“Renault” komandas menedžmenta direktors Sirils Abitebuls ir aicinājis atcelt šobrīd spēkā esošo degvielas ierobežojumu. V6 turbo dzinējiem, ko izmanto Formulā 1, ir ne tikai degvielas plūsmas ierobežojums 100kg/stundā, bet arī degvielas limits – 100kg uz Grand Prix sacīksti. Abitebula argumentācija saistīta ar to, ka Formula 1 čempionātam nevajag pārvērsties par izturības sacīkstēm:
“Formula 1 sacīkstēm jābūt īsām un pilotiem jāspēj visu laiku uzbrukt, braukt agresīvi. Tikmēr izturības sacīkstēs viss atkarīgs no efektivitātes rādītājiem. Mums nevajag censties apvienot abas šīs lietas. Turklāt pat V8 dzinēju laikos komandas sekoja degvielas patēriņam, lai efektīvi realizētu savu stratēģiju. Tā tas ir bijis vienmēr Formulā 1. Mums nav vajadzīgs degvielas ierobežojums noteikumos, degvielas patēriņš tiks regulēts dabiski ar komandu stratēģijas palīdzību.”
“Mercedes” komandas boss Toto Volfs prognozē, ka Formula 1 jaunais kvalifikācijas formāts atkal sarūgtinās līdzjutējus arī šajā nedēļas nogalē Bahreinas GP laikā. Jaunajam formātam ir dota otra iespēja pēc ‘izgāšanās’ Austrālijā, jo komandu vadība nespēja vienbalsīgi vienoties par turpmāko risinājumu. Toto Volfs:
“Ar šīm izmaiņām kvalifikācijās mēs neesam atraduši īsto formātu un es neredzu iemeslus, kāpēc Bahreinā šis risinājums varētu būt līdzjutējiem pieņemamāks nekā tas bija Austrālijā.”
Felipe Masa ir pilnībā atbalstījis slēgtā kokpita ieviešanu Formulā 1, tomēr brazīlietis uzskata, ka “Red Bull“ piedāvājums ar vējstiklu nav piemērots, kamēr “Ferrati” ‘Halo’ versija ir atbilstoša.
“Es Formulā 1 zaudēju draugu (Žilu Bjanki) un nēvēlos, lai tas atkārtotos. Drošība ir jāturpina uzlabot. Šis ‘Halo’ risinājums, iespējams, būtu glābis mani no nopietnām traumām 2009.gadā (incidents ar atsperi), jo trieciens būtu krietni mazāks. Tomēr es nepiekrītu “Red Bull” versijai, jo tur varētu būt problēmas ar redzamību, kā arī tas izskatās pēc bagija.”
‘Halo’ risinājums iespējams būtu Masu glābis no traumām Ungārijas incidentā, taču spētu arī sekmēt letālu iznākumu – tāda atspere tikpat labi varētu nedaudz aizķert šo drošības dugu, izmainīt lidojuma trajektoriju un trāpīt ķiveres stiklam pa vidu…
Vispār, pēdējās pāris dienās ziņās dzirdot par diviem traģiskiem negadījumiem riteņbraukšanā, kārtējo reizi aizdomājos, cik gan absurda ir šī autosporta, un it īpaši 1.formulas, drošības paranoja. Iguglēju statistiku – šajā gadsimtā vien reģistrēti 14 (!) profesionālo riteņbraucēju nāves gadījumi sacensību laikā, ieskaitot tādus prestižus velobraucienus kā Giro d’Italia un Parīze-Nica. Johaidī, atšķirībā no autosportistiem, riteņbraucēji taču neiziet uz starta ar drebelīgu apziņu, ka katrs brauciens var būt pēdējais. Lai gan skaitļi rāda, ka risks nav mazāks. Bet, kad kaut kas notiek, viss aprobežojas ar klusuma brīdi pirms nākamās dienas posma. Neviens neģenerē muļķīgas idejas par jaunām ķiverēm, ķermeņa bruņām, velosipēdu zobratu samazināšanu vai nobraucienu aizliegšanu kalnu posmos. Loģiku te laikam lieki meklēt…
Bīstamību nevar rēķināt tikai pēc bojā gājušajiem. F1 čempionātā notiek 20 sacīkstes gadā ar 20 braucējiem katrā. Riteņbraukšanā lielajās tūrēs 200 sportisti trasē ir 2 nedēļas, turklāt tādas tūres ir ļoti daudz. Ja rēķinātu tikai pēc bojā gājušajiem, iespējams, skriešana pārspētu pat riteņbraukšanu, bet tādēļ jau nevar apgalvot, ka skriešana ir bīstama.
Visbīstamākā vieta pasaulē ir gulta, ja kas. Vismaz 80% nāves gadījumu notiek gultās 😀
..šis bija labi teikts Ivar 😉
Loģikas te tiešām nav. Līdzīgi bija ar ebolas vīrusu.
Cik nomira? 20 000? Un kas par troksni! Kamēr no malārijas katru gadu mirst miljoni un nevienās ziņās ne čiku, ne grabu…
Kopš 1989. gada vismaz 7 cilvēki ir miruši pēc tam, kad viņiem pa galvu trāpīja golfa bumbiņa.
Un šie, varu derēt, nebūt nav vienīgie piemēri.
Visbīstamākais sportaveids ir ālēšanās un pārmērīga ātruma pārsniegšana ielas/ceļu satiksmē: statistika nebūt nav sliktāka kā malārijas upuriem…