Adrenalīns ir apbrīnojami spēcīgs hormons, kas iedarbojas pat neticami mazā koncentrācijā – tikai 10^-9 līdz 10^-11 g/100 ml. Kad mūsu ķermenis izjūt stresu vai fizisku slodzi, šī viela var palielināties pat 50 reizes, izraisot virkni dramatisku pārmaiņu mūsu organismā.
Patiesībā, paaugstināts adrenalīns izraisa tūlītēju reakciju – sirds sāk pukstēt ātrāk, elpošana kļūst dziļāka, un muskuļos pastiprinātā daudzumā nonāk glikoze. Turklāt adrenalīns paaugstina asins glikozes līmeni, aktivējot glikogēna noārdīšanos. Šīs izmaiņas nav nejaušas – tās ir daļa no mūsu ķermeņa sarežģītā aizsargmehānisma. Piemēram, gan lēciens ar izpletni, gan citas adrenalīna izklaides izraisa šo spēcīgo hormonu vētru.
Mēs visi esam piedzīvojuši adrenalīna uzplūdus – vai tas būtu satraukums, bailes, sāpes vai aukstums. Tomēr šim hormonam ir arī ēnas puse – tas var radīt bezmiegu, stresu un pat agresivitāti.
Kas ir adrenalīns un kā tas rodas
Virsnieru dziedzeris ir viena no vissvarīgākajām iekšējās sekrēcijas sistēmas daļām mūsu organismā. Šī maza, bet ārkārtīgi nozīmīga orgāna uzdevums ir ražot vairākus hormonus, starp kuriem īpaši izceļas adrenalīns jeb epinefrīns.
Adrenalīna izcelsme: virsnieru dziedzeri un nervu sistēma
Adrenalīns jeb epinefrīns ir gan hormons, gan neiromediators, kas piedalās mūsu iekšējo orgānu funkciju regulēšanā. Vispirms jāsaprot, ka adrenalīns galvenokārt veidojas virsnieru dziedzeru serdē, kas atrodas virs nierēm. Tomēr neliels daudzums šī hormona tiek sintezēts arī iegareno smadzeņu neironos un paragangliju šūnās. Virsnieru dziedzeri sastāv no divām daļām – ārējās garozas un iekšējās serdes. Tieši serdē atrodas īpašas hromafīnās šūnas, kas pēc savas izcelsmes ir modificēti neironi.
Interesanti, ka virsnieru dziedzeru serdē izdalās aptuveni 80% adrenalīna un 20% noradrenalīna. Šī adrenalīna produkcija pastiprinās stresa situācijās, kad nervu impulsi pa preganglionārajām mielinētajām holīnerģiskajām šķiedrām sasniedz virsnieru dziedzeri.
Kā adrenalīns tiek sintezēts organismā
Adrenalīna sintēze ir sarežģīts bioķīmisks process, kas sākas ar aminoskābēm. Šī hormona fermentatīvās sintēzes izejvielas ir aminoskābes fenilalanīns un tirozīns. Sākotnēji tirozīns veidojas no fenilalanīna, tam hidroksilējoties enzīma fenilalanīnhidroksilāzes klātienē.
Pēc tam notiek vairākas pakāpeniskas reakcijas. Vispirms tirozīna hidroksilāze pārvērš fenola karbonskābi par 3,4-dihidroksifenilalanīnu (DOPA). Tālāk DOPA dekarboksilāze oksidē DOPA par dopamīnu. Visbeidzot, dopamīns pārvēršas par norepinefrīnu (noradrenalīnu), un daļa norepinefrīna – par epinefrīnu (adrenalīnu).
Saistība ar citiem kateholamīniem: dopamīns un noradrenalīns
Adrenalīns pieder kateholamīnu grupai – tā ir monoamīna neiromediatoru klase, kas satur pirokatehīna struktūrdaļu (benzola gredzenu ar divām blakus novietotām hidroksilgrupām) un aminogrupu sānķēdē. Pie kateholamīniem pieder trīs galvenie savienojumi – dopamīns, noradrenalīns un adrenalīns.
Svarīgi atzīmēt, ka visi šie trīs savienojumi ir bioloģiski aktīvi un pilda dažādas funkcijas mūsu ķermenī. Dopamīns un noradrenalīns darbojas kā neiromodulatori centrālajā nervu sistēmā un kā hormoni asinsritē. Turklāt noradrenalīns ir galvenais atbildīgais hormons par stresa reakcijām centrālajā nervu sistēmā, savukārt adrenalīns pilda šo funkciju perifērajā nervu sistēmā.
Interesanti, ka kateholamīnu izdalīšanos veicina satraukums, bailes, sāpes, aukstums, kā arī intensīva fiziskā slodze. Adrenalīna ķīmiskais nosaukums ir L-1(3,4-dioksifenil)-2-metilaminoetanols, un tas ļoti efektīvi palīdz mūsu ķermenim sagatavoties potenciālām briesmām un mobilizēt visas organisma funkcijas.
Adrenalīna ietekme uz ķermeni
Kad adrenalīns nonāk asinsritē, tas izraisa strauju un visaptverošu reakciju gandrīz visos ķermeņa orgānos. Šis hormons sagatavo organismu ekstremālām situācijām, mobilizējot visas rezerves.
Sirdsdarbības un elpošanas paātrināšana
Adrenalīns tieši iedarbojas uz sirdi, paātrinot tās darbību un palielinot miokarda saraušanās spēku. Normālos apstākļos pieauguša cilvēka sirds pukst 60-80 reizes minūtē, tomēr stresa situācijās vai fiziskas slodzes laikā tas var būtiski paātrināties. Turklāt katrā sirds saraušanās reizē asinsvados nonāk vairāk asiņu – miera stāvoklī sirds minūtē pārsūknē 5-6 litrus, bet slodzes apstākļos šis apjoms var sasniegt pat 30-35 litrus. Vienlaikus paātrinās arī elpošana, nodrošinot šūnām nepieciešamo skābekli.
Glikozes līmeņa paaugstināšana asinīs
Adrenalīns aktivē ogļhidrātu metabolismu, izraisot strauju glikozes līmeņa paaugstināšanos asinīs. Tas notiek, stimulējot glikogēna (glikozes rezerves veida) noārdīšanos aknās un muskuļos, kā arī veicinot tauku noārdīšanos līdz glicerīnam un taukskābēm. Tādējādi organisms iegūst ātrās enerģijas avotu, kas nepieciešams ekstremālās situācijās.
Muskuļu darbaspējas uzlabošana
Paaugstinātais adrenalīns tiešā veidā ietekmē muskuļu darbību. Tas veicina glikozes izmantošanu muskuļos, ievērojami palielinot to darbaspējas. Savukārt atšķirībā no citiem asinsvadiem, muskuļu asinsvadus adrenalīns nevis sašaurina, bet paplašina, nodrošinot labāku asins pieplūdi. Adrenalīnu pat dēvē par “starta hormonu” – bez tā izdalīšanās nav iespējama neviena fiziska aktivitāte.
Ietekme uz gremošanas un urīnceļu sistēmu
Interesanti, ka adrenalīns atslābina bronhu, zarnu un urīnpūšļa sieniņu gludo muskulatūru. Šāda iedarbība ir bioloģiski pamatota – ekstremālās situācijās gremošana un izdalīšanās nav prioritāras, tāpēc organisma resursi tiek novirzīti svarīgākām funkcijām. Adrenalīna ietekmē tiek aizkavēti gremošanas procesi, samazinot kuņģa un zarnu aktivitāti.
Acu zīlīšu paplašināšana un redzes asums
Adrenalīns izraisa acu zīlīšu paplašināšanos, kas palīdz labāk redzēt tumsā un perifērijā. Ne velti pastāv teiciens “bailēm lielas acis”. Šī reakcija palīdz cilvēkam labāk uztvert apkārtējo vidi briesmu situācijās. Zīlīšu paplašināšanās ir daļa no parasimpātiskās nervu sistēmas reakcijas, kas sagatavo organismu “cīnīties vai bēgt”.
Adrenalīns stresa situācijās
Stresa situācijās cilvēka organisms nekavējoties reaģē, pastiprinātā daudzumā izstrādājot stresa hormonus un tādējādi sagatavojot ķermeni potenciālajām briesmām. Šī reakcija ir būtiska izdzīvošanas mehānisma sastāvdaļa, kas attīstījusies miljoniem gadu garumā.
Kā adrenalīns palīdz izdzīvot briesmu brīžos
Piedzīvojot bailes, satraukumu, sāpes, aukstumu vai intensīvu fizisko slodzi, organismā iestājas tā saucamā “cīņas vai bēgšanas reakcija”, kā rezultātā izdalās virsnieru hormoni kateholamīni. Šīs reakcijas laikā hipofīzē izdalās kortikotropīni, kuri liek virsnieru dziedzeriem izdalīt asinīs stresa hormonus kortikosteroīdus un adrenalīnu. Ķermenis tūlīt mobilizējas – sāk straujāk sisties sirds, paaugstinās asinsspiediens, straujāka kļūst elpošana, saspringst muskuļi, aktivējas asins sarecēšanas mehānismi, aknas sāk izdalīt glikozi, paplašinās acu zīlītes un visas maņas saasinās. Tādējādi organisms ir pilnībā sagatavots stāties pretī briesmām, un šāds stāvoklis ilgst aptuveni pusstundu.
Lēciens ar izpletni un adrenalīna pieplūdums
Viens no spilgtākajiem adrenalīna pieplūduma piemēriem ir neaizmirstams brīvā kritiena piedzīvojums – lēciens ar izpletni. Tandēma lēciens no 3000–3500 metru augstuma sniedz emociju gammu, kas ilgst visu lēciena laiku, īpaši brīvā kritiena posmā, kas ilgst apmēram 40–50 sekundes. Izlēkšanas brīdī organisms izstrādā adrenalīnu un ir gatavs aktīvai rīcībai. Šajā laikā adrenalīna līmenis var paaugstināties pat 50 reizes, radot milzīgu spēka un enerģijas pieplūdumu.
Adrenalīna izklaides un to ietekme uz psihi
Mūsdienās daudzas izklaides ir vērstas tieši uz adrenalīna pieplūduma izjušanu. Adrenalīna meklētājiem pieejami dažādi izpletņlēkšanas veidi:
- Tandēma lēcieni ar instruktoru, kur brīvā kritiena laikā var sasniegt līdz pat 200 km/h ātrumu
- Lēcieni ar Static Line izpletni no 1-1,2 km augstuma
- Lēcieni ar apaļo izpletni no 800 m augstuma
Tomēr adrenalīna izklaides nav tikai izpletņlēkšana – arī paraplānu lidojumi, ekstrēmie sporta veidi un dažādas fiziskas aktivitātes sniedz līdzīgu iedarbību. Šīs aktivitātes palīdz arī uzlabot mentālo veselību, jo adrenalīna pieplūdums vienlaikus izraisa stipru emocionālu pacēlumu.
Paaugstināts adrenalīns un tā sekas
Adrenalīna pieplūduma brīdī paātrinās sirdsdarbība, paaugstinās asinsspiediens, un, ja tas ir īslaicīgi, ķermenim nekāds kaitējums nodarīts netiek. Taču biežs un regulārs pastiprināts adrenalīna pieplūdums organismu bez sekām neatstās. Ilgstoša stresa laikā pārslogojas veģetatīvā nervu sistēma, kā rezultātā “nolietojas” organisms. Adrenalīns var izsaukt imūnsistēmas novājināšanos, kas pazemina organisma aizsardzību pret slimībām.
Visbeidzot, var veidoties arī adrenalīna atkarība, kad cilvēks pastāvīgi meklē situācijas, kas izraisa šī hormona pieplūdumu. Cilvēkiem, kas nespēj adaptēties jeb pielāgoties šādām situācijām, var veidoties hronisks stress.
Adrenalīna ēnas puse un līdzsvarošana
Pretēji populārajam viedoklim, adrenalīna pieplūdums ne vienmēr ir pozitīvs fenomens. Regulārs un pārmērīgs šī hormona daudzums organismā var radīt nopietnas veselības problēmas un ietekmēt dzīves kvalitāti.
Adrenalīna atkarība: vai tā pastāv?
Termins “adrenalīna narkomāni” (adrenaline junkies) ir plaši izplatīts, tomēr eksperti šaubās par tiešas adrenalīna atkarības esamību. Neirologs Stepens uzskata: “Tīri, ka mums būtu atkarība no paša adrenalīna, es teiktu – drīzāk nē nekā jā. Bet ar visiem pārējiem, kas iet kopā ar adrenalīnu – dopamīns, serotonīns, opiāti – tur tā sāls slēpjas”. Alpīniste Liepiņa piekrīt, atzīstot, ka neizbauda tieši adrenalīna uzplūdu bīstama kāpiena laikā, bet gan to brīdi, kad ir droši nokāpusi lejā. Tajā pašā laikā pastāv viedoklis, ka adrenalīna atkarība izpaužas kā neremdināma kāre pēc adrenalīna pieplūduma, kas mudina cilvēku uzņemties arvien lielākus riskus.
Hronisks stress un veselības riski
Pastāvīgi augsts adrenalīna līmenis asinīs izraisa virkni bīstamu seku:
- Sirds un asinsvadu problēmas – augsts asinsspiediens, kas paaugstina sirdslēkmes un insulta risku
- Virsnieru mazspēja – ilgstoša adrenalīna atbrīvošana izraisa virsnieru darbības traucējumus, kas var apdraudēt dzīvību
- Izsīkums un mentālie traucējumi – var attīstīties bezmiegs, hronisks noguruma sindroms un garīgie traucējumi
- Imūnsistēmas novājināšanās – pazemina organisma aizsardzību pret slimībām
Turklāt hroniska stresa ietekmē var mainīties svars, parādīties gremošanas traucējumi, galvassāpes un pasliktināties garastāvoklis.
Kā samazināt adrenalīna līmeni dabiskā ceļā
Lai līdzsvarotu adrenalīna līmeni asinīs, varat veikt vairākus vienkāršus soļus:
- Veselīgs dzīvesveids – optimizējiet fizisko aktivitāti, uzlabojiet uztura un miega režīmu
- Regulāra psihoemocionālā izlāde – praktizējiet jogu, auto-apmācību un citus relaksācijas līdzekļus
- Dabiskās metodes – klausieties mūziku, izmantojiet aromterapiju, ārstniecības augu tējas
Īpaši efektīvs ir nomierinošs augu maisījums no mārsila (3 daļas), piparmētras (3 daļas), apiņu rogas (2 daļas) un baldriāna saknes (2 daļas).
Loma medicīnā: adrenalīna hidrohlorīds
Adrenalīna hidrohlorīds ir nozīmīgs bioloģisks reaģents ar daudziem klīniskiem pielietojumiem. Tas darbojas kā asinsvadu regulators, aktivizējot adrenerģiskos receptorus un izraisot vazokonstrikciju vai paplašināšanos. Adrenalīna hidrohlorīds ir arī kardioprotektīvs – tas var veicināt kardiomiocītu proliferāciju, jaunu asinsvadu veidošanos un samazināt miokarda bojājumus. Medicīniskajā praksē to izmanto diagnostikā un ārstēšanā, piemēram, kā adrenalīna aizstājēju sirdsdarbības atjaunošanas laikā.
Visbeidzot, lai gan īslaicīgs adrenalīna pieplūdums nenodara kaitējumu, regulāra ekstremālu situāciju meklēšana var nopietni kaitēt veselībai.
Secinājums
Adrenalīns, bez šaubām, ir viens no visapbrīnojamākajiem hormoniem mūsu ķermenī. Tas darbojas neticami mazās koncentrācijās, tomēr spēj radikāli mainīt mūsu ķermeņa funkcionēšanu dažu sekunžu laikā. Pārskatot šī hormona ietekmi, redzam, ka adrenalīns vienlaikus ir gan mūsu draugs, gan potenciāls ienaidnieks.
Vispirms jāatzīst, ka adrenalīna spēja mobilizēt mūsu organismu briesmu situācijās ir bijusi izšķiroša cilvēces izdzīvošanai. Paātrinātā sirdsdarbība, palielinātā muskuļu jauda un asināta uztvere ļauj mums reaģēt ātrāk un efektīvāk. Tieši tāpēc daudzi no mums meklē šo “adrenalīna triecienu” – tas mums sniedz gandarījumu un dzīves piepildījuma sajūtu.
Taču pārmērīgs adrenalīns ilgtermiņā var kļūt par problēmu. Hronisks stress mūsdienu pasaulē bieži nozīmē pastāvīgi paaugstinātu adrenalīna līmeni, kas negatīvi ietekmē sirds un asinsvadu sistēmu, imunitāti un psihoemocionālo stāvokli. Diemžēl daudziem cilvēkiem šīs sekas kļūst par ikdienas realitāti.
Svarīgi atcerēties, ka ķermenim nepieciešams līdzsvars. Adrenalīna uzplūdi īslaicīgās situācijās ir normāla un veselīga reakcija, bet pēc tam organismam jāatgriežas miera stāvoklī. Tādēļ īpaši būtiski ikdienā praktizēt stresa mazināšanas paņēmienus – fiziskas aktivitātes, relaksāciju un pilnvērtīgu atpūtu.
Visbeidzot, adrenalīna fenomens mums atgādina par mūsu ķermeņa sarežģīto un brīnumaino uzbūvi. Šis hormons, kas radies evolūcijas gaitā kā aizsardzības mehānisms, joprojām spēlē izšķirošu lomu mūsu dzīvē. Apzinoties adrenalīna darbības principus, mēs varam labāk saprast paši sevi un mācīties izmantot šo spēcīgo hormonu savā labā, vienlaikus pasargājot sevi no tā pārmērīgas ietekmes.