos posmos treniņu laikā. FIA apstiprināja, ka arī starta pozīciju sodi par jaudas agregāta komponentu limitu pārsniegšanu netiks pārnesti uz nākamo sacīksti, bet gan pārvērtīsies par laika sodu tajā pašā posmā.
Turklāt FIA ir nolēmusi noteikt stingrākus noteikumus F1 superlicences iegūšanai – sākot ar 2016.gadu pilotiem būs jābūt vismaz 18 gadus veciem un viņiem būs jābūt vismaz 2 gadu pieredzei un vērā ņemamiem panākumiem formulu sacīkstēs.
Kopā ar noteikumu izmaiņām šajā sēdē tika prezentēti arī izmeklēšanas rezultāti Žila Bjanki avārijas lietā. Kā galvenie tik smagu seku iemesli tika minēti fakti, ka pilots tobrīd dzelteno karogu zonā un konkrētajos trases apstākļos pārvietojās pārāk ātri, kā arī sacīkšu direkcijas vilcināšanās pēc Adriana Zutila incidenta trasē laist drošības mašīnu. Turklāt telemetrijas dati atklāja, ka Bjanki pēc izlidošanas no trases mēģinājis iedarbinās ‘FailSafe’ sistēmu, kas atslēdz dzinēju un slāpē ātrumu. Pilots ar abām kājām vienlaicīgi spiedis gāzes un bremžu pedāli, kam vajadzētu iedarbinās elektronisko sistēmu, kura atslēdz dzinēju, tomēr nepareizi elektroniski regulējumi dzinēja bremzēšanas sistēmā (reģenerācijas sistēmā, kas iegūst kinētisko enerģiju no aizmugurējās riteņu ass) neļāva iedarbināt ‘FailSafe’ sistēmu. Izmeklēšanas ziņojumā gan nav minēts tas, cik ļoti šādas sistēmas iedarbināšana ietekmētu avārijas sekas. Ziņojums tapis 10 augsti kvalificētu speciālistu darba rezultātā un procesā tikuši pieaicināti arī Alekss Vurcs, Ross Brauns, Emersons Fitipaldi un Stefano Domenikalli.
