Poļu autosportists Roberts Kubica atklājis, ka viņš jau bija parakstījis līgumu ar “Ferrari” par startēšanu itāļu komandas sastāvā no 2012. gada pirms avārijas rallija sacensībās Andorā, kas pielika punktu viņa F1 karjerai.

Īsi pirms 2011. gada sezonas Kubica piedalījās “Ronde di Andora”, kur tika gūtas smagas traumas labajai rokai un apdraudēta pat sportista dzīvība. Pēc trīsarpus sezonām “BMW Sauber” komandas sastāvā Kubica 2010. gadā pārvācās uz “Renault” un būtu palicis komandas rindās arī uz vēl vienu sezonu.

Lai gan Kubicas vārds līdz avārijai vairākkārt uzvirmoja “Ferrari” komandas sakarā, abas puses līdz šonedēļ publicētajam čempionāta oficiālajam podkāstam nebija apstiprinājušas nekādu sadarbības modeli. Poļu sportists arī norādīja, ka “Ferrari” pelnītu mazāk nekā līdz tam “Renault” sastāvā.

Pirmais mērķis ir iekļūt F1 čempionātā. Otrais – nostiprināties, apliecināt savu vērtīu, radīt labu reputāciju, kas viss ir daudz sarežģītāk par pirmo mērķi. Trešais – uzvarēt čempionātā vai kļūt par “Ferrari” braucēju. Par čempionu nekļuvu, bet startam “Ferrari” sastāvā biju ļoti tuvu,” stāsta Kubica, kurš 2008. gadā izcīnīja savu vienīgo uzvaru Kanādas Grand Prix izcīņā.

Mana rehabilitācija bija tik smaga, ka pirmos 16-18 mēnešus pat nejutu sāpes. Biju koncentrējies uz atlabšanas procesu, cīnījos un gāju cauri ļoti smagai fāzei. Ar laiku palika tikai grūtāk, jo cerība, ka viss atgriezīsies vecajās sliedēs sāka zust. Bija brīži, kad progress bija ļoti straujš, kas mijās ar neveiksmīgām operācijām un nonākšanu tur, kur biju pirms pusgada. Tas bija smagi, bet skarbākā bija apziņa, ka būtu braucis “Ferrari” komandā.”

Kubica atzinis, ka rallijs neesot bijis tikai aizraušanās brīvajam laikam. Tas esot audzinājis disciplīnu un palīdzējis kļūt par pilnīgāku braucēju un atrast mazās lietiņas, ko citi nav spējuši paveikt. “Nebiju apmierināts ar to, cik labs biju. Man vajag vairāk. Domāju, ka rallijs man to spēs dot. Un tā arī bija. Vienīgi cena, kas par to bija jāsamaksā, bija pārāk augsta.