Solberga uzvārds zināms teju katram motorsporta līdzjutējam. Citi viņu atceras no rallija laikiem vēl pirms Lēba dominances, citiem atmiņā iespiedušies viņa divi tituli rallijkrosā cīņā ar Nitišu, bet pēdējos gados Latvijas čempionātā lieliski cīnās viņa dēls Olivers. Līdz ar to Latvija viņam nav sveša. Aicinājām Peteru uz sarunu pēc pirmās sacensību dienas.
Ņemot vērā laiku, ko pavadi Latvijā dēla karjeras dēļ, vai var teikt, ka šis ir tavs otrais mājas posms?
Jā, es te pēdējo divu gadu laikā esmu bijis tik daudz ar dažādiem testiem un sacensībām. Es tiešām mīlu Rīgu, tādēļ ir liels prieks, ka pirmo sacensību dienu varēju noslēgt labāko trijniekā. Cīņas galvgalī ir ļoti spraigas. Redzēsim, ko svētdienas braucieni atnesīs. Mums būs jācīnas vēl smagāk. Startējot no ārmalas, gan ir ļoti sarežģīti apsteigt konkurentus. Tāpat jāturpina darbs arī pie pašas mašīnas.
Vairāki braucēji jau izteikušies, ka pirmie pagriezieni ir ļoti viltīgi, un divi pagriezieni, katrs uz savu pusi, var radīt interesantus pavērsienus. Pērn tev gan šai vietā nepaveicās.
Jā, to esmu paturējis prātā. Tieši tādēļ mirklī, kad biju priekšā Matiasam Ekstromam, uzreiz bremzēju un iekārtojos aiz viņa, nevis centos iespiesties priekšā. Nevēlējos tur lieki riskēt. Var teikt,ka esmu mazliet pamainījis savu braukšanas stilu šeit, bet labāk noslēgt dienu trešajam, nevis kaut kur zemāk, tomēr fakts, ka mans komandas biedrs Kristofersons atrodas vadībā, patīkami priecē.
Kas, tavuprāt, ir galvenā “Volkswagen” panākumu atslēga? Šogad šī dominance ir vēl izteiktāka kā pērn.
Es neteiktu, ka mēs dominējam. Vienkārši esam spējuši izvēlēties pareizāko stratēģiju. Pie tam, domāju, ka abi esam ļoti labi braucēji. Nedomāju, ka mums ir ātrāka mašīna par konkurentiem. Viņus apsteidzam uz taktikas un gudrības rēķina. Biežāk domājam par lielo bildi un nedēļas nogali kopumā. Tas palīdzējis retāk saskarties ar problēmām. Analizējam situācijas visu laiku.
Vasarā “PSRX Volkswagen Sweden” komanda šeit aizvadīja testus. Visi gan ir vienādās pozīcijā, jo arī “Audi” un “ Peugeot” darīja to pašu. Vai tie palīdzēja šim posmam?
Noteikti, jo šī ir ļoti specifiska trase. Saķere ir ļoti augsta, taču ir pāris līkumi, kur nepieciešami pilnībā citādi regulējumi, tādēļ jāspēj rast kompromiss. Šeit ir tik daudz nianšu, kas jāņem vērā, lai sasniegtu maksimālo rezultātu. Pie mazajām lietiņām pvadam daudz laika.
Iepriekš tika ziņots, ka Rīgā varētu startēt arī tavs dēls Olivers. Kādēļ tomēr viņu šeit neredzam?
Viņam neizdevās šai laikā pagūt savākt nepieciešamo budžetu, tomēr viņam ir ko darīt. Šajā nedēļas nogalē Olivers kopā ar “Codemasters” strādā pie jaunās rallijkrosa spēles izveides. Otrdien viņam jāaizvada testi, turklāt jāsagatavojas arī šeit gaidāmajām rallija sacensībām. Visu vienlaikus nevar pagūt, taču viņš atrodas starp vadošajiem sezonas ieskaitē rallijā, kā arī ir kopvērtējuma līderis Ziemeļeiropas rallijkrosa čempionātā. Pagaidām ar to ir pietiekami.
Tomēr neesi vienīgais ģimenes pārstāvis, jo Eiropas čempionātā startē Lukass Valfridsons.
Jā, viņš ir manas sievas brālēns.
Vai viņš ievilka tevi motorsportā, vai tu viņu?
Nē, Valfridsonu ģimenes vārds ir ļoti liels Skandināvijā. Viņa tēvs brauca “Lancia Stratos” un “Toyota” rūpnīcas komandā, kā arī sasniedza daudz vietējā čempionātā. Viņu dzimtenē ir atrodama arī milzīga auto kolekcija ar aptuveni 70 spēkratiem. Līdz ar to šī ir viena no lielākajām motorsporta ģimenēm pasaulē.
Rīgā esi sacenties trīs gadus.Kā tu redzi posma attīstību?
Šis ir viens no vislabāk noorganizētajiem posmiem kalendārā. Viss mārketings un PR ir lieliskā līmenī, šogad klāt nākusi arī braucēju parāde. Viņi ir tiešām padomājuši par skatītājiem. Esmu sajūsmā un zinu, ka neesmu vienīgais, jo arī citi braucēji teikuši, cik lieliski viss noorganizēts. Šeit un Kanādā ir padomāts par pilnīgi visu.