F1 vēsturē ir bijuši vairāki gadījumi, kad pat lieliskiem braucējiem pietrūkst pavisam niecīga veiksmes daļiņa, lai kļūtu par čempioniem, tomēr Felipes Masas stāsts ir īpaši emocionāls – 2008. gadā, apklusinot visus kritiķus, brazīlietim bija nepieciešama uzvara pēdējā posmā savu skatītāju priekšā, kā arī jācer, ka “McLaren” braucējs Luiss Hamiltons finišēs ne augstāk kā sestajā vietā. Brīdī, kad Masa šķērsoja finiša līniju pirmajā vietā, Hamiltons vēl bija sestais… Neveiksmīga apstākļu sakritība liedza Masam atgriezties cīņās par titulu, bet savu vārdu čempionāta vēstures lapās viņš ierakstījis trekniem burtiem.
Savulaik par populāru mītu kļuva apgalvojums, ka Masa pirmo reizi uz F1 posmu devās 1999. gadā Interlagosā, kur piestrādājis par picu piegādes zēnu. Brazīlietis gan norāda, ka tā nebūt nav bijis: “Manam bijušajam menedžerim piederēja daži restorāni Sanpaulu un viņš pazina cilvēkus no “Benetton”, tādēļ apjautājos, vai viņš varētu man dabūt ieejas biļeti padokā. Viņš atzina, ka tas ir iespējams, ja es atnesīšu komandai ēdienu. Tā nu es, 17 gadus vecs zēns, ar pilnām rokām ēdiena, nonācu pie “Benetton” komandas, kur iepazinos ar komandas pavāru Feliči Gerini, ar kuru kopā strādājām ar “Ferrari” komandā.”
Izvēle startēt Euro Formula 3000 (tagad Auto GP), kas konkurences ziņā ne tuvu nebija spēcīgākais jauno braucēju čempionāts 2001. gadā attaisnojās ar uzviju – pārliecinoši izcīnīts čempiona tituls ļāva Pīteram Zauberam Masā saskatīt spožu nākotni. “Sauber” sastāvā, nomainot uz “McLaren” pārgājušo Kimi Raikonenu, Masam negāja viegli, pāris spoži mirkļi vijās ar muļķīgām kļūdām, bet sezonas griezumā pārspēt komandas biedru Niku Haidfeldu neizdevās. Sadursmes dēļ Moncā ar Pedro de la Rosu, Felipem pat nācās izciest viena posma diskvalifikāciju.
Uz 2003. gadu Masa palika aiz borta – “Sauber” komanda noslēdza līgumu Haincu Haraldu Frencenu, tomēr sadarbība ar “Ferrari” dzinēju jomā ļāva Masam tikt pie iespējas testēt dominējošās komandas formulas. Tur Masa sevi pierādīja godam, jo pēc atgriešanās “Sauber”, kur divu gadu laikā tika demonstrēts solīds sniegums (2005. gadā pieveikts titulētais komandas biedrs Žaks Vilnēvs), ar ko bija pietiekami, lai “Ferrari” pieņemtu risku un noslēgtu līgumu ar braucēju, kas līdz šim pat nebija kāpis uz goda pjedestāla.
Maranello vienībai tie nebija viegli laiki – revolūcija riepu jomā un noteikumos bija pielikusi punktu sarkano dominancei, un komandu sezonas beigās bija pametis ne tikai Rubenss Barikello, bet arī izcilais konstruktors Rorijs Birns, gadu vēlāk arī Ross Brauns, tomēr, kā arī pats Masa vēlāk atzina, tieši Mihaels Šūmahers un viņa darba metodes atstāja lielāku iespaidu uz viņa karjeru, kā jebkurš cits braucējs ar ko Masam nācies strādāt kopā.
Ilgi nebija jāgaida līdz pirmajiem panākumiem – ar uzvarām Turcijā un Brazīlijā Masa sezonu noslēdza trešajā vietā, piekāpjoties vien Alonso un Šūmaheram, tomēr fani savu zīmogu jau bija uzlikuši – Barikello tautietis un aizstājējs, tātad komandas otrais numurs. Lai gan Felipes ātrums 2007. gadā ne tuvu neliecināja, ka viņš būtu gatavs ieņemt šādu lomu, tomēr tehniskas problēmas viņu piemeklēja daudz biežāk kā komandas biedru Raikonenu, kurš sezonas izskaņā izrāva čempiona titulu, kamēr Masa sezonas beigās pagarināja līgumu ar “Ferrari” līdz 2010. gada izskaņai. Starpsezonas laikā brazīlietis paguva arī apprecēties ar Annu Rafaelu Bassi, ar ko 2009. gadā sagaidīja ģimenes pieaugumu.
Austrālijai bija gods atklāt 2008. gada sezonu, kur tika paredzēta “Ferrari” un “McLaren” cīņa par titulu, tomēr Masas sniegums ne tuvu nelīdzinājās gaidītajam – 4. vieta kvalifikācijā, izslīdēšana startā un blāvs sniegums, kas rezultējās sadursmē ar Kulthārdu un izstāšanos dzinēja problēmu dēļ neliecināja, ka tam sekos uzvaras Bahreinā, Turcijā un Francijā, pēc kā Masa pirmo reizi pārņēma čempionāta vadības grožus no stabilu sezonas sākumu aizvadījušā Roberta Kubicas.
Dramatiski notikumi risinājās Ungārijā, uz kurieni Masa devās apņēmības pilns neļaut Hamiltonam iekrāt pārsvaru kopvērtējumā. Kvalifikācijā “McLaren” braucējus apturēt nebija iespējams, tomēr sacīkšu startā Masa bija satriecošs, tiekot garām gan Kovalainenam, gan Hamiltonam, kurš vēlāk pārdūra riepu, ļaujot “Ferrari” braucējam doties pakaļ kārtējai uzvarai… līdz 3 apļus pirms sacīkšu finiša nodega viņa mašīnas dzinējs un vienīgo uzvaru karjerā izcīnīja Heiki Kovalainens.
Ticis pāri neveiksmīgi zaudētajiem 10 punktiem, Masa uzvarēja Valensijā un Spa, samazinot Hamiltona pārsvaru līdz minimumam. Tam sekoja bēdīgi slavenais krašgeitas skandāls Singapūrā, kas Masam gan paliks atmiņā citu iemeslu dēļ – sagaidījis zaļo gaismu, lai pamestu boksus, Felipe piespieda gāzes pedāli vēl pirms degvielas uzpildes sistēma tika atvienota no viņa mašīnas, radot pamatīgu jucekli itāļu komandas boksos, vienlaikus izbojājot sacīkstes gan Masam, gan Raikonenam, kurš boksos devās tai pašā aplī, noraugoties uz fiasko, gaidot rindā.
Hamiltona un Masas ugunīgajai cīņai par titulu tika pielieta eļļa, kad abi sadūrās Japānas GP izcīņā Fudži trasē. Hamiltons atkrita līdz pašām peletona beigām, kur Masa viņam pievienojās pēc avārijas dēļ saņemtā drive-through soda. Uzvara Ķīnā ļāva Hamiltonam atgūt Japānā atgūt zaudēto un uz pēdējo posmu doties ar septiņu punktu pārsvaru.
Tas skatītājiem sniedza īstu pēdējā posma drāmu – kvalifikācijā Masa saviem faniem nelika vilties, izcīnot pole position, kamēr Hamiltons sacīkstes uzsāka no ceturtās vietas. Lietusgāze pārsteidza braucējus tieši pirms starta, aizskalojot prom gan saķeri, gan jebkādas riepu stratēģijas. Pēc 10 apļiem braucēji devās boksos pēc sausā laika riepām, radot pamatīgu juceklī arī pozīciju izvietojumā.
Tas gan neietekmēja Masu, kurš pārliecinoši soļoja pretim uzvarai, kamēr Hamiltons cīnījās ar mašīnas konkurētspēju, tomēr atradās ceturtajā vietā. Veiksme uzsmaidīja Masam mājas trasē, dāvājot vēl vienu nokrišņu periodu pašās sacīkšu beigās. “Toyota” komanda nolēma riskēt un nedoties pārejas laika riepām, bet kļūda no Hamiltona puses ļāva garām patraukties “Toro Rosso” talantam Sebastianam Fetelam.
Dodoties pēdējā aplī Masa bija pirmais, Hamiltons – sestais. Pietiekami visiem Felipes Masas atbalstītājiem. Sarkanā mašīna noturējās trasē un Felipe izcīnīja uzvaru. Gaviles komandas boksos varēja sākties, tomēr slapjais asfalts padarīja “Toyota” mašīnas tikpat kā nebraucamas. Pēdējā līkumā, neticis garām Fetelam, Hamiltons apsteidza Gloku un izrāva titulu par vienu punktu.
Prieki pārvērtās dusmās un asarās boksos un šķietami neticamais Masas sapnis pārvērtās murgā. Knapi valdot asaras brazīlietis pateicās skatītājiem, kas viņu atbalstīja visas sezonas garumā, norādot, ka izdarījis visu, ko spējis, tai pašā laikā izrādot džentelmeņa īpašības, apsveicot Hamiltonu ar titulu. Vēlāk Masa norādīja, ka Hamiltons vienkārši bijis ātrāks un titulu vienmēr pelnījis braucējs ar visvairāk punktiem. Izcīnītā uzvara konstruktoru kausā “Ferrari” gan bija vājš mierinājums.
Izmaiņas noteikumos, izgāšanās ar KERS sistēmu un vairāku komandu īstenotā dubulto difuzoru ideja atstāja “Ferrari” bez izredzēm 2009. gada sākumā, tomēr, kad ideja tika nokopēta, bija pienācis laiks sākt pakaļdzīšanos “Brawn” un “Red Bull” komandām. Tieši Masam bija izdevies gūt visvairāk punktu no pārējiem braucējiem, tomēr atdalījusies atspere no Barikello mašīnas Ungārijas GP kvalifikācijā trāpīja par Masas ķiveri, pēc kā “Ferrari” braucējs zaudēja samaņu un tika nogādāts slimnīcā.
Sākotnēji Masas stāvoklis tika raksturots pat kā dzīvībai bīstams, tomēr pēc vairākām dienām komā, brazīlietis piedzīvoja strauju rehabilitācijas procesu un pārsteidzoši atgriezās pie “Ferrari” stūres jau nākamajā sezonā, jau pirmajā posmā izcīnot otro vietu, bet pēc trešā posma Malaizijā Masa pat nonāca kopvērtējuma vadībā. Prieki gan nebija ilgi un turpinājumā aizvadīta ļoti blāva sezona, ja neskaita sacīkstes Hokenheimā, kur Masa devās pretim uzvarai, tomēr nācās to upurēt, lai uzlabotu komandas biedra Alonso izredzes izcīnīt titulu.
Ilgi gaidītā uzvara tā arī nepienāca – trīs sekojošās sezonas uz goda pjedestāla Masa kāpa vien 3 reizes, tā arī nespējot izrādīt nopietnu konkurenci savam komandas biedram Fernando Alonso, līdz 2013. gada izskaņā Masa paziņoja par aiziešanu no komandas. Viņa vietu ieņēma bijušais komandas biedrs Kimi Raikonens.
“Williams” komanda kļuva par Masas pēdējo pieturvietu, kur viņš palīdzēja tai izrāpties no gadiem ilgušās bedres un kopā ar Valteri Botasu pacelt līdz savam finansējumam atbilstošiem griestiem, tomēr uzvarētāja kausu virs galvas pacelt vairs nav izdevies.
Lai gan Felipe par aiziešanu paziņoja jau 2016. gadā, pēc Valteri Botasa pārcelšanos uz “Mercedes”, Masam tika palūgts aizvadīt vēl vienu sezonu. Brazīlietis no izdevības neatteicās, tomēr katram stāstam reiz pienāk beigas. Šoreiz gan Masa vairs neatgriezīsies F1. Tāpat kā viņš to teica pirms gada…
39 sekunžu čempions…Nezinu vai to tā var nosaukt,bet kamēr visi vēl nav finišējuši,nevajadzēja tā tik ļoti priecāties,tāpēc pie tāda virsraksta tgd ir ticis kā Batons ar savu difūli! 😉
Jensi neaiztiec, ja. :/ Un ‘difūlis’ vispār bija ne jau viņa izdomāts
Nē nu skaidra lieta…vienkārši tautas ticējumu izmetu 😉
……eh Masa, skarbs braucēja liktenis….ļoti pietrūks šī ,,vecās skolas,, stila pilota…paldies džekam par spilgtajiem brīžiem saldajā vecajā f1 ērā…
Austin – drīkst jautāt???
Tu saki lai Batonu neaiztiek,jo pie difuzora viņš nav vainīgs…pag…bet kā tad sanāk… – ne jūs vainojāt pilotu, kurš brauca 2005/06 gadā zilas krāsas formulā, kura itkā ar kautkādiem negodīgiem paņēmieniem dominēja un pārspēja Ferrari….un ne jūs bijāt tie, kas kritiski vērtēja šā pilota iegūstot divus titulus, kaut arī viņš patiesībā nekur nebija vainīgs un tikai vadīja tādu formulu, kas bija viņa rīcībā?… nē veči – pavisam nopietni, bez uzbraucieniem – kur taisnīgums??? ….vienam pilotam iesauka gan Lūzers ,gan Spāņu Lunārs, bet otru aiztikt ir liegts…nu tad kurās jomās piloti ir ,,vainojami,, un kurās nē…??
…re kā iznāk – kurš mīļāks ,tas pelnījis ,koa????
Memento AD 2011, le circuit Gilles-Villeneuve sur l’île Notre-Dame, 😛
Protams, nevajadzētu aizmirst, ka 2008.g. Ķīnas GP, kad Raikonens (braucot 2.vietā aiz Hamiltona) nobremzēja, lai Massa viņu varētu apdzīt un samazinātu Hamiltona pārsvaru kopvērtējumā līdz 7 punktiem (87-94). 🙂
Komandu pavēles bija aizliegtas, bet kā zināms “kas atļauts Jupiteram, nav atļauts vērsim”! 😉
Un? Kimi darbojās komandas intresēs, pašam bija zudušas iespējas uz titulu, tāpēc palīdzēja Masam. Tāpēc nesaprotu, kāpēc tu te sien iekšā komandas pavēles?
Viņš jau neatšķir komandas no individuālā sporta veida 😉
Ja jau par Masu, tad vēlreiz par Masu. Var jau viņu saukt par ‘bez 39 sekundēm čempionu’, tomēr situācija, ka Masa neieguva to titulu, ir viena no taisnīgākajām 1.formulas vēsturē. Kāds jau teiks, ka viņam nepaveicās, tomēr, skatoties reāli, visa Masas karjera ir viens vienīgs veiksmes stāsts. Nesaprotams totālas viduvējības veiksmes stāsts. Kā gan citādi var nosaukt faktu, ka braucējs, kurš ne reizi pat nav stāvējis uz F1 pjedestāla, pēkšņi nokļūst Ferrari blakus pašam Šūmaheram? Utt., utt. Pat tās 11 izcīnītās karjeras uzvaras uzskatāmas par vājuma pazīmi, jo uz tā laika pārējo Ferrari kolēģu 27 uzvaru fona Masas pienesums ir pablāvs.
Nē… 1.formula bez Masas noteikti izskatīsies labāk…
šoreiz nu jāpiekrīt.. un noparkošanās pitleina ieejas priekšā, savā pēdējā mājas sacīkstē – kautkāda dziļāka simbolika tur tomēr iraid…
Hamiltons jau ar mēdz iebraukt svešā boksā 😉
Pro, kautkur tev varētu piekrist, bet….te arī ir vēlviens bet…piemēram par to uzvaru skaitu Ferrari braucēju starpā..piemēru gana daudz…tādā gadījumā ,ko teikt un kā vērtēt pat dažus labus čempionus, nu piemēram kā Kekes Rosberga panākumu attiecību pret tā laika Williams pilotiem kā Alans Džonss vai Kaeloss Roitemans…vai Renē Arnū pret Džodiju Šekteru…Hantu ,kurš izcīnīja titulu bez galvenā konkurenta trasē pret Fittipaldi… Hulmi pret Babamu ….kā gan tas būtu salīdzinošs faktors, ja katra atsevišķa sezona ir atsevišķs stāsts ar savu scenāriju…turklāt ka Masa plus vēl izcīnīja vairāk uzvaru 2008 gadā, nekā viņa konkurenti… tāpat Ferrari komanda, kas nav iesācēji un zina ko dara pilotu izvēlē, neba nu par smukām acīm gāja uz tādu risku..mēs varam tikai minēt Ferrari motīvus attiecībā pret Masu, bet skaidrs ir viens – iekšējo komandas politiku vislabāk pārzina pašas komandas, un tās jau ir aizkulises…tāpēc pilotu izvēlē uzsvars tiek likts bieži uz pārējiem nezināmām niansēm…piemēram kā pašlaik jautājumā – kāpēc Okons uz Force India,nevis Vērleins u.t.t. Ferrari zināja ko dara… kāds gan sakars uzvaru skaitam komandā ar konkrētu sezonu,kurā pilots cīnās par titulu…manuprāt tas neštimmē kopā…ja kāds pilots nolemtu aizvadīt kautvai tikai vienu sezonu F1 ,kurā cīnītos par titulu, vai tad, ja viņš to izcīnītu, tam būtu mazāka vērtība?? ja skatās Masas pārstāvētās komandas un to konkurētspēju konkrētos gados, tad….
3 sezonas Ferrari ,kuru laikā 2006 gadā 2 uzvaras,kamēr tas pats Barikello pamanījās 2001 gadā neizcīnīt nevienu…
2007, 08 gadā 9 uzvaras pret Kimika 8
….tālāk dalība ne tajās konkurētspējīgākajās komandās + vēl adaptācija pēc smagās avārijas.. (spilgts piemērs ir Panis, kurš tā arī nespēja atgūt psiholoģisko formu pēc smagā incidenta Prost komandā) …Masam tas prasīja vairākus gadus….
..ņemot vērā konkrētu sezonu apstākļus, es to nesauktu par viduvējību…
…runājot par pelnītajiem/nepelnītajiem tituliem, tad es uzskatu ,ka nepelnītākie tituli pieder Sērtisam 1964 gadā un Sennam 1988 gadā…. tā kā pastāvēja noteikumi par posmu limitu, kuru pārsniedzot automātiski tiek atsijāti ,,mazākie,, izcīnītie punkti, tad – 1964 gadā Graiemam Hilam tika noņemti Beļģijā izcīnītie divi punkti, kas viņam būtu ļāvuši kļūt par čempi..tāpat arī ar Prostu, kurš ar šo absurdi – absurdi absurdo punktu skaitīšanas sistēmu 1988 gadā tika atskaitīti nost veseli 18 punkti par trim izcīnītajām otrajām vietām ,kas no objektivitātes viedokļa tas ir pilnīgākais ,pat neiedomājams absurds…starpcitu šis sviests sākās jau 1950 gadā un ar Dieva dotu apgaismību beidza pastāvēt 1991 gadā…tas būtu tikpat absurdi kā ņemt un atņemt Hamim vai Rosim punktus par dažām desmitnieka beigu vietām un vēl pāris pjedestālu punktus….pēc objektivitātes – visa F1 vēsture būtu jāpārraksta, jo tā ir tik pilna ar absurdu, ka……………..