Malaizija apsver iespēju atgriezt F1 sacīkstes Sepangas trasē, rīkojot posmu katru gadu vai reizi dažos gados sadarbībā ar citām valstīm. Šāds solis tiek izskatīts pēc tam, kad trase šogad izņēmuma kārtā uzņēma Bahreinas “Grand Prix” izcīņu, kas valsts ekonomikai ienesa aptuveni 233 miljonus dolāru.
Jaunatnes un sporta ministrs Mohameds Taufiks Johari norādīja, ka jau ir notikušas sākotnējās diskusijās starp valsts premjerministru Datuku Seri Anvaru Ibrahimu un F1 vadību.
Sepanga rīkoja F1 posmus katru gadu no 1999. līdz 2017. gadam, līdz tika svītrota no kalendāra biļešu tirdzniecības krituma un augošo izmaksu dēļ, taču šogad atgriezās apritē, oktobra sākumā uzņemot Bahreinas posmu, kas nevarēja notikt ierastajā vietā Sahiras trasē.
Sniedzot rakstisku atskaiti parlamentā, Taufiks atklāja, ka šā gada sacīkšu nedēļas nogale piesaistīja aptuveni 261 000 skatītāju, tostarp ap 103 000 sacīkšu dienā: “Ja mēs paskatāmies uz 2017. gadu, biļešu tirdzniecība bija tikai ap 30 000, salīdzinot ar gandrīz 100 000 biļetēm šogad.” Viņš arī norādīja, ka ministrijas aprēķinātie ieņēmumi no “Formula One Management” sasniedza gandrīz 950 miljonus ringitu (233 miljoni USD).
Valdības izveidotā komiteja šobrīd vērtē izmaksas, iespējamo atdevi un Sepangas trases gatavību, pirms novembra beigās sagatavotais ziņojums tiks nodots izskatīšanai Ministru kabinetā. Ministrs neslēpa finansējuma nozīmīgumu: “F1 rīkošana nav lēta. Tas ietver diezgan lielas izmaksas, un ir vairāki svarīgi aspekti, kas mums jāizvērtē.” Tāpat viņš uzsvēra, ka lēmums nedrīkst ietekmēt līdzekļu sadali sportistu izaugsmei un citiem sporta veidiem.
Šā gada līgums atšķīrās no ierastā modeļa, jo Bahreina pati sedza licences maksu sadarbībā ar Sepangas trasi, kamēr Malaizija tērēja starp 10 un 16 miljoniem ringitu sagatavošanās darbiem.
Tiek apsvērta arī iespēja dalīt kalendāra vietu ar citu valsti, līdzīgi kā to jau dara Spā-Frankošampa un Barselona. Konkurence par vietām kalendārā pieaug, īpaši pēc tam, kad F1 paziņoja par līgumu ar Ruandu jauna Āfrikas posma rīkošanai Kigali no 2030. gada.
