CEĻŠ UZ F1
Šūmahers nav ne pirmais, ne pēdējais autosporta superzvaigznes dēls, kurš cenšas iet tēva pēdās un sasniegt Formula 1 virsotnes. Tomēr uzreiz jāatzīmē, ka tāda kalibra superzvaigznes kā Mihaels uz F1 skatuves parādās ļoti reti, tādēļ Mika karjerai, pateicoties mūsdienu straujajai digitālās informācijas plūsmai, sekojuši vairāk cilvēku kā jebkuram citam jaunajam braucējam visā autosporta vēsturē.
Pat kartinga laikos, lai mazinātu uzmanību Miks startēja ar mātes uzvārdu – Bečs. Tēva padomi pavisam noteikti palīdzēja Šūmaheram karjeras pirmajā fāzē, taču 2013. gada 29. decembrī viņa pasaule sagriezās kājām gaisā. Slēpošanas negadījumā Francijas Alpos Mihaels guva smagu galvas traumu, pēc kuras tika ievietots mākslīgajā komā. Gadiem ejot, detaļas par Mihaela Šūmahera veselības tāvokli bija ļoti skopas. Miks publiskās intervijās vairākkārt atzinis, ka tēvs ir viņa elks.
Gadu pēc Mihaela negadījuma Miks aizvadīja pirmo sezonu formulu čempionātos. Lai gan Šūmahers izcīnīja uzvaru vienā no Vācijas F4 braucieniem jau savā pirmajā nedēļas nogalē, sezona kopumā bija samērā blāva, cīnoties par pozīcijām vidus ešalonā. Nākamajā gadā Miks veica ievērojamu progresu, izcīnot F4 vicečempiona titulu gan Vācijā, gan Itālijā, kur izlaida vienu no posmiem.
Pāreja uz Eiropas F3 līmeni arī radīja lielāku ažiotāžu, kā rezultāti trasē spēja apliecināt. 30 braucienu laikā Miks tikai reizi kāpa uz goda pjedestāla un sezonu noslēdza aiz visiem saviem “Prema” komandas biedriem – Maksa Gintera, Kaluma Ailota un Guanju Žou. 2018. gada sezonas pirmā puse arī nesniedza lielu cerību optimismam – pēc 14 braucieniem Šūmahers kopvērtējumā atradās 10. vietā un nekas neliecināja, ka piepeši kas mainīsies.
Uzvara Spa, trasē, kur pirmo F1 uzvaru izcīnīja tēvs Mihaels, sniedza nostaļģisku noskaņu. Piepeši maisam gals bija vaļā. Šūmahers tika pie uzvaras arī Silverstonā un Misano, bet, ierodoties Nirburgringā, visus pārņēma deja-vu sajūta – Šūmahers uz goda pjedestāla augstākā pakāpiena visos 3 braucienos. Vēl divas uzvaras Austrijā un vairāki goda pjedestāli ļāva Mikam negaidīti kļūt par čempionu, pieveicot sākotnējo līderi Danielu Tiktumu, kurš sezonas otrajā pusē nespēja noturēt uzņemto tempu.
Ar “Ferrari” braucēju akadēmijas atbalstu Miks pārcēlās uz Formula 2 čempionātu, kur viņu gaidīja līdzīgs liktenis kā F3 un F4 līmeņos. Uzvara Moncā bija vienīgā reize, kad Šūmahers kāpa uz pjedestāla, sezonu noslēdza 12. vietā.
Tikmēr 2020. gadā uz otro sezonu viņš ieradās daudz spēcīgāks. Cīņa par uzvaru pirmajā braucienā noslēdzās ar kļūdu, otro posmu izbojāja ugunsdzēšamais aparāts, kas sacīkšu vidū sapūta kokpitu pilnu ar putām. Pjedestāli Ungārijā ļāva uzlabot situāciju, tomēr Šūmahers atradās komandas biedra Švarcmana ēnā. Abi cīnījās par uzvaru Silverstonā, taču Miks izraisīja sadursmi, atstājot Švarcmanu bez punktiem. Sezonai sasniedzot pusceļu, Švarcmans kopvērtējumā bija otrais, Šūmahers – piektais, joprojām bez uzvarām.
Līdzīgi kā divus gadus iepriekš F3 čempionātā, Mika forma atkal strauji kāpa sezonas gaitā. Divi pjedestāli Beļģijā, kā arī uzvara un trešā vieta Moncā piepeši ļāva Šūmaheram iesaistīties cīņā par titulu. Sezonas pirmās puses varoņiem Kalumam Ailotam un Robertam Švarcmanam klājās arvien grūtāk, kamēr Šūmahers iekrāja pjedestālus arī Sočos un uz sezonas noslēgumu Bahreinā devās kā galvenais titula favorīts. Lai gan viss tik gludi nemaz neklājās, tomēr pēdējā posmā Šūmahers parūpējās, lai Ailots nesakrātu nepieciešamos punktus. Ar divām uzvarām visas sezonas gaitā bija pietiekami, lai Miks Šūmahers kļūtu par Formula 2 čempionu, pateicoties stabilitātei visa gada garumā.
Ienākšana F1 čempionātā var sagriezt kājām gaisā braucēju karjeras. Piepeši viņiem jādomā ne vien par ātrumu trasē, bet arī nogurdinošo darbu ar mediju un fanu pūļiem. Covid-19 laikā šī pāreja, protams, nav tik krasa, tomēr Šūmahers jau no mazotnes ir pieradis pie paparaci uzbrukumiem un žurnālistu intereses. Rezultāti junioru kategorijās gan liek domāt, ka pirmajā gadā uz spožiem rezultātiem nav ko sacerēties – šis viss vēl ir mācību process lielajam uznācienam.
