Raksta pirmo daļu vari lasīt ŠEIT, bet otro ŠEIT (tobrīd vēl nebija paziņots, ka Bahreinas GP kvalifikācija notiks pēc tādiem pašiem noteikumiem kā Austrālijā).
Alternatīvas
Nikijs Lauda, kurš Austrālijā pielietoto kvalifikācijas formātu pamatīgi nokritizējis, atzina, ka tas tika pieņemts, lai izvairītos no Bernija Eklstona piedāvājuma par apgriezto starta kārtību. Respektīvi, ātrākā apļa laika īpašnieks startētu no 10. pozīcijas, bet 10. ātrākā laika īpašnieks no pirmās pozīcijas. Grūti iedomāties kā kas tāds varētu darboties praksē un apmierināt komandu un līdzjutēju interesi.
Apgrieztās starta kārtības autosportā nav nekāds jaunums. Tas ir plaši izplatīts dažādās jauno braucēju sērijās, piemēram, GP2, kur nedēļas nogalē notiek 2 braucieni. Pirmais brauciens notiek pēc kvalifikācijas rezultātiem, bet sprinta sacīkstes braucēji sāk pēc pirmā brauciena rezultātiem, labāko astotnieku apgriežot otrādi (8. vietas ieguvējam pole position, bet uzvarētājs startē no 8. pozīcijas).
Tas lieliski kalpo, lai pārbaudītu jauno talantu spējas cīņā trasē un izpelnītos atzinību F1 komandu acīs, tomēr ne vienmēr atspoguļo objektīvo spēku samēru. Piemēram, Stofels Vandūrns pērn pirmajā nedēļas nogales braucienā uzvarēja 7 no 11 posmiem, bet zemās starta pozīcijas dēļ otrajā braucienā to nespēja ne reizi.
Vai F1 ir gatava pāriet uz šādu 2 braucienu formātu? Pēc 66 gadiem pie sacīkstēm svētdienā būtu grūti iedomāties tik radikālu soli. Un pat ja tas notiktu, šis formāts čempionātā, kurā apdzīšanas nemaz tik bieži nenotiek, varētu pat radīt situācijas, kad braucējs būtu gatavs apzināti atdot pozīciju, lai tiktu pie labākas starta vietas otrajam braucienam.
Kā notiek citur?
Popularitāti strauji gūstošā Formula E čempionātā braucēji tiek sadalīti piecās grupās. Katrai tiek dotas 6 minūtes laika, lai veiktu savus apļus. Katras grupas uzvarētāji tiek uz izšķirošo kārtu, bet braucēji no 6. vietas tiek sarindoti pēc rezultāta. Izšķirošajā kārtā katrs braucējs netraucēti tiek pie viena lidojošā apļa. Šāds formāts uztur intrigu visas stundas garumā, tai pašā laikā ļaujot faniem izbaudīt tieši sava favorīta braucienu. Mainīgos laikapstākļos vairāki braucēji gan gūtu ievērojamas priekšrocības pret sportistiem no citām grupām.
Aizokeāna konkurenti IndyCar trasēs, kas nenotiek ovālos, sadala braucējus 2 grupās, katras grupas sešiem ātrākajiem braucējiem dodot iespēju tikt otrajā kārtā, kur tiek atsijāti 7.-12. starta vietas ieguvēji, bet labākie seši piloti savā starpā aizvada trešo kārtu, noskaidrojot vietas starp sešiem labākajiem braucējiem. Katras kārtas garums ir 10 minūtes.
Šāds formāts būtu lieliski pielāgojams arī F1 čempionātam. Laikapstākļi varētu ietekmēt tikai vietu sadalījumu no 13. pozīcijas uz leju, bet katram braucējam tiktu piešķirta lielāka uzmanība. Tomēr pat noturīgos apstākļos varētu gadīties, ka vienas grupas 7. ātrākā braucēja rezultāts būtu pietiekams, lai otrā grupā tiktu labāko sešiniekā un turpinātu cīņu par pole position. Tomēr tā kā F1 konkurence nav nemaz tik liela, rodas jautājums, vai formulu skaita samazināšana izšķirošajai kārtai tiešām uzlabotu to?
Rezumē
Izpatikt lielam pūlim nav viegli. It īpaši ja pūlis ir tik liels kā F1 auditorija. Kvalifikācija balansē uz vairākiem svārstiem vienlaicīgi. Tai jānodrošina intriga visā tās garumā, tai pašā laikā garantējot kulmināciju noslēgumā, bet vienlaicīgi jāļauj faniem vērot visus braucējus darbībā, nepadarot kādu daļu maznozīmīgu, kā arī neaizmirstot par vienlīdzīgu apstākļu nodrošināšanu braucējiem, tādējādi nepadarot to par laimes spēli. Starp citu, tieši tā starta secību noteica autosacīkstēs starp abiem pasaules kariem – ar izlozes palīdzību.
Ne tagadējais formāts, ne pērnās sezonas variants nav ideāls. Taču tāds nav neviens. Tas gan nenozīmē, ka to nav nepieciešams uzlabot. Brīva riepu izvēle sacīkstēm padarītu cīņu par punktiem desmitnieka beigās daudz godīgāku, bet vairāku kameru vienlaicīga translēšana kombinācijā ar vairāku braucēju sektoru laiku parādīšanos izšķirošajās minūtēs 2015. gada formātam ļautu labāk izsekot līdzi notikumiem trasē nemaz nemainot noteikumus.
Tomēr tie ir sīkumi. Vispirms būtu jācenšas tikt galā ar problēmām, kas tiešām eksistē nevis veikt izmaiņas vienā jomā, kas funkcionē gandrīz lieliski.
